Latvijas politiskajās aprindās tiek izplatīti pilnīgi kaitīgi uzskati, ka dzimstībai, izglītībai un paaudžu nomaiņai nav itin nekāda sakara ar valsts drošību. Lūk, Latvijas drošību varot nodrošināt tikai miljoni, kas tiks iztērēti, iepērkot no citzemju ražotājiem tērauda kastes ar kāpurķēdēm vai arī par 600 eiro gabalā pārdodot Latvijas armijai nerūsējošā tērauda virsnieku zobenus, kuru mazumcena Indijā ir 55 eiro. Šādām darbībām nav pat attālas saistības ar Latvijas drošību. Tie ir maldi. Ja nebūs jaunu vīriešu, kuri spēs iedarbināt tērauda kārbu motorus, ja nebūs kareivju, kuriem svinīgi pasniegt 55 eiro vērtos zobenus, tad nekāda drošība no miljardiem eiro lieliem iepirkumiem neuzlabosies.
Īstais drošības garants
Latvijas drošības garants ir valsts aizsardzības vajadzībām pietiekams jaunu vīriešu skaits. Aizsardzības nozares miljoniem eiro lielo iepirkumu apdullinātajiem politiķiem dzimstība, atbalsts ģimenēm ar bērniem, izglītība ir kaut kas lieks un nevajadzīgs, kas tikai traucē tērēt miljonus, kuri jau ir atvēlēti un vēl tiks atvēlēti «aizsardzības vajadzībām». Mazi bērni ir miljonu kampējiem pat traucējoši, jo apgrūtinās dzīvi un gadījumā, ja atklāsies, ka Latvijas zemi neviens nevēlas aizstāvēt, tad būs jādomā par to masveida evakuāciju utt. Šāda pieeja no Latvijas valsts ilgtermiņa attīstības perspektīvas ir kaitīga.
Ja mēs ceram, ka Latvijas valsts turpināsies arī nākamajās paaudzēs, nevis eksistēs vēl tikai dažus tuvākos gadu desmitus, tad dzimstības samazinājums par vienu jaundzimušo zēnu ir jāuztver kā draudi Latvijas drošībai. Tas ir signāls, ka pēc 18 gadiem Latvijā būs par vienu karavīru mazāki bruņotie spēki valsts apdraudējuma gadījumā. Mazāka dzimstība šobrīd nozīmē mazāku armijas sastāvu un mazāk kaujas spējīgu Latvijas armiju pēc 20 gadiem.
Uzskatīt, ka dzimstība, bērnu izglītība, bērnu audzināšana nav valsts drošības jautājums, var tikai cilvēki, kuri ir noticējuši, ka Latvija eksistēs tikai tuvākos gadus, tad to samals agresorvalsts tanki, un ka Latvijai nav ilgtermiņa nākotnes.
Ja mēs tomēr ticam, ka Latvijai ir nākotne ilgtermiņā, tad viss, kas saistās ar bērnu dzimstību, gan ar jaunu sieviešu un jaunu vīriešu pienācīgu skaitu, lai notiktu paaudžu atjaunošanās, lai būtu cilvēku resursi valsts ekonomikai un valsts aizsardzībai, tieši attiecas uz valsts drošību.
Latvijā pašlaik vērojamā jaunu vīriešu skaita un proporcijas samazināšanās ir tiešs un nepārprotams Latvijas drošības apdraudējums, un pilna atbildība par šo drošības apdraudējumu ir jāuzņemas tai politiķu paaudzei, kura pirms 25 gadiem ignorēja un neveltīja pienācīgu uzmanību tik svarīgām jomām kā dzimstība, atbalsts ģimenēm ar bērniem, nodarbinātība, bērnu un jauniešu izglītība, jauniešu motivēšana palikt Latvijā un saistīt savu nākotni ar Latviju.
Pašreizējo ģeopolitisko izaicinājumu laikā jaunu vīriešu skaits kļūst par ļoti svarīgu drošības jautājumu. Gan jaunu vīriešu, gan arī jaunu sieviešu skaits attiecas ne tikai uz bruņotajiem spēkiem, bet arī uz ekonomiku kopumā. Pietiekams jaunu vīriešu un sieviešu skaits gan tagad, gan nākotnē ir nepieciešams, lai norisinātos normāla darbaspēka nomaiņa, lai pensijas vecumu sasniegušos vīriešus un sievietes nomainītu jaunākā gadagājuma vīrieši un sievietes.
Sausā statistika
Latvijā līdz pat XXI gadsimta sākumam vīriešu īpatsvars vecuma grupās starp 20 un 29 gadiem un starp 30 un 39 gadiem bija stabils, svārstījās ap 15% no kopējā vīriešu skaita un bija atbilstošs vidējam vīriešu vecumam. Pārmaiņas, kas norisinājās no XXI gadsimta sākuma, bija saistītas ar zemo dzimstību XX gadsimta 90. gadu laikā.
Šī laika zemās dzimstības sekas ar katru gadu atstās arvien lielāku iespaidu uz kopējo vīriešu vecāko vecuma grupu īpatsvaru. Tiklīdz vīriešu kopa, kura XX gadsimta deviņdesmitajos bija vecuma grupā no nulles līdz desmit gadiem, sasniedza vecumu starp 20 un 29 gadiem, sākās ievērojama jaunu vīriešu vecuma grupas īpatsvara samazināšanās. Procesam turpinoties, pēc desmit gadiem šīs grupas vīrieši nonāks vecuma grupā starp 30 un 39 gadiem.
2013. gadā Latvijā vecuma grupā starp 10 un 19 gadiem dzīvoja 97 tūkstoši vīriešu. 2023. gadā šie vīrieši nonāca vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem. 2023. gadā vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem Latvijā dzīvoja vairs tikai 88,8 tūkstoši vīriešu jeb par 8,5% mazāk nekā 2013. gadā. Gan 2013., gan 2023. gadā jaunu vīriešu un zēnu mirstība (uz 1000 vīriešiem) bija stabila. Vecuma grupā starp 20 un 24 gadiem tā vidēji bija 1,07 promiles gadā jeb 1,07% desmit gados. Vecuma grupā starp 25 un 29 gadiem tā vidēji bija 1,6 promiles gadā jeb 1,6% desmit gados. Vecuma grupā starp 30 un 34 gadiem tā vidēji bija 2,5 promiles gadā jeb 2,5% desmit gados, bet vecuma grupā starp 35 un 39 gadiem tā vidēji bija 3,8 promiles gadā jeb 3,8% desmit gados.
Tā kā desmit gados vīriešu skaits vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem samazinājās par 8,5%, tas nozīmē, ka migrācijas rezultātā starp 2013. un 2023. gadu Latviju pameta 6–6,5% no visiem jaunajiem vīriešiem.
Migrācija starp vidēja vecuma vīriešiem nebija tik izteikta kā jaunu sieviešu migrācija. Izskatās, ka no XX gadsimta 90. gados dzimušās paaudzes Latviju biežāk pameta sievietes, nevis vīrieši. Vīriešiem XXI gadsimta laikā, salīdzinot ar sievietēm, izceļošana bija mazāka, bet mirstība lielāka.
2013. gadā Latvijā vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem dzīvoja 159 tūkstoši vīriešu. 2023. gadā šie vīrieši nonāca vecuma grupā starp 30 un 39 gadiem. 2023. gadā vecuma grupā starp 30 un 39 gadiem Latvijā dzīvoja 145 tūkstoši vīriešu jeb par 3,7% mazāk nekā 2013. gadā. Tā kā 2013. gadā vidējā mirstība vīriešiem vecuma grupā starp 30 un 39 gadiem bija 3,1 promile jeb 3,1% desmit gadu laikā, tad var secināt, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas aizbrauca mazāk par vienu procentu no vīriešiem, kuri pirms desmit gadiem bija vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem.
No 2013. gada Latvijā ievērojami sāka samazināties vīriešu īpatsvars vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem. 2013. gadā tas bija 16%, 2023. gadā – vairs tikai 10,5%. Galvenais šī procesa cēlonis bija ievērojamā dzimstības samazināšanās pēc neatkarības atgūšanas XX gadsimta 90. gadu sākumā.
Problēma politiķu neizpratnē
Ar katru gadu to vīriešu skaits, kuri vecuma dēļ tiks izslēgti no vecuma grupas starp 30 un 39 gadiem, būs lielāks par divdesmitgadīgu vīriešu skaitu, kuri novecojot nokļūs trīsdesmitgadnieku grupā. Nākamajos desmit gados Latvijā kopumā būtiski saruks vīriešu skaits, kuri ir vecumā starp 20 un 39 gadiem.
Kā liecina demogrāfiskās pārmaiņas, pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir ievērojami samazinājies gan sieviešu, gan vīriešu skaits vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem. Sieviešu skaits šādā vecumā ir ievērojami mazāks par vīriešu skaitu šajā vecumā. 2011. gadā Latvijā vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem dzīvoja 149 tūkstoši sieviešu un 155 tūkstoši vīriešu. 2025. gadā Latvijā vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem dzīvoja vairs tikai 82 tūkstoši sieviešu un 85 tūkstoši vīriešu. Jaunu sieviešu skaits Latvijā ir nepietiekams, lai atjaunotos dzimstības līmenis, kāds tas bija vērojams pirms 15, 10 un pat pirms 6 gadiem.
Jaunu vīriešu trūkums rada būtisku apdraudējumu Latvijas drošībai. Pašlaik Latvijā ir gandrīz uz pusi mazāk vīriešu vecuma grupā starp 20 un 29 gadiem, salīdzinot ar laiku pirms 15 gadiem. Iespējas nokomplektēt bruņoto spēku personālsastāvu atbilstoši mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem pēdējo 15 gadu laikā ir samazinājušās divas reizes. Galvenais iemesls ir valdošo politiķu paaudzes neizpratne par to, ka dzimstības veicināšana, atbalsts ģimenēm, pietiekams jaunu sieviešu un vīriešu skaits ir vissvarīgākais Latvijas valsts drošības nākotnes un eksistences jautājums. Citi jautājumi ir mazāk svarīgi.
Kuram tas rūp?