Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +13 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 30. aprīlis
Liāna, Lilija

Kallasa: Valsts nevar piekāpties nacionālās aizsardzības un drošības jautājumos

Valsts nevar piekāpties nacionālās aizsardzības un drošības jautājumos, runa par Igaunijas valsts attīstības stratēģiju Igaunija 2035 sacīja premjerministre Kaja Kallasa.

Otrdien Kallasa parlamenta deputātus iepazīstināja ar stratēģijas īstenošanas gaitu trīs valsts ilgtermiņa mērķos: droša vide dzīvošanai, atbildīga, inovatīva un zināšanās balstīta ekonomika un inteliģents, aktīvs un veselīgs cilvēks.

Premjerministre norādīja, ka valsts stratēģiskie mērķi palīdz neaizmirst par valsti, kādu tās iedzīvotāji vēlētos.

Runājot par drošu vidi dzīvošanai, Igaunijas valdības vadītāja uzsvēra, ka valsts nevar piekāpties jautājumos par valsts aizsardzību un drošību un ka nākamajos četros gados valsts aizsardzības izdevumi pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Papildus tam ir arī izdevumi, kas saistīti ar sabiedroto uzņemšanu.

Attiecībā uz Igaunijas austrumu robežu valdība ir nolēmusi pabeigt sauszemes infrastruktūras izbūvi līdz 2025.gada beigām, kas ir vienu gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots. Valsts arī turpinās stiprināt kiberdrošības spējas. Svarīga drošības līmeņa paaugstināšanas sastāvdaļa ir arī pāreja uz izglītību igauņu valodā, kam valdība nākamgad paredzējusi papildu 27 miljonus eiro.

Līdztekus valdības lēmumiem Kallasa uzsvēra, cik svarīga ir ikviena cilvēka izpratne par krīzi.

"Lai gan nemitīgās runas par draudiem drošībai un dažādām iespējamām krīzēm rada sabiedrībā satraukuma fonu, šobrīd mēs nevaram atļauties pievērt acis, jo gan mūsu valsts aizsardzība, gan gatavība krīzēm ir atkarīga no katra cilvēka informētības un vēlmes dot savu ieguldījumu," sacīja Kallasa.

"Esmu gandarīta, ka Igaunijas iedzīvotāji arvien vairāk atzīst savu nozīmi Igaunijas drošības garantēšanā: saskaņā ar 2022.gada aptaujas datiem 90% respondentu ir pārliecināti, ka viņiem pašiem aktīvi jāpiedalās savas un savas dzīvesvietas drošības garantēšanā. Liels paldies visiem, kas to jau ir darījuši!" viņa piebilda.

Premjerministre savā uzrunā arī norādīja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata Igauniju par drošu valsti, joprojām ir augsts, jo tā domā 90% aptaujāto. Arī iedzīvotāju uzticēšanās iekšējās drošības iestādēm joprojām ir augsta un tām uzticas vairāk nekā citu jomu iestādēm.

"Uzticama valsts ir sadarbības sabiedrības priekšnoteikums," sacīja Kallasa.

Premjerministre runāja arī par energoapgādes drošības lielo nozīmi Igaunijas drošības garantēšanā.

"Es varu apliecināt, ka gadījumā, ja kaut kas notiktu - ļaunprātīgas darbības vai negadījuma rezultātā -, mēs esam gatavi reaģēt," viņa paziņoja.

Palielinot energoapgādes drošību, valstij ir jāizmanto arī pārejas uz zaļo enerģiju iespējas. Īpaši viņa izcēla Klimata likuma nozīmi.

"Veiksmīgs Klimata likums ir kopīga izpratne par to, kā rast konkurētspējas priekšrocības, atstājot mazāku ietekmi uz vidi un palielinot ekonomikas pievienoto vērtību, kā arī par to, kā katrs no mums var dzīvot labāk un veselīgāk kopā ar tīru dabu," teica Kallasa.

Runājot par Igaunijas ekonomikas konkurētspējas palielināšanu, premjerministre uzsvēra pētniecību, attīstību un inovācijas. Cita starpā valsts ir uzsākusi lietišķās pētniecības centra darbu, lai sniegtu atbalstu attīstības jomām ar augstu uzņēmējdarbības potenciālu.

Saskaņā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) šā gada Pasaules inovāciju indeksa reitingu, kurā salīdzinātas 132 valstu inovācijas spējas, Igaunija ieņem 16.vietu pasaulē un 9.vietu Eiropā.

"Kā Igaunijas stiprās puses tiek uzsvērta mūsu e-pārvalde, informācijas un komunikāciju pakalpojumu eksports, riska kapitāla darījumi un "vienradžu" vērtība attiecībā pret IKP. Šajās jomās Igaunija saglabā absolūtu līderpozīciju, kas nozīmē, ka tā ieņem pirmo vietu starp visām valstīm. Kā Igaunijas stiprās puses tiek minēta arī uzņēmējdarbības kultūra un e-līdzdalība," klāstīja Kallassa.

Premjerministrs pieminēja arī reitingā norādītās Igaunijas vājās puses, kas ir iekšzemes tirgus nelielais mērogs, globālu zīmolu trūkums, ienākumi no intelektuālā īpašuma darījumiem un energoapgāde uz IKP.

Runājot par stratēģisko mērķi "Igaunija 2035" attiecībā uz cilvēkiem, Kallasa norādīja, ka arī šeit valsts pieeja ir balstīta uz pētniecību.

"Pārkvalificēšanās un tālākizglītības jomā mēs koncentrējamies uz tām specialitātēm, kurās saskaņā ar [darbaspēka un prasmju prognozēšanas sistēmas] OSKA prognozēm tuvākajos gados pieaugs darbaspēka nepieciešamība un pieprasījums pēc darbaspēka būs lielāks nekā piedāvājums. Savukārt bezdarba novēršanas pakalpojumi ir vērsti uz cilvēkiem, kuru pozīcijas darba tirgū var būt vājākas zemas vai novecojušas izglītības, veselības problēmu vai vecuma dēļ," viņa paskaidroja.

Valdība ir apstiprinājusi nodarbinātības programmu, kas dod Bezdarba apdrošināšanas fondam iespēju turpmākajos piecos gados sniegt 29 dažādus darba tirgus pakalpojumus un subsīdijas, lai atbalstītu darba uzsākšanu un palikšanu darbā. Piedāvājumā ietilpst dažāda apjoma kursi un mikrodiploma programmas gan no augstskolām, gan citām izglītības iestādēm.

Ar valsts attīstības stratēģiju "Igaunija 2035" 2021.gadā tika izveidota sistēma, kas apvieno Igaunijas svarīgākos stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus un sasaista tos ar valsts finanšu iespējām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits