Šis paziņojums izskanējis dažas dienas iepriekš, pirms stājas spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa izziņotie 50% ievedmuitas tarifi precēm no Indijas. Tajā skaitā ir 25% tarifs, ko ASV prezidents pasludinājis kā sodu Indijai par naftas un ieroču pirkšanu no Krievijas. Svētdien ASV viceprezidents Dž. D. Venss uzsvēra, ka D. Trampa izsludinātais sekundārais tarifs Indijas precēm ir domāts kā «agresīva ekonomiskā svira» pret Krieviju, lai piespiestu to apturēt karu Ukrainā.
Pieaugošais lētās jēlnaftas imports no Krievijas kopš tās pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir krietni sabojājis Indijas attiecības ar ASV un ietekmējis sarunas par iespējamu tirdzniecības vienošanos. 2024. gadā Krievijas jēlnaftas proporcija Indijas naftas importā bija ap 35–40%, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 3% 2021. gadā. ASV valdība pārmet, ka Indijas realizētā Krievijas naftas iepirkšana palīdz šai agresorvalstij finansēt karu pret Ukrainu.
Indija šādus pārmetumus noraida. Svētdien intervijā Krievijas ziņu aģentūrai TASS V. Kumars teica, ka Indijas tirdzniecība balstās tikai uz tirgus faktoriem, jo tās prioritāte esot tās iedzīvotāju energodrošība. Viņš arī atkārtoja Indijas pausto nostāju, ka D. Trampa lēmums noteikt sekundāros tarifus ir «negodīgs, nesaprātīgs un nepamatots».
Sestdien arī Indijas ārlietu ministrs Subrahmanjams Džaišankars aizstāvēja naftas pirkšanu no Krievijas. «Ir smieklīgi, ka cilvēki, kuri strādā uz biznesu vērstajai amerikāņu valdībai, apsūdz citus cilvēkus par nodarbošanos ar biznesu,» teica ministrs, uzsverot, ka ASV nav noteikušas sekundāros tarifus Ķīnai, kas ir Krievijas naftas lielākā importētāja, vai Eiropas Savienībai, kas joprojām tirgojas ar Krieviju lielā apjomā. Ministrs arī piebilda, ka Indija ir saglabājusi stratēģisko autonomiju lēmumu pieņemšanā, signalizējot, ka ASV spiediens neliks tai samazināt naftas importu no Krievijas.
Indija līdz šim atkārtoti aicinājusi panākt kara beigas Ukrainā dialoga un diplomātijas ceļā, taču atturējusies publiski nosodīt Krieviju.