Malaizijā par viltus ziņām liks cietumā

Par likuma pieņemšanu parlamentārieši nobalsoja pārliecinoši, un sagaidāms, ka likums bez aizķeršanās tiks apstiprināts arī Senātā. Pēc likuma stāšanās spēkā tiem, kurus tiesā atzīs par vainīgiem viltus ziņu radīšanā un izplatīšanā, var nākties šķirties no vairāk nekā 130 tūkstošiem eiro un vairākus gadus pavadīt ieslodzījumā. 

Likumā termins "viltus ziņas" skaidrots kā "ziņas, informācija, dati un reportāžas, kuras ir pilnībā vai daļēji nepatiesas", un likums attiecas ne tikai uz drukātām publikācijām, bet arī audioierakstiem, video un citu vizuālo informāciju. 

Atbildība būšot jānes arī tām personām, kas nav viltus ziņu radītājas, taču iesaistās to "ļaunprātīgā izplatīšanā" gan Malaizijas, gan ārvalstu informatīvajā telpā. Tāpat par viltus ziņu izplatīšanu pie atbildības varēs saukt arī interneta pakalpojumu sniedzējus, kuru vietnēs trešās personas izvietojušas šādu informāciju.

Likums attieksies arī uz ārzemniekiem, ja Malaizijas tiesībsargājošo iestāžu ieskatā kāda konkrēta rīcība tā dēvēto viltus ziņu kontekstā skars Malaizijas vai tās pilsoņu intereses.

Kaut valsts tieslietu ministre Azalīna Otmane Saīda norādījusi, ka "likuma mērķis ir aizsargāt sabiedrību no viltus ziņu izplatīšanās, vienlaikus garantējot konstitūcijā aizsargāto runas brīvību," likuma kritiķi bažījas, ka likumu būs iespējams interpretēt gana plaši, lai vērstos pret varai netīkamu viedokļu paudējiem pat tad, ja to izplatītā informācija būs patiesa.

ANO īpašais referents runas brīvības jautājumos Deivids Kejs pirms Malaizijas parlamenta balsojuma aicināja rūpīgāk izvērtēt likumprojektu un publiski apspriest tā aspektus, pirms spert tālākus soļus, taču parlamentāriešu lēmumu 

Arī The New York Times publikācijā norādīts, ka konkrētāki kritēriji par to, kas informāciju ļaus klasificēt kā "viltus ziņas", nav norādīti, tādējādi pastiprinot bažas par iespēju varai likumu plaši interpretēt pēc saviem ieskatiem.

Gaidāmās vēlēšanas tiek uztvertas kā sava veida uzticības balsojums premjeram Nadžibam Razakam, kurš iesaistīts skandālā par vairāku miljardu dolāru aizplūšanas no paša dibinātā un pārraudzītā Malaizijas Investīciju fonda. Opozīcija izteikusies, ka ar "viltus ziņu likumu" tā vietā, lai "veiktu kārtīgu izmeklēšanu par to, kas noticis, tiek radīta Patiesības ministrija."  

Līdzīgus likumus tā dēvēto viltus ziņu ierobežošanai apsver arī vairākas citas valstis Dienvidāzijas reģionā, tostarp Singapūra un Filipīnas, un arī tur varas ieceres izraisījušas bažas cilvēktiesību aktīvistu vidū.