Laikraksta izpildredaktors Mets Marijs šo soli nosauca par sāpīgu, bet nepieciešamu, lai stiprinātu laikraksta pamatu un spētu pārvarēt tehnoloģiju un lietotāju paradumu pārmaiņas.
Bijusī ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi laikraksta darbinieku masveida atlaišanu nosauca par "daļu no plašāka nosodāma modeļa, kurā korporatīvie lēmumi iznīcina redakcijas visā valstī".
Laikrakstam ir samazinājies abonentu skaits daļēji tā pašreizējā īpašnieka Džefa Bezosa pieņemto lēmumu dēļ. To vidū bija atteikšanās paust atbalstu demokrātei Kamalai Herisai 2024. gada prezidenta vēlēšanās un liberālo viedokļu lappušu virzīšana uz konservatīvāku nostāju.
"Washington Post" problēmas kontrastē ar tā ilggadējā konkurenta "New York Times" situāciju, kas pēdējos gados uzplaucis.
"Ja Džefs Bezoss varēja atļauties iztērēt 75 miljonus dolāru par Melānijas [Trampas] filmu un 500 miljonus dolāru par jahtu, lai aizkuģotu uz savām 55 miljonus dolāru vērtajām kāzām un uzdāvinātu sievai piecus miljonus dolāru vērtu gredzenu, lūdzu, nesakiet man, ka viņam vajadzēja atlaist trešdaļu "Washington Post" darbinieku," ierakstā platformā "X" pauda senators Bērnijs Sanders.
"Demokrātija mirst oligarhijā," brīdināja Sanders, rakstot par laikrakstu, kura lozungs vairākus gadus bijis "Demokrātija mirst tumsā".