Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Valdība atbalsta Mežaparka Lielās estrādes pārbūves veikšanu divos posmos

Valdība šodien, iepazīstoties ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves plāniem, pauda atbalstu estrādes pārbūves veikšanai divos posmos.

Tāpat konceptuāli atbalstīts, ka Rīgas dome ņem aizņēmumu Valsts kasē, lai nodrošinātu Mežaparka Lielās estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību.

Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums paredz estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību, to paveicot laika posmā no 2016.gada līdz 2020.gadam, īstenojot to divās daļās.

Pirmā daļa īstenojama līdz 2018.gadam, laikā līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, bet otrā daļa īstenojama līdz 2020.gadam, laikā līdz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību apņēmusies nodrošināt Rīgas dome, kuras īpašumā atrodas estrāde. Kopējais nepieciešamais finansējums estrādes būvniecībai ir 44 598 133 eiro, tajā skaitā estrādes būvprojekta izstrādes izdevumi ir 1 750 000 eiro.

Lai īstenotu estrādes pārbūves pirmo jeb A daļu, nepieciešama projektēšanas programmas precizēšana un tehnisko noteikumu atjaunošana, A daļas būvprojekta izstrāde un iepirkumu organizēšana, tostarp būvprojekta A daļas ekspertīzes veikšanai, būvuzņēmēja izvēlei A daļas būvniecības darbiem un būvuzrauga izvēlei A daļas būvniecības darbu uzraudzībai. Pēc tam būs jāveic pirmās daļas būvniecība, kas paredz ārējo elektrisko tīklu (ELT) demontāžu un izbūvi, skatītāju lauka izbūvi, ārējo inženiertīklu izbūvi, esošā apjoma demontāžu, būves zem skatītāju lauka izbūvi, tostarp inženiertīklu, un apdari. Būs jāveic arī skatītāju lauka izbūve, skatuves izbūve, skatītāju krēslu montāža, tribīņu pagaidu pārbūve un ceļu, laukumu izbūve un labiekārtošanas darbi.

Īstenojot projekta otro jeb B daļu, būs jāveic projektēšanas programmas precizēšana, B daļas būvprojekta izstrāde, iepirkumu organizēšana, tostarp būvprojekta B daļas ekspertīzes veikšanai, būvuzņēmēja izvēlei būvniecības darbiem un būvuzrauga izvēlei būvniecības darbu uzraudzībai.

Veicot B daļas būvniecību, notiks kora estrādes izbūve, tostarp kora tribīņu un zem tās atrodošās būves demontāža, būves zem estrādes izbūve, telpu apdare, iekšējo inženiertīklu izbūve, jauno tribīņu izbūve, jumta konstrukcijas izbūve, tribīņu metāla konstrukcijas jumta auduma pārklājuma mehāniskās sistēmas un akustisko vairogu izbūve, specifisko skaņas un gaismas tehnisko mastu izbūve, saimniecības ēkas izbūve un labiekārtošanas darbi un segumu izbūve. Tāpat notiks ELT transformatora apakšstacijas izbūve.

Lai nodrošinātu skatītāju lauka izbūvi līdz 2018.gada XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, būvdarbus skatītāju lauka izbūvei būtu nepieciešams sākt ne vēlāk kā 2017.gada 2.augustā, tādējādi būvdarbiem paredzot ne vairāk kā 309 dienas.

Būvniecības projekta A daļu paredzēts izbūvēt un nodot ekspluatācijā līdz 2018.gada 7.jūnijam, B daļu - līdz 2020.gada 2.jūnijam.

Estrādes projektēšanu Rīgas dome plāno nodrošināt, izmantojot valsts aizņēmumu Valsts kasē 2016.gadā - 635 233,82 eiro apmērā, 2017.gadā - 1 114 766,18 eiro apmērā. Būvniecības procesu Rīgas dome plāno nodrošināt, izmantojot valsts aizņēmumu Valsts kasē. Laika periodā no 2017.gada līdz 2020.gadam šim nolūkam nepieciešamais finansējums ir 35 411 679,53 eiro un 21% pievienotās vērtības nodoklis jeb 7 436 452,70 eiro, kas pavisam kopā ir 42 848 132,23 eiro.

Estrādes būvniecība tiks veikta, saskaņā ar SIA "Arhitekta J.Pogas birojs" izstrādāto piedāvājumu, kas starp 17 pretendentiem tika atzīts par labāko 2007.gadā Rīgas domes izsludinātajā starptautiskajā estrādes metu konkursā. Projekta grupu pārstāv Juris Poga (SIA "Arhitekta J.Pogas birojs"), priekšlikuma izstrādes un projekta vadītājs un koncepcijas autori ir Austris Mailītis, Ivars Mailītis un Inese Mailīte (arhitektu birojs "Mailītis A.I.I.M."). Abos pārbūves posmos paredzēta projektēšanas programmas precizēšana, aģentūru LETA informēja KM.

Estrādes būvniecības rezultātā 2020.gadā Latvijas sabiedrība iegūs pilnībā no jauna uzbūvētu mūsdienīgu pasākumu norises vietu ar paplašinātām kora tribīnēm un skatuvi, palielinātu skatītāju lauka ietilpību, uzlabotiem kompleksa akustiskajiem un scenogrāfiskajiem parametriem, pamatā saglabājot esošo estrādes plānojuma struktūru, norādīja ministrijā. Skatītāju laukā tiks nodrošinātas ne mazāk kā 30 000 sēdvietu, kas ir vismaz par 8000 sēdvietām vairāk nekā patlaban.

No jauna izbūvētās paplašinātas estrādes kora tribīnes nodrošinās iespēju tajās izvietot vismaz 11 000 dziedātāju (patlaban kora tribīņu kapacitāte piemērota 7400 dziedātāju). Atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vajadzībām estrādes kora tribīnēs, tām pieguļošajā teritorijā un uz estrādes skatuves varētu izvietot pavisam 13 000 līdz 14 000 Dziesmu un deju svētku dalībnieku.

Kora tribīnēm plānots pārsedzošs kupols, kas nodrošinās kompleksa tehnisko nodrošinājumu (gaismas, skaņas, scenogrāfijas utt.) ne tikai Dziesmu svētkiem, bet arī cita rakstura masu priekšnesumiem, turklāt jaunās kora tribīnes ar lielāku rādiusu nodrošinātu plašāku tiešās dzirdamības zonu skatītāju laukā, uzsver KM.

Zem estrādes skatītāju lauka plānots izbūvēt ietilpīgas tualetes, divu līmeņu laukumus ar iespēju tur izvietot izbraukuma tirdzniecības vietas, izstāžu zonas u.c., tādējādi atbrīvojot estrādei apkārt esošo teritoriju un samazinot nevēlamu trokšņu avotus pasākuma laikā. Tāpat zem estrādes plānota moderna un multifunkcionāla ēka, kurā plānots izvietot Dziesmu un deju svētku ekspozīciju, telpas pasākumu dalībniekiem, kā arī konferenču un biroju zonas.

Savukārt, izbūvējot iztrūkstošo ceļa posmu no Viestura prospekta līdz estrādes daudzfunkcionālajam laukumam, tiks atrisināta pasākumu dalībnieku, apmeklētāju un transporta plūsmas sadalīšana, sola Kultūras ministrijā.

Mežaparka Lielā estrāde būvēta 1955.gadā, un laika gaitā tā ir kļuvusi par nacionālās kultūras vērtības un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu atzītās Dziesmu un deju svētku tradīcijas spilgtāko notikumu norises vietu. Koncerti, kas Dziesmu un deju svētku laikā notiek estrādē, ir īpaši pieprasīti sabiedrībā, taču estrāde, ko Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopēji visā Latvijā ir nodēvējuši par šo svētku svētvietu, savas vairāk nekā 60 gadu pastāvēšanas laikā ir fiziski un morāli novecojusi gan no kapacitātes, gan drošības, gan vides pieejamības, gan arī citiem mūsdienu prasībām atbilstošiem nosacījumiem, pauda KM.

Nepieciešamību pēc jaunas estrādes jau ilgstošā laika posmā (vismaz kopš 20.gs. 80., 90.gadiem) ir uzsvērusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopiena - vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas pārstāv gan Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, norāda Kultūras ministrijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas