Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 27. maijs
Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris

Valsts prezidents: Krievija apdraud Latviju vairāk nekā pirms četriem gadiem

Krievija apdraud Latviju vairāk nekā pirms četriem gadiem, šodien prezidentūras noslēgumā, tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan ir pieaudzis apdraudējums, palielinājusies ir arīdzan Latvijas drošība NATO kolektīvās aizsardzības ietvarā.

Pēc prezidenta paustā, spēja aizstāvēties un trāpīt ienaidniekam vārīgās vietās ir garantija, ka ienaidnieks neuzbruks, jo viņš zinās, ka zaudēs. Levits norādīja, ka tā gadu tūkstošiem ir drošības loģika, kuru saprot arī Krievija.

Valsts prezidents akcentēja, ka Latvijas drošības līmeņa palielināšana nenācās nedz viegli, nedz pašsaprotami. NATO stratēģiskā koncepcija, kas tika ievērota 15 gadus, nozīmēja, ka no sākuma krievi ienāk Latvijā un tad Latvija ar sabiedroto atbalstu mēģinātu atkarot valsts teritoriju.

Pēc situācijas Bučā un Irpiņā varēja redzēt, ka šāda koncepcija Latvijai nav piemērota. Pēc Levita paustā, sabiedrotie bija jāpārliecina, ka NATO stratēģija ir jāmaina, ko arī izdevās paveikt, jo tagad runa ir par katra kvadrātcentimetra aizstāvēšanu.

Levits norādīja, ka tas ir liels panākums un Latvijas drošības ķīla. Tāpat Valsts preizdents uzsvēra, ka Rietumiem bija jāskaidro, ka tas, kas notiek Ukrainā, ir ideoloģisks karš. Tas nav karš par resursiem. Ideoloģiskais karš izriet no Krievijas postkoloniālā mazvērtības kompleksa, jo Krievija joprojām uzskata sevi par apkrāptu lielvalsti.

Savukārt no Krievijas postkoloniālā mazvērtības kompleksa, prezidenta ieskatā, ir radusies "krievu pasaules" ideoloģija. Levits akcentēja, ka Krievija nav izvērtējusi savu pagātni, piemēram, atšķirībā no Vācijas, kas to ir paveikusi un ir distancējusies no tās.

"Pagātnes izvērtēšanas jautājums ir centrālais iemesls, kāpēc radusies "krievu pasaules" ideoloģija. Tas nozīmē, ka Krievija ir un arī turpmāk paliks bīstama, kamēr tās pagātne un "krievu pasaules" ideoloģija netiks aizslaucīta vēstures mēslainē," sacīja valsts pirmā persona.

Levits akcentēja, ka gaidāmajā NATO samitā Viļņā Latvijai ir jāturpina skaidrojošais darbs. Tāpat viņš norādīja uz nepieciešamību pēc integrētas Baltijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju palielināšanu un Sēlijas poligona izveidi. Ne mazāk svarīga ir aizsardzības mācība skolās un valsts aizsardzības dienests.

Prezidents savā uzrunā pieminēja arī krievu algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina dumpi, kas parādīja, cik trausls un vājš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms. Dumpis arī parāda to, ka Krievijas bīstamība nav mazinājusies.

Levits norādīja, ka tikmēr, kamēr "Vagner" atradās frontē Ukrainā, grupējums kaut kādā veidā bija iesaistīts Krievijas sistēmā. Jautājums, kur šis grupējums ņems naudu, ja tiek lēsts, ka uz Baltkrieviju varētu doties 8000 algotņu. Prezidents pieļāva, ka Krievija šo grupu varētu atbalstīt gan cīņā pret Ukrainu, gan provokāciju veikšanā, piemēram, pret Poliju, Lietuvu vai Latviju. Pēc Levita paustā, te arī iezīmējas robežas neaizsargātības problēma, jo "Vagner" atrašanās Baltkrievijā Latvijai rada papildus riskus.

Valsts prezidents akcentēja, ka Latvijai tās ārpolitika ir viens no drošības politikas vektoriem. Latvija var būt lepna, ka tā ir ieguvusi ārpolitisko redzamību un ietekmi, kāda valstij nebija pirms kara Ukrainā. Latvija arī pirms kara Ukrainā labāk nekā Rietumu sabiedrotie saprata, ar ko ir darīšana un kas ir jādara. Tas ir novērtēts gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO līmenī.

Levits uzrunā pievērsās arī Latvijas kandidatūrai uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu. Pēc prezidenta paustā, lai gan sabiedrībā valda skepse, kāpēc Latvijai ir jābūt tik neefektīvā institūcijā, valstij tur ir jābūt, jo tas ir viens no forumiem, kur Latvija var paust savu politiku un redzējumu. Tas ir viens no prioritārajiem uzdevumiem Latvijas ārpolitikā.

Otrs prioritārs uzdevums ir uzstāt uz starptautiskā tribunāla izveidi. Prezidents klāstīja, ka Latvija un Lihtenšteina ir divas koloniālās pagātnes neskartas nelielas valstis, kuras ANO Ģenerālajā asamblejā veidos grupu, lai šo ideju virzītu uz priekšu.

Levits uzsvēra, ka starptautiskais tribunāls ir vajadzīgs vairāku iemeslu dēļ. Tas ir nepieciešams Ukrainai un arī starptautisko tiesību dēļ, jo starptautiskās tiesības attīstās, balsoties uz vairākiem avotiem. Viens ir starptautiskie līgumi, bet otrs - starptautiskā prakse. Ja kāds, klusu ciešot, akceptē starptautisku praksi, tas maina tiesības un vēlāk uz to nevar atsaukties.

Pēc prezidenta paustā, ja starptautiskās tiesības nereaģēs uz agresijas karu, varētu mazināties starptautisko tiesību līmenis. Tāpēc ir vajadzīga reakcija. Levita ieskatā, vislabākā reakcija būtu "ad hoc" tribunāla izveide Krievijas noziegumu iztiesāšanai.

Otra iespēja ir veidot šādu tribunālu reģionāli, piemēram, ES Padomes paspārnē, bet tam būtu zemāka leģitimizācijas pakāpe. Trešā iespēja būtu veidot hibrīdtribunālu, ko piedāvā ASV, kas pēc būtības ir Ukrainas tribunāls ar starptautiskiem elementiem.

Levits uzsvēra, ka staprtautiskais tribunāls ir ārkārtīgi svarīgs, lai Krievija nevarētu palikt nesodīta. Pēc prezidenta paustā, pastāv arguments, ka kari notiek visur un aizvadīto 70 gadu laikā to ir bijis simtiem. Viņš uzsvēra, ka ar karu Ukrainā var salīdzināt Kuveitas aneksiju 1991.gadā, kad to ieņēma Irāka. Starptautiskā sabiedrība samērā īsā laikā atkaroja Kuveitu un atjaunoja tās neatkarību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas