Viņš pauda, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 2025. gads bija dinamisku pārmaiņu periods, bet 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos.
Vārna skaidro, ka nekustamo īpašumu tirgu 2025. gadā ietekmēja kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026. gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023. - 2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.
Tirgus aktivitāti ietekmēja arī 2025. gada 3. jūlijā veiktie būtiskie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, nozīmīgi atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu, norāda Vārna.
Grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves), kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesgabala nomas līguma pamata, atbrīvoties no zemas stratēģiskās vērtības īpašumiem, kā arī fokusēt resursus uz objektiem ar lielāku atdevi.
Līdz šim jaunā regulējuma iespējas praktiski izmantotas četros gadījumos VNĪ portfelī, taču Vārna prognozē, ka 2026. gadā darījumu skaits un to vērtība pieaugs 3-5 reizes. Aktīvākā kustība gaidāma Rīgā un Pierīgā, jo sevišķi universitāšu un publisko institūciju portfeļos, prognozē Vārna.
Viņš informē, ka kopš 2024. gada nekustamo īpašumu darījumu skaits turpina stabilu pieaugumu. Viens no galvenajiem aktivitāti veicinošiem faktoriem ir pakāpeniska Eiropas Centrālās bankas un EURIBOR procentu likmju samazināšanās, kas sākās 2024. gadā. Pieaugumu daļēji rada arī 2024. gada iesāktie darījumi, kuri noslēdzās 2025. gada sākumā.
VNĪ līdz 2025. gada nogalei atsavinājusi 130 nekustamos īpašumus, tostarp īpašums Vaļņu ielā 32, Rīgā, izsolē atsavināts par 1,56 miljoniem eiro, īpašums Krīvu ielā 11, izsolē atsavināts par 1,6 miljoniem eiro, bet īpašums Stabu ielā 18 atsavināts par 1,85 miljoniem eiro.
Vārna norāda, ka kopš 2023. gada nekustamo īpašumu tirgū notikušas būtiskas izmaiņas, kas saistītas gan ar piedāvājumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, gan pieprasījumu. Pēdējos gados pieaudzis pārdošanai piedāvāto nekustamo vēsturisko nekustamo īpašumu skaits Rīgā un Vecrīgā, kas saistīts gan ar ierobežotajām iespējām tās pielāgot valsts iestāžu vajadzībām, gan hibrīdmodeļa ieviešanai, kad klātienes darbs tiek apvienots ar darbu attālināti.
Piedāvāto nekustamo īpašumu skaita pieaugums un dažādi attīstību ierobežojošie faktori kā, piemēram, piekļūstamība, kultūrvēsturiskais statuss un citi ierobežojumi, rezultējušies ar cenas kritumu Vecrīgas īpašumiem, it īpaši tādiem, kuri ir sarežģīti attīstāmi, informē Vārna. Savukārt privātajā sektorā pieaug interese par dzīvokļu un biroju ēkām ar attīstības potenciālu, tādējādi pieaug šādu objektu izsoļu noslēguma cenas.
Kopumā 2025. gada sākumā komerciāla rakstura īpašumu segmentā parādījās lielāka aktivitāte, salīdzinot ar 2024. gada zemajiem rādītājiem. Taču Vārna piebilst, ka šī tirgus daļa piedzīvo samērā lielas pieprasījuma izmaiņas - jauno biroju ("A" un "A+" klases) brīvo telpu īpatsvars ir pieaudzis, bet pieaug pieprasījums pēc "B" klases birojiem ar izdevīgu atrašanās vietu un vieglu piekļūstamību. Vārna skaidro, ka no investoru puses liela vērība tiek pievērsta vecāku ēku pārveidošanas un renovācijas potenciālam par dzīvokļu, īres dzīvokļu vai apartamentu īpašumiem.
Tāpat Vārna norāda, ka ir vērojams izteikts kāpums pircēju un investoru interesē par kvalitatīviem īpašumiem. Jauno projektu segmentā turpinās stabila pieprasījuma atgūšanās, savukārt "premium" segmentā, kas ietver luksusa dzīvokļus, jaunas privātmājas un augstvērtīgas zemes, aktivitāte pieaug straujāk nekā pārējā tirgū. Vārna prognozē, ka šis var kļūt par vienu no visstraujāk augošajiem segmentiem 2026. gadā.
Vārna informē, ka 2026. gadā tirgū pakāpeniski nonāks universitāšu pārvaldībā esošie īpašumi. Vārna vērš uzmanību, ka tie ir vērā ņemami objekti, kas Latvijas mazajā tirgus apritē var radīt būtisku rezonansi, īpaši Rīgas centrā un ap to. Šis piedāvājums palielinās kvalitatīvu ēku pieejamību ar attīstības potenciālu. Tirgū aktīvi nonāks arī īpašumi ar mazām zemes platībām un ēkas, kuru dalītā īpašuma statuss līdz šim kavēja to attīstību.
Savukārt dzīvojamo fondu varētu sagaidīt mērens cenu pieaugums attiecībā uz standarta dzīvokļiem, jo saglabājas ierobežots piedāvājums un stabils pieprasījums, prognozē Vārna. Visstraujāko kāpumu Vārna prognozē "premium" segmentā, privātmājām, moderniem jaunajiem projektiem, zemes gabaliem ar attīstības potenciālu. Tāpat Vārnas ieskatā nekustamo īpašumu tirgu varētu pozitīvi ietekmēt hipotekāro kredītu nosacījumu uzlabošanās, palielinoties darījumu skaitam.
Savukārt komercīpašumu segmentā pieaug interese par objektiem ar konversijas potenciālu, it īpaši Rīgas centrā, informē Vārna. Saglabāsies spiediens uz apjomīgiem un sarežģītiem objektiem, kas veicinās cenu samazināšanos vai saglabāšanos esošajā līmenī.
Vārna informē, ka 2026. gada pirmajā pusē VNĪ atsavināšanai nodos īpašumu Smilšu ielā 7, Rīgā, savukārt gada otrajā pusē - īpašumus Lāčplēša ielā 1 un Valdemāra ielā 32, Rīgā, kur šobrīd atrodas Centrālās statistikas pārvalde. Savukārt nekustamos īpašumus Brīvības ielā 55, Rīgā, plānots atsavināt 2027. gada sākumā, kad esošie nomnieki - Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs - būs pārvākušies uz jaunajām telpām Talejas ielā 1, Rīgā.
VNĪ izveidota 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.