Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Uz ceļa citam cits jāsaprot

Vidēji katru dienu Latvijā notiek ap 100 ceļu satiksmes negadījumu, un tajos cieš aptuveni 10 cilvēku. Neuzmanība vai bravūra braucot var sāpīgi atspēlēties.

Ik gadu Latvijā notikušo ceļu satiksmes negadījumu skaits mērāms ar visai lielu skaitli – pērn tas bija 39 167, liecina Valsts policijas dati. Lielākā daļa bija bez cietušajiem, tikai ar apskādētiem transportlīdzekļiem, taču 8,7% jeb 3403 gadījumos cieta arī cilvēki. Bojā gāja 139 personas, ievainotas tika 4059, no kurām 491 – smagi. Arī šīgada statistika nav diez ko priecīga – no janvāra līdz aprīļa beigām jau paspējis notikt 12 141 ceļu satiksmes negadījums, aptuveni puse ar cietušajiem, 31 cilvēks miris, bet 788 ievainoti… Biežākais negadījumu iemesls ir autovadītāju neuzmanība, taču ir arī vē• citi faktori, kas ietekmē kopējo drošības situāciju uz Latvijas ceļiem.
 

Pārsvarā skaidrā laikā

Ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem un ievainojumu gūšana biežāk notiek Rīgā, taču bojāgājušo gan būtiski vairāk tiek reģistrēts uz valsts autoceļiem. Visdrīzāk – cita ātruma dēļ. Spriežot pēc Valsts policijas informācijas, visvairāk negadījumu ar cietušajiem pērn noticis uz A9 šosejas Rīga–Liepāja un uz A2 šosejas Rīga–Sigulda–Veclaicene.

Lai gan varētu likties, ka avārijās nereti pie vainas ir Latvijas ceļu stāvoklis vai laikapstākļi, tie tomēr ir maznozīmīgi iemesli. Lielākā daļa negadījumu notiek uz sausa ceļa skaidrā laikā bez nokrišņiem, visbiežāk starp plkst. 16.00 un 20.00. Divu un vairāku transportlīdzekļu negadījumos biežākās situācijas ir sadursme, uzbraukšana velosipēdistam, uzbraukšana stāvošam transportlīdzeklim, savukārt negadījumos, kur iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis – apgāšanās, nobraukšana no ceļa, uzbraukums šķērslim, dzīvniekam u. c.

Satraucoši, ka Latvijā uz ceļa aizvien mirst cilvēki. 2020. gadā bojāgājušo vidējais vecums bija brieduma zenīts – 47,9 gadi. Ja vērtē ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju, Latvija ES valstu vidū ir augstajā, 5. vietā, rāda 2019. gada dati, kad vidēji Eiropā šis skaitlis bija 51, bet pie mums – 69. Pirmās četras vietas šajā melnajā topā ieņem Rumānija, Bulgārija, Polija un Horvātija, taču Latvijas pozīcija gribot negribot liek domāt par kopējo satiksmes kultūru mūsu valstī un iedzīvotāju attieksmi pret savu un citu drošību.


Rēķinies ar citiem!

Ceļu satiksmē piedalās gan vairāk, gan mazāk aizsargāti dalībnieki, un, kā norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), šajā mijiedarbībā katram ir savs ego satiksmes telpas lietošanai. Satiksmes dalībnieki ne vienmēr rēķinās cits ar citu, un savstarpēja konkurence, nevērība, negaidīta rīcība nereti kļūst par konflikta vai negadījuma cēloni uz ceļa, rāda CSDD 2019. gadā veikts pētījums.

Paradoksāli, bet negadījumos visvairāk iekļūst šoferīši, kuriem autovadītāja stāžs ir 20–30 gadu un arī prasmju līmenis līdz ar to – pieklājīgs. Taču negadījumus izraisa ne tikai neuzmanība, bet arī t. s. agresīvā braukšana, kam lielā daļā gadījumu kājas aug no pašpārliecinātības. Autovadītāju pašvērtējuma aptaujā 12% atzīst – ceļu satiksmes noteikumus viņiem visbiežāk sanāk pārkāpt, neievērojot citu autovadītāju intereses. 4% tos visbiežāk pārkāpj, kad neievēro sarkanās, aizliedzošās, gaismas signālu, bet 6% – kad sarkano gaismu luksoforā ignorējis kāds cits autovadītājs, izraisot bīstamu situāciju.

Tiesa, pieklājību uz ceļa, iespējams, sekmē cilvēki, kuri paši no savas praktiskās pieredzes zina, kā ir stūrēt auto un kā – motociklu, mopēdu, skūteri vai velosipēdu. Piemēram, CSDD dati rāda, ka 2020. gada vasarā būtiski pieauga cilvēku interese par motociklu un mopēdu vadītāju tiesību iegūšanu. «Laikā, kad cilvēkiem samazinājušās iespējas ceļot vai apmeklēt pasākumus, viņi pievēršas savu iemaņu pilnveidošanai un jaunu prasmju apgūšanai. Tāpat pozitīvi, ka satiksmes dalībnieki pārsēžas no viena transportlīdzekļa uz otru, tā labāk saprotot viens otru. Tomēr satraucošs ir fakts, ka teju katrs otrais motocikla vai mopēda vadītājs eksāmenā demonstrē nepārliecinošas vadītāja prasmes,» komentē CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris.


Dzērumā un telefonā

75% autovadītāju Latvijā par problemātisku paradumu, kas novērš uzmanību no ceļa, uzskata mobilā telefona lietošanu pie stūres. Tajā pašā laikā šis netikums no gada uz gadu aizvien turpina pieaugt. Saskaņā ar aplēsēm vied-

ierīču lietošana, vadot auto, ir iemesls vismaz trešdaļai visu ceļu satiksmes negadījumu, spriež apdrošināšanas sabiedrības Balta Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. «To, ka telefonu pie stūres lietot ir bīstami, it kā saprotam visi, tomēr turpinām to darīt. Ieradumam, iekāpjot automašīnā, «izkāpt» no telefona ir jākļūst tikpat pašsaprotamam kā drošības siksnu lietošanai, kas arī pirms dažiem gadu desmitiem cilvēkiem šķita nevajadzīgs ieteikums, nevis priekšnoteikums dzīvību glābšanai,» viņš saka un bīstamības ziņā viedierīču lietošanu pie stūres salīdzina ar braukšanu dzērumā.

Savukārt, ja par dzērājšoferiem, tad 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis par 10%, stāsta CSDD. Šajos negadījumos bojā gājuši seši cilvēki, bet ievainoti 265 satiksmes dalībnieki.

Lai gan 65% iedzīvotāju CSDD 2019. gada pētījumā pauduši, ka braukšana reibumā Latvijā ir problēma, 13% respondentu atzina, ka viņiem pēdējo triju gadu laikā pašiem ir gadījies vadīt auto reibumā, turklāt 2% to ir darījuši vairāk nekā četras reizes. Kā attaisnojumu savai rīcībai cilvēki visbiežāk min nepietiekami izgulētu reibumu vai arī to, ka pēc ballītes bija jānokļūst mājās. 18% atzinuši, ka paši vai kāds no viņu tuviniekiem ir nokļuvuši negadījumā, jo kāds šoferis bija dzēris, braucis un izraisījis avāriju.

Tiesa, CSDD īstenoto kampaņu rezultātā pēdējo 20 gadu laikā ir panākts būtisks uzlabojums – dzērājšoferu izraisīto avāriju ar cietušajiem un tajās ievainoto skaits ir samazinājies četras reizes, bet bojāgājušo skaits sarucis vairāk nekā 10 reižu. Tas uz citu Eiropas valstu fona ir ievērojams sasniegums. Tomēr šie negadījumi aizvien mēdz būt ar ļoti traģiskām sekām, vienā avārijā var iet bojā vairāki nevainīgi cilvēki, ģimenes, bērni vai jaunieši. Parasti reibumā vai narkotisko vielu iespaidā esošie autovadītāji pārkāpj arī citas ceļu satiksmes normas (pārsniedz ātrumu, nelieto drošības jostas u. c.), palēninās arī vadītāja reakcijas laiks. Līdz ar to gan Latvijas, gan ārvalstu pieredze liecina, ka par ceļu satiksmes drošību un to normu ievērošanu sabiedrībai ir jāatgādina regulāri, norāda CSDD.

 

Iemesli ceļu satiksmes negadījumiem

ar cietušajiem 2020. gadā

• Nepārliecināšanās par ceļu satiksmes drošību (neuzmanība) – 27,9% no visiem negadījumiem.

• Nepareiza ātruma izvēle – 6,8%.

• Manevrēšanas noteikumu neievērošana (braukšanas sākšana, pārkārtošanās, nogriešanās, apdzīšana u. tml.) – 6,5%.

• Drošas distances neievērošana – 6,5%.

• Regulējama krustojuma pārbraukšanas noteikumu neievērošana (luksofors, priekšroka, ceļazīmes u. tml.) – 5,8%.

• Neregulējama krustojuma pārbraukšanas noteikumu neievērošana (priekšroka, ceļazīmes u. tml.) – 2,1%.

• Gājēja atrašanās uz brauktuves tam neparedzētajā vietā – 1,6%.

• Ceļa apstākļi – 0,4%.

• Droša intervāla neievērošana – 0,7%.

• Vadītāja nogurums, aizmigšana – 0,4%.

• Meteoroloģiskie apstākļi – 0,3%.

• Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis (riepas, bremžu, stūres iekārtas u. tml.) – 0,2%.

• Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu neievērošana – 0,1%.

• Cits iemesls – 40,8%.

Top komentāri

Čaka ielas trolejbuss
Č
Ja satiksmi organizē tā, kā to dara Rīgas dome, tad tikai vairojas naids un nepatika citam pret citu
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas