Ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju paustos viedokļus par dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu ir apturēta.
Līdz ar to šī brīža dabas aizsardzības plāna priekšlikumi netiks virzīti tālāk un tiks turpināts darbs pie plāna izstrādes.
Kā aģentūru LETA informēja Limbažu novada pašvaldībā, Salacgrīvā notikušajā dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā piedalījās Limbažu novada pašvaldības vadība, vietējie iedzīvotāji, piekrastes zvejnieki un citi interesenti - daudzi bija ieradušies, lai paustu bažas par to, kā plānotie ierobežojumi ietekmēs viņu ikdienas nodarbošanos un iztiku.
Viens no pirmajiem satraukumu pauda zvejnieks no Kuivižiem Jānis Krūmiņš. Viņš uzsvēra, ka jaunais plāns draud iznīcināt piekrastes zvejniecību. "Ja pieņems jūras aizsardzības plānu, tas būs ļoti liels posts visiem zvejniekiem, jo visās aktīvākajās zvejas vietās ir šie liegumi, un mēs principā vairs nevarēsim zvejot," pauda zvejnieks. Viņš arī komentēja, ka, ja ierobežojumi stāsies spēkā, būs jādodas daudz tālāk prom no pierastajām vietām, transportējot visas laivas un lielos zvejas rīkus, kas, viņaprāt, nav praktiski.
Vairāki zvejnieku kopienas pārstāvji norādīja, ka šāds plāns esot drauds ilggadējām tradīcijām un vietējai kopienai. Daudziem jūras darbs esot ģimenes arodā nodots no paaudzes paaudzē, un stingri liegumi daudziem nozīmētu ne tikai ienākumu zudumu, bet arī kultūras un dzīvesveida izzušanu.
Savukārt biedrība "Mazjūras zvejnieki" aicināja visus, kuri vēlas saglabāt cilvēkiem pieeju jūrai un Latvijas nacionālo bagātību - piekrastes zvejniecību -, līdz 18. decembrim nosūtīt vēstules Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), iebilstot pret to, ka topošajā aizsargājamo jūras teritoriju dabas plānā tiek noteikti jebkādi liegumi piekrastes zvejai, kā arī atpūtai uz ūdeņiem ar kuģošanas līdzekļiem, tostarp ar dzinējiem un vēja dzītiem peldlīdzekļiem.
Biedrība skaidro, ka DAP sadarbībā ar Hidroekoloģijas institūtu un institūtu BIOR lielā daļā piekrastes vēlas noteikt sezonālo liegumu no 15. marta līdz 31. augustam, liedzot jebkādas darbības, tajā skaitā piekrastes zveju, burāšanu, veikbordu un jebkādas tamlīdzīgas aktivitātes uz ūdens. Kā galvenie iemesli šādam aizliegumam esot tas, ka šajā laikā piekrastē esot daudz putnu, kuri ligzdo, perē un met spalvas. "Kā tiem kaitē zvejnieki, burātāji un kaitotāji? Skaidras atbildes nav. Tas nav pētīts. Bet putni esot jāsargā, jo klimata pārmaiņu dēļ to skaits te pieaug un traucēt tos nedrīkstot," savā aicinājumā paudusi biedrība.
"Mazjūras zvejnieki" aicina piedalīties nākamajā sabiedriskajā apspriešanā par topošo dabas plānu Kolkas lībiešu namā 16. decembrī plkst. 13. Zvejnieki solījuši savākt jūras mēslus un dāvāt visiem, kuri grib tos audzēt mājās - vannās, burkās, tējas krūzēs vai klozetpodos.
Kā ziņots, decembra sākumā DAP Salacgrīvas birojā notika aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana.
Kā aģentūru LETA informēja DAP projekta "Life Reef" vadītāja Ilze Sabule, dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu, kā arī netraucētu attīstību.
Aizsargājamo jūras teritoriju tīkls izveidots 2010. gadā un iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000", lai nodrošinātu jūras biotopu, sugu saglabāšanu un migrējošo putnu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzību.
Projektā veikta jūras bioloģiskās daudzveidības kartēšana ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, pārskatīti pieejamie dati par Latvijai piekritīgajiem jūras ūdeņiem, sniegti priekšlikumi aizsargājamo jūras teritoriju tīkla paplašināšanai, vienlaikus veidojot dažādas funkcionālās zonas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un saimnieciskās darbības īstenošanu.
Iebildumus pret plāna projektu pauduši piekrastes zvejnieki, norādot, ka tas nesamērīgi ierobežos zvejniecību.
DAP rosinot būtiski ierobežot zveju plašos jūras apgabalos Latvijas piekrastē. Tādējādi ļoti negatīvi tikšot ietekmēta saimnieciskā aktivitāte daudzos Rīgas līča un Baltijas jūras ciematos un pilsētās, kuros zveja, zivju kūpināšana un apstrāde ir svarīgs rūpals simtiem ģimeņu, zvejnieku saimniecību un uzņēmumu.