Valdība Veselības ministrijas (VM) lūgumu akceptēja ar norunu, ka ar būvniekiem tiks panākta vienošanās, ka par 2016.gadā veiktajiem būvdarbiem samaksa būs 2017.gadā. Arī iepirkumi tiks organizēti 2016.gadā, bet apmaksāti - 2017.gadā.
Finanšu ministrija norādīja, ka rīkojuma projektā ir jāparedz, ka valdība piešķir tiešām ne vairāk kā 16 miljonus eiro, turklāt atsevišķi jānodala, cik liels finansējums atvēlams būvniecībai, un cik - aprīkojumam. Turklāt papildus jāpiefiksē, ka vairs līdzekļi šim projektam netiks prasīti.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) aicināja apsolīt, ka slimnīcas būvniecības otrajai kārtai līdzekļi netiks prasīti un VM nesāks jaunus būvniecības projektus. Tāpat valdības protokollēmumā esot skaidri jāpasaka, ka būvniecība beigsies nākamā gada martā.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uzsvēra, ka Stradiņa slimnīcas projekts ministrijai ir prioritāte un otrās kārtas būvniecībai tiks meklētas alternatīvas iespējas, piemēram, Eiropas Savienības finansējums. "Mums šodien ir jāizšķiras - būt Stradiņa slimnīcai vai nebūt," ministriem teica Belēvičs.
Tikmēr Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis norādīja, ka nevar apsolīt, ka nenāks ar lūgumu pēc finansējuma projekta otrajai kārtai.
VM bija vērsusi uzmanību -, ja papildu finansējums netiks piešķirts, jaunā korpusa telpas netiks uzceltas, kā arī nebūs iespējams pienācīgi aprīkot un nodrošināt korpusa pilnīgu funkcionalitāti. Savukārt daļēja jaunā korpusa pirmās kārtas telpu izmantošana var palielināt slimnīcas izmaksas, jo nebūs iespējams pilnībā atbrīvot esošos korpusus un tos izmantot citu darbību veikšanai.
Tāpat, ja slimnīca papildu vajadzības finansēs no pašu līdzekļiem, kritiski samazināsies līdzekļi veselības aprūpes nodrošināšanai, uzskata VM. Šādi tiktu radīta nepieciešamība samazināt veselības aprūpes pakalpojumu klāstu un apjomus, tādējādi palielinot pacientu rindas un samazinot pieejamību.
Ministrija uzskata, ka, nesaņemot papildu finansējumu, slimnīcai nāksies samazināt cilvēkresursu izdevumus, kas jau patlaban ir katastrofāli zemi un nepietiekamā finansējuma dēļ netiek risināti jau vairākus gadus.
Izvērtējot papildu aizdevumu ņemšanu, VM secina, ka papildu aizdevumu uzņemšanās slimnīcai nav atbalstāma un tas kopumā palielinās slimnīcas saistību apjomu, kas negatīvi ietekmēs slimnīcas finanšu stabilitāti, pazeminās likviditātes rādītājus un spēju pildīt uzņemtās finanšu saistības.
Bez papildu finansējuma piešķiršanas valdība arī apstiprināja, ka VM sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādās iesniegumu, kuru iesniegt Eiropas Komisijai (EK), lai tā atļautu Eiropas Reģionālajam attīstības fondam (ERAF) izmaksas par jaunā korpusa būvniecību apmaksāt, pirms tas ir pabeigts.
Ja EK apstiprinās VM iesniegumu, slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvdarbi, kā arī aprīkojuma, medicīnas iekārtu, mēbeļu ārstu birojiem un laboratorijām uzstādīšana un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide būtu jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.martam. Savukārt slimnīcai un būvniekam SBRE būtu jānodrošina, ka būvdarbi tiek pabeigti līdz nākamā gada 31.maijam.
Jau ziņots, ka deformāciju dēļ kopš 11.februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību.
Otrdien, 31.martā, Saeimas deputātiem komisijas sēdē VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa atzina, ka daļu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa nāksies demontēt un pārbūvēt.