Laika ziņas
Šodien
Migla
Latvijas karogs līdzās citu NATO valstu karogiem plīvo kopš 2004. gada 29. marta

Aprit 70 gadi kopš NATO dibināšanas

Šodien aprit 70 gadi, kopš 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā desmit Rietumeiropas valstis, Kanāda un ASV parakstīja Ziemeļatlantijas līgumu par NATO izveidošanu. Alianses galvenais uzdevums ir noteikts Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā, proti, ka bruņots uzbrukums pret vienu vai vairākām dalībvalstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līgums spēkā stājas 24. augustā.

Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO) tika veidota, lai "izslēgtu Padomju Savienību, iekļautu amerikāņus un apvaldītu vāciešus," savulaik sacīja NATO pirmais ģenerālsekretārs lords Heistings Ismejs.

Organizācija tika dibināta pēc Otrā pasaules kara, kad Padomju Savienība kontrolēja Eiropas austrumus, tostarp Austrumvāciju, bet ASV svārstījās, vai atteikties no iesaistes Eiropas attīstībā, kas, visticamāk, būtu novedis pie vēl lielākas Padomju Savienības ietekmes.

1955. gadā NATO tika uzņemta Vācijas Federatīvā Republika jeb toreizējā Rietumvācija. Reaģējot uz to, PSRS drīz pēc tam ar astoņām Austrumeiropas valstīm, tostarp Austrumvāciju izveidoja Varšavas līguma paktu.

Aukstais karš un abpusējā bruņošanās ilga vairāk nekā 40 gadus. Situācija bija saspringta, bet stabila. "Mūsu pirmā prioritāte ir saglabāt spēcīgas un veselīgas partnerattiecības starp Ziemeļameriku un Eiropu," jo tas ir pamats, uz kura balstās brīvība, 1988. gadā sacīja ASV prezidents Ronalds Reigans. "Mēs nekad neupurēsim šo partnerattiecību intereses nevienā līgumā ar Padomju Savienību," uzsvēra prezidents.

Situācija dramatiski mainījās 1989. un 1990. gadā. Padomju Savienība sabruka, bet Vācija atkalapvienojās. Nākamo 15 gadu laikā NATO pievienojās vairākas komunistiskās impērijas jūgā pabijušās valstis, tostarp Polija, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Rumānija un Baltijas valstis.

Taču 70 gadus pēc NATO dibināšanas situācija atkal atgādina Auksto karu. Krievija, aizbildinoties ar apdraudējumu NATO paplašināšanās dēļ, modernizē savu armiju. Tas savukārt palēninājis NATO paplašināšanās procesu. Gruzijai un Ukrainai, piemēram, ir mazas izredzes drīzumā pievienoties NATO, jo organizācijas līderi vēlas izvairīties no tālākiem konfliktiem.

NATO 70 gadu ilgās pastāvēšanas laikā organizācija tikai vienreiz iedarbinājusi dibināšanas līguma 5. pantu. Tas notika 2001. gada 12. septembrī - dienu pēc terora aktiem ASV. Tomēr pēcāk izcēlās asas diskusijas par šī lēmuma sekām, kopš tā laika šķelšanās NATO ir pastiprinājusies.

Kopš ASV prezidenta amatu 2017. gadā ieņēma Donalds Tramps, palielinājies Savienoto Valstu spiediens pret NATO. Tramps ir vairākkārt apšaubījis organizācijas nozīmīgumu un kolektīvo pienākumu nodrošināt palīdzību. Pirms stāšanās amatā Tramps nodēvēja NATO par novecojušu organizāciju, bet vēlāk apšaubīja, vai ASV ievēros NATO aizsardzības principu alianses jaunākās dalībvalsts Melnkalnes gadījumā.

Tramps ir arī vairākkārt kritizējis citas NATO dalībvalstis par nepietiekamiem aizsardzības tēriņiem un izteicies, ka ASV aizstāvēs tikai tās valstis, kas pilda savas finanšu saistības NATO. Sevišķi asi prezidents kritizējis Vāciju. NATO samitā pagājušajā gadā ASV prezidents pieklusināja savu retoriku, taču neatkāpās no viedokļa, ka Savienotās Valstis tiekot izmantotas. "NATO ir ļoti svarīga. Bet NATO palīdz Eiropai vairāk, nekā tā palīdz mums," toreiz pauda Tramps.

Vācijas kanclere Angela Merkele samitā atzina, ka Vācijai ir liels vēsturiskais parāds NATO, bet uzsvēra, ka arī Vācija esot daudz darījusi alianses labā. "Mēs esam otrie lielākie karavīru nodrošinātāji, mēs nododam lielāko daļu mūsu militāro spēju NATO rīcībā, un mēs līdz pat šai dienam esam ļoti iesaistīti Afganistānā, un, to darot, mēs pārstāvam arī ASV intereses," norādīja Merkele.

NATO samitā 2014. gadā alianses dalībvalstis vienojās līdz 2024. gadam aizsardzībai tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). ASV 2018. gadā atvēlēja aizsardzībai 3,39% no IKP, bet Eiropā tikai dažas NATO dalībvalstis ir sasniegušas 2% mērķi. Vācija, neskatoties uz to, ka ir kontinenta lielākā un spēcīgākā ekonomika, pērn aizsardzībai tērēja tikai 1,23% no IKP, arī budžetā šim gadam mērķis ne tuvu nav sasniegts.

Merkele ir solījusi līdz 2024. gadam panākt, ka aizsardzībai tiek atvēlēti 1,5% no IKP, bet Tramps turpina uzstāt uz vismaz 2%.

Latvija ir to nedaudzo valstu saimē, kas izpildījusi vienošanos un aizsardzībai tērē 2% no IKP.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušajā gadā vienā no savām runām atzina, ka "nav akmenī cirsts, ka transatlantiskā saikne saglabāsies uz mūžiem". Taču viņš pauda optimismu, ka domstarpības izdosies pārvarēt.

"Mums ir bijušas domstarpības arī agrāk, un vēstures mācība ir, ka mēs katru reizi pārvaram šīs domstarpības," sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka NATO dalībvalstis galu galā saprot, ka Ziemeļamerikai un tās partneriem Eiropā ir drošāk turēties kopā.

Top komentāri

jancis
j
Gruzīniem, ukraiņiem un moldāviem nepaveicās- viņi nepaspēja savlaicīgi iestāties NATO.
VVZ
V
Pateicoties NATO, Latvijā nav tiešas Krievijas okupācijas.
Latvju NATO Strēlnieks
L
Cīņai Sveiks !
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits