Sēdē tika apspriests labklājības nozares budžeta izlietojums un 2025.gada plāns, 2026.gada prioritātes un attīstības perspektīvas. Kā atzīmēja labklājības ministrs, daudzi nozares, tostarp budžeta jautājumi, ir kompleksi risināmi, un arī pašvaldībām "jājūt savs iedzīvotājs".
LM dati liecina, ka 33% pašvaldību sociālajiem darbiniekiem netiek nodrošināta veselības apdrošināšana.
Kopumā no labklājības nozares izdevumiem pērn 94,8% tika novirzīti sociālajai aizsardzībai.
LM prioritārie budžeta pasākumi 2026.gadam ir bērna kopšanas pabalsta un citu atbalsta veidu pilnveidošana ģimenēm ar bērniem. Tāpat par prioritāru pasākumu noteikta atbalsta pilnveidošana ārpusģimenē esošiem bērniem.
Būtiski plāni nākamgad attiecas arī uz bāzes pensijas ieviešanas plāna turpmāku izstrādi. Paredzēts arī pilnveidot valsts atbalstu nestrādājošiem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem viņu pensijas nodrošinājumam.
Daļa resursu tiks veltīta arī paliatīvās aprūpes pakalpojuma sociālās daļas pilnveidošanai un nodarbinātības veicināšanai, īpaši brīvprātīgā darba kustībai.
Vienlaikus ministrija sola pievērsties finansiāla atbalsta veicināšanai personām ar īpašu kopšanu, kā arī pabalstam par asistentu personām ar pirmās grupas redzes invaliditāti.
Virkne pasākumu saistīti arī ar administratīvās kapacitātes uzlabošanu LM padotības iestādēs.
Sēdes dalībnieki atzinīgi vērtēja LM prioritātes un plānus, izvirzot jautājumu, cik ļoti ministrija politikas plānošanas procesos būs spējīga tās aizstāvēt, ņemot vērā budžeta noteiktās prioritātes.
Labklājības ministrs pauda, ka prioritārajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu aizstāvēs līdz galam un nepiekāpsies samazinājumiem. "Esmu gatavs prioritātes aizstāvēt līdz pat brīdim, kad Saeimā nobalsos par lielāku atbalstu ģimenēm un bērniem," pauda Uzulnieks.
Vēl LM budžeta plāni ietver arī nozares sistēmu digitalizāciju. Digitalizācijas pasākumu īstenošanai vēl tiek gaidīta daļa finansējuma no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).
Sēdes noslēgumā komisijas deputāti pauda atzinīgu vērtējumu LM iecerēm, aicinot vajadzības gadījumā ministriju aktīvi sadarboties ar Sociālo un darba lietu komisiju, lai raitāk virzītu prioritāšu īstenošanu.
Jau vēstīts, ka LM nākamgad primāri rosinās palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm, iepriekš norādījis Uzulnieks.
Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas. Ministrs uzsvēra, ka tādējādi šis pabalsts turpinātu pieaugt, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī.
Tam nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, atklāja ministrs.
Viņš gan nevarēja nosaukt finansējuma avotus. Uzulnieks atzina, ka LM budžetā to nav. "Samazinot kaut ko manā pusē, vai nu paildzināsies pakalpojums, vai tas nebūs nodrošināts pietiekamā apjomā," par to pārliecinājies ministrs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš paudis pārliecību, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanai galvenie risinājumi ir pabalstu pārskatīšana, veselības aprūpes uzlabošana un mājokļu pieejamības veicināšana.