Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Uzņēmumi un asociācijas aicina Dombrovski apturēt izmaiņas atjaunojamās enerģijas jomā

Vairākas nozares asociācijas un nozīmīgi uzņēmumi nosūtījuši vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), kā arī vairākām ministrijām ar aicinājumu apturēt Ekonomikas ministrijas (EM) virzītās izmaiņas attiecībā uz atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai un koģenerācijas stacijām.

Vēstulē tiek izteiktas šaubas par to, cik lietderīgi ir EM piedāvātie noteikumu grozījumi, kas paredz līdz 2016.gadam vairs neizsniegt atļaujas no atjaunojamiem resursiem saražotās elektrības pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī ierobežot atbalsta saņemšanas laiku gāzes koģenerācijas stacijām. Vēstules autori uzskata, ka ar šiem grozījumiem tiks pasliktināta situācija atjaunojamās enerģijas nozarē.

Kā norāda asociācijas un uzņēmumi, būtisks priekšnoteikums kvalitatīva, efektīva un ilgtspējīga tiesību aktu regulējuma izstrādē ir pārdomāta sasniedzamo mērķu izvēle un saprātīgu, lietderīgu mehānismu piemērošana šo mērķu sasniegšanai. Pēc to domām, EM sagatavotie tiesību aktu projekti neatbilst šiem kritērijiem, tāpēc to turpmāko virzību nepieciešams apturēt.

Vēstules autoru ieskatā EM piedāvātie grozījumi vērtējami kā mēģinājums atrisināt aktuālus nozares jautājumus "ugunsgrēka režīmā". Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā ir gaidāmas jaunas izmaiņas normatīvajos aktos, un, pēc nozares pārstāvju domām, nav pieļaujama nepārtraukta atjaunojamās elektroenerģijas nozari regulējošo tiesību aktu grozīšana, eksperimentēšana ar šajā nozarēs iesaistīto komersantu, privāto investoru, banku un citu dalībnieku interesēm, plāniem un aprēķiniem.

"Šādu kampaņveidīgu un uz publiskas ažiotāžas bāzētu pieeju nozarei uzskatām par kļūdu, kas grauj Latvijas prestižu investoru acīs," teikts vēstulē.

Atsaucoties uz nelielo ekspluatācijā nodoto elektrostaciju skaitu, kā arī faktu, ka piecu gadu laikā subsīdijās atjaunojamās enerģijas nozares komersantiem samaksāts tikai 86,1 miljons latu, kas atstāj niecīgu ietekmi uz gala tarifu, vēstulē par nepareizu nosaukts EM uzstādījums, ka jaunu atļauju izsniegšanu nepieciešams nekavējoties apturēt. Salīdzinājumam organizācijas norāda, ka obligātais iepirkums no dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām tikai 2011.gadā izmaksāja 149,2 miljonus latu un tuvākajā laikā, nododot ekspluatācijā jaunās jaudas, tas gadā sasniegs 208,2 miljonus latu. Lielāko daļu no šiem maksājumiem veido tā saucamie jaudas maksājumi, kurus dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju operatori saņem nevis par reāli saražoto elektroenerģiju, bet par uzstādīto jaudu.

"Pēdējā laikā publiskajā telpā, tostarp arī no valsts pārvaldes iestāžu puses, bieži vien tiek sniegta nepārdomāta un neobjektīva informācija par nozares ienesīgumu, neiedziļinoties konkrētu projektu finanšu rādītājos, nepieciešamo investīciju apjomā, kā arī tehnoloģiska un administratīva rakstura problēmās, kas jāpārvar projektu īstenotājiem," raksta vēstules autori.

Pēc viņu ieskatiem, ja atļauju izsniegšana tomēr tiks apturēta, tas tūlītēji negatīvi atsauksies uz projektiem, kas atrodas dažādās īstenošanas stadijās - mainīsies banku un ārvalstu investoru attieksme pret nozares perspektīvām, kā arī uzņēmēji, kuri ilgstošā laika periodā ir rūpīgi plānojuši un veikuši priekšdarbus jaunu projektu īstenošanai, nevarēs tos realizēt.

Asociācijas un uzņēmumi pauž viedokli, ka EM piedāvātie termiņi valsts atbalsta saņemšanai gāzes koģenerācijas stacijām no desmit līdz 15 gadiem, kā arī pārejas periods līdz 2013.gada 1.jūlijam aizskar ar likumu garantētās ražotāja tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Ar Ministru kabineta noteikumu grozījumiem nevar ieviest regulējumu, kuram ir atpakaļejošs spēks, atcelt jau izdotās atļaujas vai grozīt to noteikumus uz nelabvēlīgākiem, teikts vēstulē.

Tās autori uzskata, ka ministrija arī nepamatoti dramatizē situāciju par obligātā iepirkuma ietekmi uz budžetu un elektroenerģijas gala patērētājiem, turklāt EM nav analizējusi, ka īstenotajos projektos elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem atstāj pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā - tiek radītas jaunas darba vietas mazāk labvēlīgajos reģionos, pieaug ekonomiskā aktivitāte, rodas nodokļu ieņēmumi utt.

Atsevišķu projektu analīze apliecina, ka sniegtais atbalsts obligātā iepirkuma veidā tiek valstij pilnībā kompensēts ar nodokļu ieņēmumiem, kurus rada gan šādu elektrostaciju darbība, gan ar tiem saistītie siltumenerģijas patērētāji. "Uz šiem aspektiem norādīts, taču tie nav analizēti un ņemti vērā. Pie pozitīvas ietekmes noteikti ir jāmin iespēja Latvijai paaugstināt savu energoneatkarību, kā arī decentralizēt ģenerējošos avotus, vienlaicīgi samazinot enerģijas pārvades izdevumus, augsti efektīvi izmantot vietējos energoresursus, kas pašreiz ar salīdzinošu zemu pievienoto vērtību tiek eksportēti vai arī vispār netiek izmantoti, attīstīt tehnoloģijas un to ražošanu, kā arī zinātni un pētniecību. Turklāt enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem ir videi draudzīga un palīdz risināt globālos izaicinājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām," norādīts vēstule.

Turklāt vēstules autori norāda, ka daudzkārt piesauktā atjaunojamās enerģijas projektu ietekme uz elektroenerģijas gala tarifu gan patlaban, gan tuvākajā nākotnē nav liela un faktiski neietekmē eksporta uzņēmumu konkurētspēju. Gluži otrādi - izmantojot atjaunojamās enerģijas projektu piedāvātās iespējas, daudzi uzņēmumi ir uzlabojuši savu konkurētspēju un ne tikai saglabājuši esošās, bet arī radījuši jaunas darba vietas.

Lai gan EM deklarē, ka vēlas sakārtot valsts atbalsta saņemšanas sistēmu, pēc būtības šis mērķis netiek sasniegts, uzskata organizācijas un uzņēmumi.

Vēstules autori lūdz apturēt izstrādāto grozījumu virzību, līdz ir panākta vienošanās par "Enerģētikas stratēģiju 2030", kas būs ilgtermiņa ietvardokuments un uz kura bāzes varēs izstrādāt grozījumus tiesību aktos.

Vēstulē pausto viedokli atbalsta dažādu nozaru pārstāvji, un tas skaidri norāda uz atdevi un nozaru mijiedarbību, kas tiek īstenota atjaunojamās enerģijas nozarē, uzsver tās autori.

Vēstule adresēta Dombrovskim, Ekonomikas, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Biogāzes asociācija, Latvijas Biomasas asociācija "LATbio", Vēja enerģijas asociācija, Latvijas Termogazifikācijas asociācija, Mazās hidroenerģētikas asociācija, biedrība "Latvijas dārznieks", kā arī kokapstrādes, metālapstrādes un dārzeņu audzēšanas nozares uzņēmumi.

Kā ziņots, ar mērķi sakārtot atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai EM iecerējusi veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos. Plānots, ka līdz 2016.gada 1.janvārim netiks rīkoti konkursi par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. To paredz valdības komitejā atbalstītie grozījumi noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

Savukārt attiecībā uz koģenerāciju paredzēts noteikt, ka atbalsta termiņš būs desmit gadi koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, un 15 gadi koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem. To paredz izstrādātie grozījumi noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.
Valdība par noteikumu grozījumiem plāno lemt šodien.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas