Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Uz ārsta pieņemšanu datorā

Latvijā aizvien vairāk pieaug telemedicīnas un attālināto veselības aprūpes pakalpojumu izplatība, kas īpaši uzplauka Covid-19 pandēmijas ietekmē.

 Dienas aptaujātie ārsti uzsver, ka attālinātajiem veselības pakalpojumiem, kas pašlaik galvenokārt izpaužas kā telefonkonsultācijas, ir liels attīstības potenciāls, un tie noteikti var vairot ārstniecības pakalpojumu pieejamību, tostarp ģeogrāfisko.

Proti, iespēja saņemt attālinātas ārstu konsultācijas ļaus daudziem ārpus reģionu centriem dzīvojošiem pacientiem saņemt medicīnisko aprūpi, neraizējoties par nokļūšanas iespējām pie speciālistiem.

Jāpiebilst, ka visās ārstniecības iestādēs, kas noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, attālinātās konsultācijas ir valsts apmaksāts pakalpojums un pacientam jāveic tikai pacienta līdzmaksājums.

Mazākas rindas

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikas vadītāja Lelde Vancoviča stāsta, ka pandēmijas ietekmē ļoti būtiski pieaudzis attālināto konsultāciju skaits. Arī ģimenes ārsts un Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs min, ka viņa praksē apmēram puse konsultāciju ir attālinātas. Stradiņu poliklīnikas vadītāja norāda, ka attālināti visefektīvāk ir konsultēt jau zināmus pacientus, īpaši ar hroniskām slimībām, kuriem tikai jākoriģē terapija. Attālinātas konsultācijas labi strādā arī gadījumos, kad pacients ir veicis izmeklējumus un viņam tikai nepieciešama konsultācija par rezultātiem un terapijas koriģēšana. Pirmreizējus pacientus gan vēl joprojām efektīvāk ir pieņemt klātienē, jo pārsvarā nepieciešams ārsta un pacienta fizisks kontakts.

Valsts apmaksā arī savstarpējas ārstu konsultācijas, un Vancoviča atzīst, ka pandēmijas laikā daudzi ģimenes ārsti aktīvi izmantoja iespēju attālināti konsultēties ar slimnīcas infektologiem par saviem Covid-19 pacientiem. Stradiņu slimnīcā ir bijuši arī attālinātie pakalpojumi ar daudz lielāku pievienoto vērtību nekā telefonkonsultācijas. Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad tikušas filmētas sarežģītas operācijas, kurām attālināti sekojuši līdzi ārvalstu kolēģi, sniedzot savas konsultācijas.

Dzalbs uzskata, ka attālinātās konsultācijas noteikti var mazināt speciālistu trūkuma problēmu reģionos. Tam piekrīt arī Nacionālajā veselības dienestā: "Viennozīmīgi attālinātās konsultācijas ir sniegušas pozitīvu pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā – gan no pacientu viedokļa, jo sniedz gan epidemioloģiskās drošības sajūtu, gan arī laika ekonomiju, gan no ārsta speciālista viedokļa, jo šobrīd notiek arī attālinātās konsultācijas ārsts – ārsts, kur viens speciālists sniedz konsultāciju otram." Dienesta ieskatā attālināto pakalpojumu attīstība visstraujākā varētu būt psihiatrijas un psihoterapijas jomās, kur nav nepieciešama pacienta fiziska izmeklēšana.

Pašlaik pacienti līdztekus ārstniecības iestādēm uz attālinātajām konsultācijām var pieteikties arī tādās tiešsaistes platformās kā Doconline un Medon. Doconline ir reģistrēti ap 300 ārstiem un 3000 pacientiem, interesanti, ka 60% ir no reģioniem. Platformas Medon pārstāvis Roberts Lasovskis stāsta, ka viņu akcents ir tieši uz attālinātajām konsultācijām kardioloģijā, lai arī pieejami citu specialitāšu ārsti. Abās platformas attālināto pakalpojumu rindas ir daudz mazākas nekā uz klātienes konsultācijām ārstniecības iestādēs. Piemēram, vidējais gaidīšanas laiks attālinātai kardiologa konsultācijai ir nedēļa. Lasovskis arī skaidro, ka attālinātās konsutācijas visefektīvākās ir tad, ja pacients pirms tam saziņā ar ģimenes ārstu ir veicis nepieciešamos izmeklējumus un analīzes.

Vēl vienu nozīmīgu attālināto pakalpojumu sniedz platforma Vigo Health, kas piedāvā triju veidu rehabilitācijas programmas (fizioterapiju) pacientiem pēc insulta. Platformas līdzdibinātājs Kristaps Krafte stāsta, ka pērn šo pakalpojumu izmantojuši 300 pacientu. Turklāt jau tuvāko mēnešu laikā tiks noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, tas nozīmē, ka pacientiem par pakalpojumu būs jāmaksā tikai pacientu līdzmaksājums.

E-veselība klibo

Vienlaikus gan Stradiņu slimnīcas poliklīnikas vadītāja Vancoviča, gan Dzalbs, tāpat kā tiešsaistes platformu pārstāvji, uzsver, ka, neraugoties uz attālināto pakalpojumu pievilcību, pašlaik to attīstību būtiski kavē pilnībā nefunkcionējošā e-veselība. Proti, šī sistēma joprojām neparedz iespēju, ka ikviena pacienta profils ikvienam speciālistam ir aplūkojams e-veselībā, kur būtu pieejamas visas veiktās analīzes un izmeklējumi.

Līdz ar to pašlaik pacienti savus izmeklējumu un analīžu rezultātus vai nu sūta ārstam e-pastā, vai Whatsapp. Tas nozīmē, ka attālinātās konsultācijas laikā ārstam ir jāizmanto vairākas datorsistēmas, jāaplūko gan Whatsapp, gan e-pasts, kas nevajadzīgi pagarina konsultācijas laiku. Turklāt, kā norāda Dzalbs, izmeklējumus nosūtot Whatsapp, nav iespējams runāt par to, ka tiek nodrošināta pacientu datu aizsardzība. Abi ārsti arī stāsta, ka izmeklējumu nepieejamība kopējā elektroniskā sistēmā apgrūtina savstarpējas ārstu konsultācijas par konkrēto pacientu. Turklāt jāņem vērā, ka no laboratorijas atsūtīti izmeklējumi PDF formātā izslēdz datu atlasi, kas daudzos gadījumos ārstam ir būtiski.

Veselības aprūpes uzņēmuma RePharm ģenerāldirektors Dins Šmits Dienai teic, ka pareizi būtu, ja visa informācija par pacientu tiktu uzkrāta tā dēvētajās pacientu elektroniskajās veselības kartēs, kas būtu veidotas pēc vienota tehniskā klasifikatora. Tas nozīmē, ka vienādā veidā tiktu kodētas diagnozes un pierakstīta pacienta slimības vēsture. Tikpat svarīga ir visu ārstniecības iestāžu izmantoto dažādo sistēmu savstarpējā savietojamība un unificēts datu apmaiņas formāts. Tas nodrošinātu, ka jebkurā ārstniecības iestādē veikti izmeklējumi vienotā datu formā tiktu importēti pacienta elektroniskajā kartē. Vienlaikus pacientu elektroniskās kartes dotu iespēju atteikties no visas informācijas dublēšanas papīra formātā, tādējādi būtiski mazinot birokrātisko slogu un ietaupot ārstu laiku.

Šmits teic, ka problēma ir tā, ka pašreizējā e-veselības arhitektūra ir statiska un nepieļauj elastību, tad, kad tika veidots e-veselības dizains, sistēmas funkcionalitāte netika paredzēta attālināto pakalpojumu sniegšanai, kas, no šodienas viedokļa raugoties, protams, ir kļūda.

NVD par e-veselības sniegtajām iespējām skaidro: "Šobrīd e-veselībā ir pieejami to iestāžu medicīniskie dokumenti (izraksti – epikrīzes, vakcinācijas fakti u. c.), kuras ārstniecības iestādes ievada e-veselības sistēmā. Diemžēl ne visus dokumentus iestādes iesūta e-veselībā, tā rezultātā paralēli cirkulē papīra formāta dokumenti un pacienta medicīniskie dokumenti nav redzami vienuviet. Laboratoriskie analīžu izmeklējumi ir redzami tikai par Covid-19 testiem, citi laboratoriskie izmeklējumi e-veselībā pagaidām nav pieejami."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas