Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

VK: Lauksaimniecības sektorā atsevišķas NVO gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā. Rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Veicot revīziju VK secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā – nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs  galarezultātā tiek pieņemti lēmumi.

Kopumā ZM nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un ES fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

ZM ir vienīgā no ministrijām, kas nevalstisko organizāciju  darbības un kapacitātes nodrošināšanai no valsts budžeta atvēl noteiktu finansējuma apmēru –pusmiljonu eiro gadā.

VK revīzijā vēlējās noskaidrot, kāpēc lauksaimniecības nozares NVO finansēšanas kārtība atšķiras no citām nozarēm, kā arī, vai ministrijas un NVO sadarbība lauksaimniecības politikas un tiesību aktu izstrādē ir atklāta un caurskatāma.

"Zinot, cik grūti NVO ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. Tikmēr ne sabiedrība, ne citas NVO nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē," skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa

VK secināja, ka izveidotā kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības NVO. Ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības NVO, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi (Konsultatīvā padome).

Finansējuma piešķiršana konkursa kārtībā tika pārtraukta 2010. gadā, Konsultatīvajā padomē pārstāvētajām NVO piešķirtais finansējums netiek sasaistīts ar konkrētiem mērķiem un paveikto. Tādējādi veidojas situācija, ka neatkarīgi no līdzdarbības ieguldījuma un kvalitātes gadu no gada konkrētām NVO garantēti tiek piešķirts valsts finansējums, kas turklāt dažos gadījumos veido lielāko vai pat gandrīz visu finansējumu (valsts atbalsts veido no 6,6% līdz pat 97,4% no minēto organizāciju kopējiem ieņēmumiem). Nav arī noteikti finansējamo aktivitāšu nosacījumi un ierobežojumi, biedrībām ļaujot finansējumu izlietot pēc saviem ieskatiem, piemēram, arī suvenīriem, gada nogales pasākumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.

Dalībai Konsultatīvajā padomē netiek organizēts atklāts konkurss un nav ierobežots arī darbības termiņš tajā. To, kuras organizācijas iekļaujas padomē, noteicis zemkopības ministrs. Padome izskata nozarei būtiskus jautājumus, tai skaitā, lemj par stratēģiskiem projektiem.  Ir zināms, ka Konsultatīvā padome laika posmā no 2015. – 2019. gadam ir lēmusi par valsts un ES finansējuma piešķiršanas principiem ārkārtas situācijām 60 miljonu eiro apmērā, bet padomes sēžu protokoli un ar tiem saistītie materiāli nekad nav tikuši publicēti.

No 2017.gada padomei deleģēts uzdevums pieņemt lēmumus par stratēģiskajiem projektiem - ES finansētu liela mēroga investīciju projektu ar attiecināmajām izmaksām līdz 10 miljoni eiro tālāku virzību. Revīzijā noskaidrots, ka šādi izskatīti septiņi projekti, no kuriem kā stratēģiski atbalstīti divi. Vienlaikus VK secināja, ka Konsultatīvās padomes stratēģisko projektu izvērtēšanas process un metodoloģija nav skaidri. Viens no atbalstītajiem projektiem balsojumā sākotnēji ticis noraidīts, bet pēc zemkopības ministra ierosinājuma mēneša laikā tomēr apstiprināts.

Arī kārtība, kādā ministrijā tiek izstrādāti tiesību akti, līdzdarbojoties NVO, nav caurskatāma. Piemērojot dažādas sadarbības formas un lielākoties nedokumentējot diskusijas un argumentus, nav iespējams izsekot NVO sniegto priekšlikumu virzībai un Zemkopības ministrijas pieņemto lēmumu pamatojumiem.

VK revīzijā secina, ka valstī arvien nesakārtotais lobēšanas regulējums liedz pieeju atklātai informācijai par dažādu interešu grupu ietekmi uz būtiskiem lēmumiem. Latvijā šis jautājums ir aktualizēts jau desmit gadus, tomēr lobēšanu regulējošs likums tā arī nav pieņemts. VK vērtējumā tas veicinātu noskaidrot, kādas intereses pārstāv visas iesaistītās lauksaimnieku NVO.  Jānorāda, ka virkne Latvijas lauksaimniecības NVO sadarbībā ar ES institūcijām tiek atzītas par lobijorganizācijām.

VK pēc revīzijas iesaka ZM veikt pasākumus, lai nodrošinātu atklātu un uz vienlīdzības principiem balstītu sadarbību politikas un tiesību aktu izstrādes procesā, kā arī, lai tiktu nodrošināta labas pārvaldības principiem atbilstoša NVO darbības kapacitātes finansēšanas kārtība, nosakot sasniedzamos rezultātus un paredzot darbības izvērtējumu.

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka daudzi gadiem ilgi bauda OIK privilēģijas.
soris
s
Klasiskā valsts lidzekļu izzagšanas shēmu Latvijas PSR garā . Valsts Kontrolei un KNABAm nopietni vajadzētu kratīt Kultūras Ministriju, Kulturkapitālu, un Kinocentru. Tur šādas shēmas ir kaudzēm: nauda tiek izdalīta pa labi pa kreisi korišiem visādiem meitas uzņēmumiem, Staro Rīga gadījumā, un citas izzagšanas shēmas. Klutūras pasākumi atdevi neviens nerēķina, tur pazūd simtiem miljoniem eiro
Līva
L
Tur jau bija ZZS barotava. Cerams, ka KNAB šo informāciju papētīs dziļāk.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 301

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pamazām dodamies e-rēķinu virzienā(12)

Nākamgad publiskajos iepirkumos plānots pāriet uz elektronisku rēķinu apriti, sarunā ar Guntaru Gūti pauž Latvijas Informācijas komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Ērtākais krēsls Rīgas domē(14)

Pēc divus mēnešus ilgušām Rīgas domes (RD) deputātu sarunām un centieniem aizkulišu sarunās panākt kādus kompromisus pirmdien galvaspilsētā notika mēra vēlēšanas. Par to kļuva līdzšinējais mēra p...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas