Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Piektdiena, 24. maijs
Marlēna, Ilvija, Ziedone

Vēl asāki iebildumi pret Zaļo kursu

Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, viens no politisko spēku programmu jautājumiem ir attieksme pret Eiropas Zaļo kursu un tā ietekmi uz ekonomiku.

Diena jau rakstīja (12.03.2024.), ka samērā piesardzīgas pret to ir arī esošās un bijušās valdošās partijas, taču vēl asāki izteikumi lasāmi opozīcijas un salīdzinoši mazo partiju programmās. 

Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa, tāpat kā partijas Stabilitātei! vēlēšanu programmās attieksme pret Zaļo kursu nav atsevišķi izcelta. Savukārt skaidri formulēta tā ir partijai Latvija pirmajā vietā (LPV): "Mēs esam par tīru vidi un atbalstām dabas aizsardzību – tomēr mēs esam pret pārspīlējumiem klimata politikā! Ņemot vērā, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, mums nav vajadzīga vēl zaļāka politika, kuras rezultāts ir Latvijas konkurētspējas samazināšanās, ekonomiskā stagnācija un iedzīvotāju nabadzība. Par Zaļo kursu ar teicamnieka centību lai vispirms rūpējas tās valstis, kuras ir gadu desmitiem neapdomīgi izpostījušas savu dabu! Latvija ir gana zaļa, un Eiropas Zaļā kursa dēļ Latvijas iedzīvotāji nav jādzen nabadzībā!" 

Centra partija, kuras saraksta līderi pārstāv Latvijas Krievu savienību, norāda: "Pārejai uz jaunu energoefektīvu ekonomiku un atjaunojamiem enerģijas avotiem nav jānotiek uz Eiropas iedzīvotāju rēķina, liedzot viņiem iespēju izmantot privāto transportu, tradicionālo pārtiku un iestumjot tos nabadzībā. Mēs ierosināsim tiešu bezmaksas sabiedriskā transporta subsidēšanu no ES līdzekļiem."

Apvienība Jaunlatvieši savos izteikumos ir ne mazāk skeptiski: "Iestājamies par Latvijas apstākļiem piemērotu un izdevīgu vides politiku, nevis ES uzspiesto Zaļo kursu un klimata pārmaiņu retoriku, kas Latvijai nav aktuāla un ir kārtējā finansiālā nasta. Latvija ir bagāta ar mežiem, upēm, ezeriem un laukiem. Tieši ES realizētās politikas dēļ esam kļuvuši par neindustriālu valsti, kurā praktiski nenotiek starptautiska mēroga ražošana un dabas piesārņošana, turklāt iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt. Nav pieļaujams aplikt Latviju ar industriāli aktīvajām valstīm līdzvērtīgām dabas resursu kvotām." Savukārt salīdzinoši īsajā partijas Tautas varas spēks programmā Zaļais kurss savdabīgi saistīts ar citiem procesiem Eiropā: "Militārie draudi un ekonomiskā nestabilitāte nav likvidējama ar bruņošanos un neracionālo zaļo politiku, kura tiek uzspiesta centralizēti kādu monopolkoncernu vajadzībām."

Plaši par Zaļo kursu programmā izsakās partija Suverēnā vara: "Zaļais kurss ar zemnieku pazemošanu ir ceļš uz pārtikas krīzi ne tikai Eiropā. Esam gatavi Eiropas līmenī aizstāvēt mūsu valsts pārtikas nodrošinātājus: lauksaimniekus, lopkopjus, putnkopjus, zivsaimniekus. [..] CO2 kvotu aprēķināšana, noteikšana un piemērošana ir liela krāpniecības shēma. Mēs neatbalstām Latvijas dabas izpostīšanu. Latvija nav Eiropas izgāztuve, tāpēc ir pilnībā jāaizliedz atkritumu ievešana no citām valstīm. Mēs esam par saprātīgu un pamatotu vides aizsardzības politiku."

Tāpat izvērsts viedoklis ir sarakstam Tauta. Zeme. Valsts. "Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tāpēc ar Zaļo kursu saprotam cīņu pret dabas piesārņojumu, atkritumu pārstrādes efektivizāciju, ieviešot labāko attīstīto valstu pieredzi un tehnoloģijas. Diemžēl Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas, aizdambējot upes ar mazajiem HES un citām konstrukcijām, ir iznīcinājusi trīs galvenās lašu nārstošanas upes un sabojājusi zivju nārstu vietas daudzās mazajās upēs. Eiropas Savienības līdzekļi jāpiesaista mazo upju atbrīvošanai no vairāk nekā tūkstoš dambjiem un mākslīgajām būvēm, kas traucē zivju migrācijai. Latvija ar Daugavas HES kaskādēm un TEC, kas var izmantot vietējos atjaunojamos resursus: kūdru un koksni, pilnībā sevi nodrošina ar lētu un stabilu nepieciešamo enerģiju. Kopā ar Ziemeļvalstīm un Īriju jāatceļ nepārdomātais lēmums no 2030. gada aizliegt kurināmās kūdras izmantošanu. [..] Eiropas Savienības politika ar mērķi samazināt CO2 izmešus par 55% līdz 2030. gadam un klimata neitralitāte līdz 2050. gadam ir nereāla. Utopiskās ieceres vēl vairāk palielinās Eiropas Savienības atpalicību no galvenajiem konkurentiem globālajā pasaules tirgū: ASV, Indijas un Ķīnas. Atceļams ir lēmums no 2035. gada aizliegt transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem ražošanu, jo Eiropas Savienība nespēj konkurēt ar Ķīnas un citu Āzijas valstu ražojumiem."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tā valsts ir korumpēta no augšas līdz apakšai

Ko nozīmē Putina sāktās tīrīšanas Krievijas armijā – tiešām cīņa ar zagšanu vai bailes no "ģenerāļu dumpja", kādreizējam Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ģenerālim Jurim Maklako...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas