Politiķis uzsvēra, trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.
Ministrs pauda, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.
Tāpat viņš akcentēja, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.
Pēc ministra vārdiem, ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.
Viņš uzskata, ka Krievija testē NATO un Eiropas, tai skaitā Latvijas, noturību pret izaicinājumiem un pašlaik var redzēt Krievijas agresijas seku ietekmi uz reģiona drošību.
Gaisa telpas 100% nosargāšana ir ļoti izaicinoša, turpināja politiķis, kura vērtējumā, iespējams, pašlaik neviena pasaules valsts nevar garantēt šādu drošību, bet tas nenozīmē, ka spējas nav jāstiprina arī turpmāk.
Pašlaik tiekot vērtēts, vai nepieciešams pilnībā slēgt arī austrumu sauszemes robežu, bet par to esot jālemj kopā ar Igauniju un Lietuvu, piebilda Sprūds.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns skaidroja, ka ierobežojumi skars tikai tos lidaparātus, kuri lido līdz sešu kilometru augstumam, bet pārējās lidmašīnas varēs šķērsot šo zonu.
Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) aģentūrai LETA skaidroja, ka, lai slēgtu gaisa telpu, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izdos tā saucamo NOTAM par ierobežotas lidojumu zonas izveidi, kurā liegti lidojumi. Šādu NOTAM saņems visi gaisa telpas lietotāji, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Aviokompānijas, plānojot savus lidojumus, ņems vērā šādus ierobežojumus, ja tie viņus skars.
Pašlaik publiski pieejamā informācija liecina, ka šīs zonas augstums būs FL200 (FL - lidojuma līmenis - Flight level) jeb 20 000 pēdas (aptuveni 6000 metri), kas neatstās iespaidu uz tranzīta lidojumiem, jo tie notiek augstāk par FL300 (ap 9100 metru), skaidroja LGS. Gaisa satiksmes vadības dienesti kontrolēs, lai gaisa kuģi, kuri lido kontrolējamā gaisa telpā, neiekļūtu šajā ierobežoto lidojumu zonā, savukārt nekontrolējamā gaisa telpā lidojošo gaisa kuģu piloti ir atbildīgi par to, lai tajā nelidotu.
Kā vēstīts, pēc Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā Sprūds bija uzdevis Nacionāliem bruņotajiem spēkiem izvērtēt Latvijas gaisa telpas zonu slēgšanu austrumu pierobežā.
Savukārt Ministru kabinets kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēs Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus, trešdien vienojusies Nacionālā drošības padome.
Naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.