"Mēs turpinām redzēt pat nedēļas nogalē, ka papildu (..) Krievijas sauszemes spēki atkal ierodas Baltkrievijā un ap robežu ar Ukrainu," sacīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs.
Palielināta Krievijas spēku aktivitāte tika novērota arī Vidusjūrā un Atlantijas okeānā. Kērbijs sacīja, ka tur nebija "nekā naidīga", tomēr "viņi (Krievija) ir nosūtījuši jūrā vairāk kuģus, viņi veic mācības jūrā, viņi skaidri palielina savas [militārās] spējas jūrā".
Komentējot ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu par ASV papildspēku drīzu dislocēšanu NATO Austrumeiropas dalībvalstīs, Kērbijs sacīja, ka viens variants ir dislocēt tos ASV spēkus, kas jau atrodas Eiropā, nevis ievest karavīrus no ASV vai citurienes.
Pat ārpus krīžu laikiem desmitiem tūkstoši ASV karavīru ir regulāri stacionēti Eiropā, tai skaitā apmēram 35 000 Vācijā.
Baidens ir pavēlējis 8500 ASV bāzētiem karavīriem būt paaugstinātā trauksmes gatavībā iespējamai ātrai dislocēšanai. Kērbijs nepateica, kad vai cik daudz karavīru varētu tikt dislocēti, un vēlreiz apliecināja, ka ASV karavīri netiks sūtīti uz Ukrainu.
Krievija ir koncentrējusi apmēram 100 000 karavīru pie robežas Ukrainu, raisot bažas, ka tā varbūt gatavojas iebrukumam. Maskava ir noliegusi, ka tā plānotu iebrukt Ukrainā.
pari