Gvardi tos drīkst izmantot tikai "kā galējo līdzekli un tikai reaģējot uz tiešiem draudiem dzīvībai un veselībai", teikts paziņojumā.
Aizsardzības ministrija jau 22.augustā paziņoja par gaidāmo galvaspilsētā izvietotās Nacionālās gvardes apbruņošanu.
Gvardi piedalās "misijā, lai samazinātu noziedzību ASV galvaspilsētā", uzsvēra Pentagona pārstāvis.
Pašlaik Vašingtonā ir izvietoti aptuveni 1900 Nacionālās gvardes karavīru.
Viņi īpaši patrulē Baltā nama apkārtnē un Nacionālajā alejā no Abrahama Linkolna memoriāla līdz Kapitolijam, kā arī vilcienu un metro stacijās.
Tramps augusta sākumā nolēma nosūtīt Nacionālo gvardi uz Vašingtonu un nodeva galvaspilsētas policiju federālai kontrolei, skaidrojot šo soli ar augsto noziedzības līmeni.
Prezidents arī devis mājienu par līdzīgiem plāniem attiecībā uz divām citām pilsētām.
"Es domāju, ka Čikāga būs nākamā, un tad mēs palīdzēsim Ņujorkai," sacīja prezidents.
Visu trīs pilsētu mēri ir demokrāti.
Čikāgas mērs Brendons Džonsons iespējamo Nacionālās gvardes spēku izvietošanu nosaucis par nelikumīgu un Trampa pieeju par "nekoordinētu, nepiemērotu un nepamatotu".
Iespējamā Nacionālās gvardes karavīru klātbūtne varētu saasināt attiecības starp iedzīvotājiem un drošības struktūru pārstāvjiem, skaidroja Džonsons, pieminot arī, ka slepkavību, laupīšanu un šaušanu skaits pilsētā ievērojami samazinājies.