Režisora Vladislava Troicka iestudējums Karalis Ibī un citi
monstri Latvijas Nacionālajā teātrī apvieno gan satura, gan
kvalitātes ziņā ārkārtīgi atšķirīgas daļas, izraisot mulsumu
par izrādes mērķi
Vācu režisors Matiass Hartmanis Jaunā Rīgas teātra izrādē
Stāsts par Parsifalu rada poētisku, izteikti teatrālu, tomēr
visai stieptu vēstījumu par jauna cilvēka kļūdu pilno ceļu uz
pasaules izprašanu
Režisora Viestura Kairiša iestudētais Ķiršu dārzs Mihaila
Čehova Rīgas Krievu teātrī neatstāj nekādas cerības par
Krievijas nākotni un diezgan atklāti provocē vienas publikas
daļas aizvainojumu
Arī shematisku dramaturģiju var apaudzēt ar labiem aktierdarbiem, tomēr pretrunīgas sajūtas garantētas – par to var pārliecināties režisora Elmāra Seņkova jauniestudējumā Baltijas teļš Liepājas teātrī