Laika ziņas
Šodien
Migla

Zemākā dzimstība 100 gados: Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis Cēsu pilsētas apmērā

2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons un 893 tūkstoši iedzīvotāju – par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. "Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam," pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76 % salīdzinājumā ar 0,64 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59 % un migrācijas dēļ – par 0,17 %.

Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.

Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 tūkst. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.

Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkst. bērnu – par 1 234 jeb 6,6 % mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28,9 tūkst. cilvēku – par 1 135 jeb 4,1 % vairāk.

Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī. Pērn nomira par 11,3 tūkst. vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8,9 tūkst.), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3,2 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.

Pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte

2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2 %, bet aizbraucēju – par 17,8 %. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkst. iedzīvotāju (par 2,4 tūkst. mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12,0 tūkst. (par 2,6 tūkst. mazāk). No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2,5 tūkst. jeb 28 % iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,0 tūkst. cilv. jeb 22,2 % no kopējā imigrantu skaita (2019. gadā – 2,2 tūkst.). Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2,9 tūkst. iebraucēju (par 1,3 tūkst. jeb 31 % mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1,0 tūkst. imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstī kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Ja, piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēku, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tad pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.

2020. gada imigrācijā 4,7 tūkst. jeb 53 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkst. jeb 46 %). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkst. iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7,9 tūkst., kas bija par 13,4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā samazinājās par 37 % – emigrēja 1,9 tūkst. (2019. gadā – 2,9 tūkst.). Uz Vāciju izbrauca 2,3 tūkst. iedzīvotāju (par 23 % mazāk nekā 2019. gadā), nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11 % samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 69 % no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72 %).

Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju vecums 42,8 gadi

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.– 2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās, un 2020. gadā piedzima par 4,4 tūkst. bērnu mazāk nekā 2016. gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2 210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas ir 16,0 % no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–64 gadi turpināja samazināties – par 14,5 tūkst. jeb 1,2 %, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2020. gadā par 2,3 tūkst. jeb 0,6 %. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,5 % līdz 20,8 %. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,8 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,0 gadiem Latgalē.

Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā bērnu skaits 0–14 gadu vecumā pieauga par 9 tūkst. (3 %), 15–64 gadus vecu iedzīvotāju skaits samazinājās par 199 tūkst. (14 %), bet vecāka gadagājuma cilvēku skaits (vecumā no 65 gadiem) pieauga par 13 tūkst. (3 %). 

Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %

2020. gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,0 %, krievi – par 1,6 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7 %.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88 % ir dzimuši Latvijā un 12 % – ārvalstīs. 1,2 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,8 % – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7 % – Ukrainā, 1,2 % – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 97,0 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,1 % bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3 % Īrijā un 0,3 % Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,7 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3 %), 10,1 % nepilsoņi (10,4 %), 2,1 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 1,1 % – citu valstu pilsoņi. 51 % visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62 %, un tikai 37 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti, sievietes – 41 %

2021. gada sākumā 49 % pilngadīgo vīriešu (no 18 gadiem) un 41 % sieviešu bija precēti, 35 % vīriešu un 25 % sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 71 % vīriešu un 65 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Iedzīvotāju skaits pieaug 15 Pierīgas un četros citos novados

Valstī bija 1 milj. 290 tūkst. jeb 68 % pilsētu iedzīvotāju un 603 tūkst. jeb 32 % lauku iedzīvotāju. 

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.

2020. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 0,9 % jeb 3,4 tūkst. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē– par 1,8 % (4,5 tūkst.), Vidzemē – par 1,1 % (2,1 tūkst.), Kurzemē par 1,1 % (2,6 tūkst.), Zemgalē – par 0,9 % (2,1 tūkst.). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,0 % jeb 6,5 tūkst.

Pēdējos 10 gados Latgale zaudējusi 17 % (52 tūkst.) iedzīvotāju, Vidzeme – 14 % (29 tūkst.), Kurzeme –13 % (35 tūkst), Zemgale – 11 % (27 tūkst.), Rīga – 7 % (45 tūkst.), un vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2 % (7 tūkst.).

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī astoņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,5 % jeb par 263 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,3 % (427 cilv.), Daugavpilī – par 1,2 % (960), Rīgā – par 1,0 % (6 502), Rēzeknē – par 1,0 % (261), Jēkabpilī – par 0,9 % (207), Liepājā – par 0,5 % (349), Jelgavā – par 0,3% (181) cilv.), bet vismazāk – Valmierā – par 0,2 % (47). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.

2020. gadā 19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas novadi. Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums (1–4 iedzīvotāji) novērots Nīcas, Rucavas un Skrīveru novados. Lielāks pieaugums – par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš reģistrēts Strenču novadā galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras. Visos novados, izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā (5,5 % jeb 638 cilv.).

Jaunās teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju skaita vislielākais būs Ogres – 57,6 tūkst. un Valmieras – 51,4 tūkst. novads, vismazākais – Valkas novads ar tikai 7,6 tūkst. iedzīvotāju un Saulkrastu novads ar 9,2 tūkst. Iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados (Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas, Saulkrastu, Olaines un Salaspils). Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors ir imigrācija.

32 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā

Rīgā dzīvo nepilni 615 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 48 % no pilsētu iedzīvotājiem.

Kopš 2020. gada publicēti dati arī par 58 Rīgas un 27 Valmieras apkaimēm.Visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā – 54 tūkst., 41–45 tūkst. iedzīvotāju ir Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos.

Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2020. gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par 1,8 tūkst. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,7 % Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,6 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā – tikai 10,3–10,8 %.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 63,1 % Pierīgā līdz 63,7 % Latgalē. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1,3 tūkst., visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,2 tūkst. un Latgalē – par 4 tūkst. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9 %), novados – visvairāk Baltinavas (69,1 %), vismazāk Strenču novadā (59,0 %).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,7 %, vismazāk Pierīgā – 18,1 %). Visvecākais ir Strenču un Ērgļu novads – attiecīgi 26,8 % un 27,7 % iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 8,8 %.

Latvijā starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju skaita kritums

Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2021. gada sākumā bija 1 milj. 330 tūkst. (par 1,2 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2,6 tūkst., bet jau sešus gadus pēc kārtas pozitīvs migrācijas saldo – 2020. gadā 3,8 tūkst. Igaunijā iedzīvotāju skaits 2020. gadā pieaudzis par 0,1 %1.

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2021. gada sākumā bija 2 milj. 795 tūkst. (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1,1 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 18,9 tūkst., taču otro gadu  pozitīvs migrācijas saldo – 20,0 tūkst.2 Lietuvā iedzīvotāju skaits saglabājas stabils.

Ar demogrāfijas datu publicēšanu CSP uzsāk 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītāju nodošanu datu lietotājiem. Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021. gadā tiek izmantota tikai administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus.

Top komentāri

Labklājības ministrijas cūciskums
L
Labklājības ministrija jau no 90.tajiem gadiem burtiski riebj ģimenēm ar bērniem. Vienubrīd, kad izveidoja Bērnu ministriju, tad situācija uzlabojās, bet, kad Jaunā laika valdība šo ministriju nolikvidēja, atkal viss aizgāja vecajās sliedēs.
Bērni nav vēlētāji
B
Tādēļ ar viņiem politiķi sevišķi nerēķinās. Vienīgais izņēmums ir Nacionālā Apvienība, bet ar to nepietiek!
Bērnu ministrijas likvidēšana
B
šai Tautai izmaksās ļoti dārgi
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas