Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss
Rīgā +23 °C
Pērkona negaiss
Otrdiena, 18. jūnijs
Madis, Alberts

Elektrības vidēja cena Baltijas valstīs martā samazinājās par 23%

Elektroenerģijas vidējā cena Baltijas valstīs martā vienoti samazinājās par 23%, informē AS Latvenergo tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba uzņēmuma Elektroenerģijas tirgus apskatā.

Martā Baltijas reģionā elektroenerģijas cenām bija lejupvērsta tendence, savukārt "Nord Pool" reģionā kopumā novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu svārstības. 

Visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas kritās par 23% - Lietuvā vidējā marta cena bija 88,69 eiro par megavatstundu (MWh), Latvijā - 87,77 eiro par MWh, bet Igaunijā - 87,18 eiro par MWh. Baltijā ikstundu cenas martā svārstījās no 1,78 eiro līdz 217,09 eiro par MWh. Tikmēr "Nord Pool" sistēmas cena pagājušajā mēnesī pieauga par 1% - līdz vidēji 82,48 eiro par MWh.

Iepriekšējā mēnesī bija vērojams energoproduktu un oglekļa emisiju kvotu cenu samazinājums. Tajā pašā laikā martā lielāks nokrišņu daudzums veicināja Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmeņa pieaugumu līdz nepilniem 4% zem normas. Tomēr sistēmas cenas kritumu "Nord Pool" reģionā ierobežoja par 11% lielāks elektroenerģijas patēriņš nekā februārī. Salīdzinot ar pērnā gada martu, tas bija par 3% lielāks.

Turklāt vēja elektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs bija par 10% mazā, salīdzinot ar februāra datiem. 

Baltijā elektroenerģijas cenu samazinājumu galvenokārt noteica palielinājusies elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem resursiem - vēja izstrāde, salīdzinot ar februāri, Baltijā pieauga par 26%, bet hidroelektrostaciju (HES) izstrāde Latvijā bija par 57% lielāka. Tas kompensēja par 20% mazākas elektroenerģijas plūsmas no Somijas un par 27% mazākas plūsmas no Zviedrijas ceturtā apgabala.

Martā elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpināja iepriekšējo mēnešu lejupslīdi, ko noteica zemākas energoproduktu un oglekļa emisiju kvotu cenas, kā arī uzlabojies Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis no -7,3 teravatstundām (TWh) mēneša sākumā līdz -4,1 TWh zem normas marta beigās.

Pagājušā mēnesī sistēmas nākamā mēneša kontrakts ("Nordic Futures") samazinājās par 15% -līdz vidēji 72,5 eiro par MWh, un mēneša nogalē noslēdzās pie augstāka cenu līmeņa - 83,5 eiro par MWh. Šā gada otrā ceturkšņa kontrakta vidējā cena bija 60,58 eiro par MWh, kas, salīdzinot ar februārī, ir par 20% mazāk, un martu noslēdza ar 70 eiro par MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts samazinājās par 1% - līdz 69,32 eiro par MWh, noslēdzot mēnesi ar 67 eiro par MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena martā bija 91,04 eiro par MWh, kas kritās par 21%, salīdzinot ar februāra datiem, un marta beigās bija 86,2 eiro par MWh. Martā Latvijas otrā ceturkšņa kontrakts samazinājās par 20% - līdz vidēji 99,91 eiro par MWh, un marta nogalē kontrakts noslēdzās ar cenu 95 eiro par MWh.

Martā Baltijā kopā tika patērētas 2367 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% mazāk nekā 2022.gada martā. Pagājušajā mēnesī Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija par 9% mazāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, un veidoja 584 GWh. Līdzīga tendence bija Lietuvā, kur elektroenerģijas pieprasījums martā arī bija par 9% mazāks nekā šajā periodā pērn un veidoja 1029 GWh. Tikmēr Igaunijā patēriņa apmērs bija 754 GWh, kas ir par 1% lielāks nekā 2022.gada martā.

Pagājušajā mēnesī Baltijā tika saražotas 1717 GWh elektroenerģijas, kas ir kāpums par 17%, salīdzinot ar februāri, un pieaugums par 12%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš. Latvijā izstrādātās elektroenerģijas apmērs, salīdzinot ar februāri, kāpa par 25% - līdz 815 GWh. Arī Lietuvā izstrāde kāpa par 25%, un kopā tika saražotas 470 GWh elektroenerģijas. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas izstrādes apmērs ar saražotām 432 GWh palika iepriekšējā mēneša līmenī.

Martā Baltijā elektroenerģijas izstrādes un patēriņa apmēra attiecība sasniedza 73%. Latvijā šis īpatsvars veidoja 140%, Lietuvā - 46%, savukārt Igaunijā saražotās elektroenerģijas izstrāde pret patēriņu bija 57%.

Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, šogad marts bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un septītais mitrākais Latvijas novērojumu vēsturē, proti, kopš 1924.gada. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 59,6 milimetrus un bija 62% virs mēneša normas, kas ir 36,9 milimetri. Daugavas pietece martā kāpa par 60%, salīdzinot ar februāri, un sasniedza 1426 kubikmetrus sekundē. Šāds pieteces rādītājs ir par 70% lielāks nekā daudzgadu vidējais līmenis, kā arī par 80% lielāks nekā 2022.gada marta vidējā pietece.

Pieteces kāpums martā veicināja elektroenerģijas izstrādes pieaugumus "Latvenergo" HES par 57%, salīdzinot ar februāri. Tajās tika saražotas 566 GWh elektroenerģijas. Tikmēr "Latvenergo" termoelektrostacijās elektroenerģijas ražošanas apmēri samazinājās par 24% un veidoja kopumā 176 GWh elektroenerģijas.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits