Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš savus ministrus ir aicinājis nekomentēt protestus kaimiņvalstī, šīs nedēļas sākumā izteicās, ka Telaviva rūpīgi seko notikumiem Ēģiptē un cer, ka līdz ar iespējamajām politiskajām pārmaiņām Kairā abu valstu attiecības saglabāsies tikpat labas kā līdz šim.
Tomēr viņš bažījas, ka Ēģiptē pie varas varētu nākt islāmisti. «Haosa stāvoklī organizēti islāmistu grupējumi var sagrābt varu. Līdzīgi kā tas notika Irānā,» B. Netanjahu citē AP. «Despotisks islāma ekstrēmistu režīms neievērotu cilvēktiesības, saberztu tās putekļos, kā arī apdraudētu mieru un stabilitāti [reģionā].»
Vairāki Izraēlas preses izdevumi paziņojuši, ka Ēģiptes prezidenta Hosnī Mubaraka gāšanas gadījumā lielā mērā vainojams būs ASV prezidents Baraks Obama. «Lode mugurā no tēvoča Sema,» vēstīja virsraksts avīzes Maariv komentārā, kurā Vašingtona apsūdzēta nodevībā pret savu ilggadējo sabiedroto H. Mubaraku.
Savukārt Izraēlas prezidents Šimons Peress uzskata, ka ne viss, ko H. Mubaraks ir darījis, bijis labi, «tomēr viņš paveica vienu lietu, par ko esam viņam pateicīgi: saglabāja mieru Tuvajos Austrumos».
Izraēla baidās no līdzšinējā režīma krišanas un brīvām vēlēšanām Ēģiptē, jo tajās varētu piedalīties pašlaik apspiestā islāmistu kustība Musulmaņu brālība, kurai 80 miljonu iedzīvotāju lielajā valstī ir ļoti daudz atbalstītāju, tādēļ tai būtu labas izredzes uzvarēt. Bijušais Izraēlas vēstnieks Ēģiptē Elī Šakeda vācu izdevumam Der Spiegel sacījis, ka Musulmaņu brālības nākšana pie varas nozīmētu 1979. gadā parakstītā Ēģiptes - Izraēlas miera līguma beigas.
Tas savukārt radītu domino efektu, jo par miera līguma laušanu varētu izšķirties arī Jordānija. Līdz ar to Izraēla paliktu bez sabiedrotajiem arābu pasaulē un palielinātos tās jau tā kuplais ienaidnieku skaits.