Lūgts komentēt pirmdienas norises Baltajā namā, Rinkēvičs sprieda, ka publiskajā telpā nonākušās informācijas ierobežotais apjoms esot viena no pazīmēm, ka process attīstās. Viņaprāt, tas parāda, ka vakardienas sarunas bijušas konstruktīvas.
Valsts prezidents pieļāva, ka pagājušās nedēļas samits Aļaskā un pirmdienas samits Vašingtonā ir daļa no gara procesa, jo viena lieta ir diskusijas par pamatprincipiem, bet otra - detaļas, sākot ar drošības garantijām un beidzot ar samita rīkošanu starp Ukrainu un Krieviju.
Rinkēvičs klāstīja, ka pirms samita starp Ukrainu un Krieviju ir jāpārrunā daudzas lietas. Tāpat patlaban nav skaidrs, cik ātri šis samits varētu notikt, jo tas būs atkarīgs arī no Krievijas. Valsts prezidenta ieskatā, pozitīvi vērtējams pirmdien pateiktais, ka tā būs Ukraina, kas ar Krieviju vienojas par teritoriju jautājumu.
Valsts prezidents akcentēja Latvijas nostāju, proti, starptautiskās tiesības ir svarīgas, un teritoriālā nedalāmība ir viens no pamatprincipiem. Viņš uzsvēra, ka tikai Ukraina var pieņemt lēmumus, kas ir konstitucionāla līmeņa jautājumi, par kuriem ir jālemj Ukrainas tautai.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas ieskatā jebkādam miera līgumam ir jābūt saistītam ar stingrām drošības garantijām. Viņš vērsa uzmanību uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko 1940.gadā Padomu Savienība, kuras mantiniece ir Krievija, brutāli to pārkāpa.
"Ņemot to vērā, mēs labi zinām un saprotam, ka jebkāda veida miera līgumam ir jābūt ar skaidru izpildes un kontroles mehānismu. [..] Par to tiks runāts. Vai progress tiks panākts pēc divām, trim nedēļām, domāju, ka būs brīži, kad būs daudz cerību, bet būs arī tādi, kas nesīs vilšanos," pauda Valsts prezidents.
Rinkēvičs atzīmēja, ka, neskatoties uz samitu norisi Aļaskā un Vašingtonā, pa Ukrainas pilsētām joprojām turpinās triecieni ar raķetēm un droniem. Militārā darbība neapstājas. Viņš pauda nožēlu, ka diskusija par pamieru ir atlikta, un patlaban notiek sarunas par miera līgumu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka ir jāturpina maksimāli atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos, jābūt gataviem piemērot jaunas sankcijas, pie kurām patlaban strādā Eiropas Savienība, ja būs tāda nepieciešamība. Tāpat jāskatās, kā reaģēs citi sabiedrotie.
"Patlaban runa nav par pamieru, bet politiska diskusija par visaptveroša miera noslēgšanu. Tas, savukārt, ir saistīts ar detaļām, kuras dažreiz ir kritiskas. Šobrīd ir mērķis sagatavot detalizētāku pozīciju un strādāt pie Ukrainas un Krievijas samita," sacīja Valsts prezidents.
Jau rakstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka ir sācis gatavot miera samitu starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu, pēc savām sarunām ar Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā.
Tramps sacīja, ka viņam bijusi telefonsaruna ar Putinu pēc "ļoti labas" tikšanās ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Baltajā namā. Putins esot pateicis Trampam, ka ir gatavs tikties ar Zelenski, pavēstīja sarunām tuvs ziņu avots.
Tramps arī sacīja, ka ir apspriedis drošības garantijas Ukrainai kā daļu no miera vienošanās ar Krieviju, kuru nodrošināšanā vadošo lomu uzņemsies Eiropa koordinācijā ar Vašingtonu.
ASV prezidents iepriekš sacīja, ka Putins esot piekritis Rietumu drošības garantijām Ukrainai, lai gan Putins noraida Ukrainas pievienošanos NATO.