Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Atis Rozentāls

Ārpakalpojumu pretinieki(3)

Politiskais spēks, kurā nav solistu, – tā partiju KPV LV raksturo tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, piesakot saraksta aptuvenas aprises un priekšvēlēšanu programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Ar to viņš domāja situāciju, kad partija uz vēlēšanām dodas bez agrākajiem līderiem Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema, kas esot bijuši ''odiozas, spilgtas un pretrunīgas personas''.

Strīdi reformas dēļ var ietekmēt Varakļānu nākotni(4)

"Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski "izdzīt" reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu," pagājušajā piektdienā, vērtējot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, norādīja Valsts prezidents Egils Levits. Tieši tad Diena viesojās Varakļānos, kas ir spilgts piemērs šim izteikumam. Gan tie, kas atbalsta Saeimas lēmumu pievienot Varakļānus Rēzeknes novadam, gan tie, kas turpina aizstāvēt apvienošanos ar Madonas novadu, atzīst, ka konflikts ir aizgājis par tālu, bet risinājumu neredz, ja nav cerību uz atsevišķu novadu, kas apmierinātu abas šobrīd konfliktējošās puses.

Virtuālo tuvplānu realitāte

Turpinoties teātra sezonai tiešsaistē, skatītājiem tiek piedāvāti gan nepabeigti iestudējumi ar diskusijas iespēju beigās, gan ekstravaganti meklējumi, kas uz skatuves, visticamāk, neparādītos

Daugavpilī gāž Elksniņu(5)

Pielieto sliktas pārvaldības metodes, nepamatoti represē domes darbiniekus, kompromitē pašvaldības uzņēmumus, grauj to reputāciju, kas neļauj uzņēmumiem efektīvi strādāt un apdraud līdzekļu piesaistīšanu ES struktūrfondu finansēto projektu realizācijai, – tie ir daži no pārmetumiem, ko Daugavpils pilsētas domes sēdē vakar nu jau bijušajam domes priekšsēdētājam Andrejam Elksniņam (Saskaņa) veltīja viņa pirmais vietnieks Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

Pūce kritizē Salacgrīvas novadu(7)

Vismaz septiņu normatīvo aktu pārkāpumi – ar tik bargiem secinājumiem par Salacgrīvas novada teritorijas plānojumu vakar nāca klajā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P), kurš ar rīkojumu apturējis Salacgrīvas novada domes izdotos saistošos noteikumus. Ministrija konstatējusi izstrādes procedūras pārkāpumus, kā arī neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs (LRA) Dienai atzīst – pat ja atklātos, ka plānojuma dokumentos ir kļūdas, par tām vispirms nāktos uzzināt pašvaldībai, bet tā vietā, neatsūtot oficiālu vēstuli, ministrs nācis klajā ar skaļiem paziņojumiem.

Miera nebūs arī pēc reformas novadu jaunajās robežās(6)

Turpinās Administratīvi teritoriālās reformas likuma izskatīšana Saeimā 3. lasījumā, sēde turpināsies arī šodien, bet, kad visi priekšlikumi tiks izskatīti, prognozēt ir grūti. Vienlaikus ik pa brīdim kādā pašvaldībā notiek varas maiņa – pēdējie gadījumi ir Babītē, kur priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) gāza viņa saraksta biedrs Aivars Osītis, savukārt Talsos process vēl nav beidzies – Dainis Karols (LZS) ir atcelts, bet viņa vietā jauns mērs nav ievēlēts, un to nedarīs arī šīsdienas domes sēdē.

Pilotprojektu sola rudenī(1)

Šā gada beigās iecerēts veikt pirmos izmēģinājumus komercpārvadājumos reģionālajos autobusu maršrutos, kurus pastāvīgi plānots ieviest no 2021. gada. Autotransporta direkcija (ATD) atzīst, ka šis lēmums lielā mērā ir saistīts ar līdzekļu taupīšanu, atsakoties no reisu dotēšanas maršrutos, kuros paralēli kursē arī vilciens. Tomēr Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) ar piedāvāto risinājumu nav mierā un norāda uz faktiskas konkurences trūkumu, jo arī par komercpārvadājumu reisiem rīkos konkursu.

Talsi atkal paliek bez priekšsēdētāja(3)

"Elle ir tukša, un visi velni ir šeit," – šos Viljama Šekspīra vārdus uz Talsu novada pašreizējo deputātu sastāvu vakardienas domes sēdē attiecināja partijas Mēs – Talsiem un novadam pārstāve Ilva Norenberga. Visi trīs šīs partijas deputāti nepiedalījās balsojumā par Daiņa Karola (LZS) atcelšanu no domes priekšsēdētāja amata. Pirms diviem gadiem tieši toreizējais pirmais vicemērs Karols amatā nomainīja Edgaru Zelderi (Mēs – Talsiem un novadam).

Garkalnes pārdalīšanu uztver ar šaubām(3)

Lemjot par to, ka jau pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotā Ulbrokas novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns un jānosūta izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija nav ņēmusi vērā iesaistīto novadu viedokli. Kā Garkalnes, tā Ādažu un Ropažu novadā Dienai atzīst – neviens vietējo cilvēku domas nav prasījis, iestrādājot likumā bumbu ar laika degli, kas var raisīt strīdus jaunizveidoto pašvaldību starpā.

Par pilsētas statusu nepriecāsies(11)

Triju Pierīgas novadu – Ādažu, Mārupes un Ķekavas – domes saņēmušas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vēstuli, kurā norādīts, ka Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā paredzēts piešķirt pilsētas statusu visiem ciemiem, kuros ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju. Šo pašvaldību vadītāji norāda, ka šādas izmaiņas ir jāsagatavo rūpīgāk. Argumenti gan atšķiras. Piemēram, Mārupes domes deputāti vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidījuši, Ādaži būtu gatavi diskutēt, taču uzskata, ka pilsētas robežas nevar sakrist ar pašreizējā ciema robežām.

Iekšlietu ministrs aicina apsvērt nepieciešamību apmeklēt piemiņas vietas(8)

Pēdējos gados vērienīgi atzīmētais devītais maijs, kas ierasti izraisa galēji pretējas reakcijas sabiedrībā, šogad nevar notikt ierastajā veidā, jo nebūs beigusies ārkārtējā situācija. Par to savus atbalstītājus jau aprīļa sākumā brīdināja biedrība 9.maijs.lv, savukārt pagājušajā nedēļā ar priekšlikumiem par tā dēvētās Uzvaras dienas svinību rīkošanu klajā nāca Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (Saskaņa). Gan iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), gan Valsts policija Dienai apliecināja, ka 9. maijā tiesībsargājošās iestādes būs gatavas rūpēties par kārtību.

Domās par drošas balsošanas iespējām(6)

Arī pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanas uz 29. augustu aktuāli paliek jautājumi par to drošu norisi, arī par iespējām balsot tiem, kas atradīsies dzīvesvietā veselības stāvokļa vai, piemēram, pašizolācijas dēļ. Ar vēlēšanu norisi saistītos jautājumus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa trešdien apsprieda ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Vēlēšanu norisi ietekmēs arī Saeimas pieņemtie likumu grozījumi, piemēram, par vēlēšanu iecirkņu darbalaiku, kas divos likumprojektos paredzēts atšķirīgs.

Pasākumu rīkotāji vēlas skaidru valdības nostāju(2)

Vasara būs, bet festivālu visdrīzāk nebūs, – tā pirmdien preses konferencē izteicās veselības ministre Ilze Viņķele (A/P). Tomēr nedz no Veselības, nedz Kultūras ministrijas nav saņemti skaidri signāli, līdz kuram laikam publisko pasākumu ierobežojumi var palikt spēkā. Atšķirībā no dažām valstīm, kur jau oficiāli paziņots, ka jebkādi masu pasākumi nenotiks līdz 31. augustam, Latvijā par nākotni tiek runāts pieņēmuma formā.

Par 81. pantu diskutēs ar prezidentu(27)

Satversmes 81. pants, ko no pamatlikuma izslēdza pirms vairāk nekā desmit gadiem, varētu tikt atjaunots, vienīgi ir jautājums par teksta redakciju, liecina gan koalīcijas partiju reakcijas pēc Sadarbības padomes sēdes, gan opozīcijas pārstāvju atbildes uz Dienas jautājumiem. Koalīcijas partiju frakciju vadītāji plānojuši aicināt uz diskusiju Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš iepriekš ir izteicis atbalstu 81. panta atjaunošanai. Pašlaik lielāko atturību pret šo lēmumu izrāda Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un partija KPV LV.

Teātri nogaidīšanas režīmā(3)

Teātri, tāpat kā kinoteātri un koncertzāles, Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos ir slēgti līdz ārkārtējās situācijas beigām. Turklāt aktieriem nav iespēju piepelnīties arī publiskos pasākumos, kuri tāpat ir aizliegti. Nedēļas sākumā iespēja, ka šī sezona varētu neatsākties, vēl tika izteikta ar zināmām šaubām, bet šobrīd tieši šis scenārijs izskatās reālākais.

Vēlētāju apvienības gribētu patstāvīgi piedalīties arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās(4)

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas lēmums atbalstīt deputāta Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumu vēlēšanās ļaut startēt vēlētāju apvienībām kopā ar reģistrētām politiskajām partijām vai to apvienībām uzskatāms par zināmu kompromisu, taču to nevēlas atbalstīt gan tie, kuri cer panākt atļauju vēlētāju apvienībām piedalīties vēlēšanās jaunajās novadu robežās ar ievērojami lielāku iedzīvotāju skaitu, gan tie, kas uzskata, ka vēlēšanās jāpiedalās vienīgi partiju sarakstiem.

Pašvaldības strādā attālināti, domā par atbalstu uzņēmējiem un skolēniem(16)

Situācija, kad ar katru dienu pieaug ar Covid-19 saslimušo skaits, rada jaunus apstākļus arī pašvaldībām, kuru rūpju lokā ir gan iedzīvotāju informēšana, gan palīdzība kā riska grupām, tā skolēniem attālinātās apmācības nodrošināšanai. Tāpat jādomā par atbalstu uzņēmējiem, no kuriem daudzi klientu skaita straujā krituma dēļ slēguši savas durvis, īpaši apkalpojošajā sfērā un sabiedriskajā ēdināšanā iesaistītie.

Mazāk reisu izraisa burzmu(15)

Nepieciešamība ievērot divu metru distanci radījusi zināmu spriedzi Rīgas sabiedriskajā transportā. Lai gan iepriekš SIA Rīgas satiksme (RS) ziņoja, ka tieši sociālās distancēšanās vārdā reisu skaitu nesamazinās, pasažieru skaita straujais kritums mudināja uzņēmumu tomēr izšķirties par retākiem reisiem no 21. marta, kas bija sestdiena.

Kad distances ievērošana ir apgrūtināta(12)

Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 profilaksei iesaka ievērot divu metru distanci, un ir atsevišķi pakalpojumi, kur tas tiek nodrošināts vismaz pakalpojuma sniedzēju un klientu starpā. Piemēram, Rīgas trolejbusos un autobusos nav iespējams iekāpt pa priekšējām durvīm un netiek pārdotas biļetes, pasargājot vadītājus. Taču taksometros un mikroautobusos šāda distancēšanās nav iespējama. Tāpat bez samērā tuva kontakta ar klientiem neiztiek, piemēram, zupas virtuvju darbinieki.

Atgriešanās un robežas šķērsošana – teju neiespējama(16)

Pēdējais lai lidostā izslēdz gaismu – tik apokaliptisks scenārijs gan nav gaidāms, lai arī no otrdienas Latvija liegusi jebkādus starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Tiem vairākiem tūkstošiem pasažieru, kas pirmdien vēl pēdējo dienu ar speciāli organizētiem reisiem ieradās Rīgas lidostā, divas nedēļas obligāti jāpavada pašizolācijā, lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 tālāku izplatību. Tas pats attiecas uz tiem repatriētajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas otrdien Liepājā un Ventspilī ieradīsies ar iepriekšējā dienā no Vācijas un Zviedrijas izbraukušajiem prāmjiem.

Bez atbalsta uzņēmējiem neiztikt(2)

Nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, valsts apmaksātas slimības lapas, ar finanšu attīstības institūcijas Altum starpniecību izsniegtas eksporta un kredīta garantijas – tie ir galvenie valsts īstenotie pasākumi, lai atbalstītu uzņēmējus, kuru darbību negatīvi ietekmējis Covid-19. Valstij tas izmaksātu vienu miljardu eiro. Piektdien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks prognozēja, ka aktuālās ekonomiskās grūtības varētu būt īslaicīgas – līdz diviem mēnešiem.

Šoreiz bez ''lielā brāļa''(26)

Pirmo reizi, kopš partija Gods kalpot Rīgai (GKR) piedalās pašvaldību vēlēšanās, tai būs no Saskaņas atsevišķs saraksts. Tā prezentāciju sestdien īpaši neapēnoja pagājušajā nedēļā publiskotais paziņojums par sešu partijas valdes locekļu izstāšanos no partijas. Tālāku šķelšanos vismaz šobrīd šis solis nav izraisījis, bet GKR ārkārtas kongresa delegāti vienbalsīgi apstiprināja partijas programmu un sarakstu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Novadu reforma: Komisijas lēmumi sarūgtina(10)

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas pēdējā sēdē pirms likumprojekta nodošanas Saeimas otrajam lasījumam piedalījās vairāku to pašvaldību pārstāvji, par kuru teritorijām pēc pirmās izskatīšanas vēl nebija skaidrības. Rezultāts gan lika vilties lielākajai daļai no viņiem, jo solītie risinājumi izpalika, savukārt lēmums par Saulkrastu novada izveidošanu pamatīgi sarežģīs situāciju Limbažu novadam, no kura atšķels Skultes pagastu.

Vaino Burovu domes darba graušanā(17)

Ar apjomīgu atklāto vēstuli rīdziniekiem un preses konferenci, skaidrojot motivāciju izstāties no partijas Gods kalpot Rīgai! (GKR), pieci Rīgas domes deputāti un viena Saeimas deputāte zināmā mērā atzīmēja šī sasaukuma Rīgas domes darbības beigas – vakarrīt kļuva zināms, ka Valsts prezidents Egils Levits ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu. Taču nu jau bijušie GKR valdes locekļi uzsvēra, ka dome ir bijusi darbspējīga, taču galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) ar savu rīcību tuvinājis atlaišanu.