Pirms lēmuma pieņemšanas šīs valstis vēlas saņemt papildu garantijas par šādas rīcības ekonomiskajām un juridiskajām sekām, raksta izdevums.
Francijas enerģētikas ministrs Marks Ferači intervijā "Politico" sacīja, ka Parīze atbalsta ierosināto ES stratēģiju dažādot energoapgādes. Tajā pašā laikā viņš netieši norāda uz Francijas plāniem aizstāt Krievijas piegādes ar piegādēm no Kataras.
Savukārt Beļģija, kas ir ES otra lielākā Krievijas gāzes pircēja aiz Francijas, vispirms vēlas saņemt ziņojumu, kurā sīki izklāstītas Krievijas piegāžu pārtraukšanas ekonomiskās sekas, raksta izdevums.
"Pirms ES iesniegs savus priekšlikumus, mēs lūdzam Eiropas Komisiju iesniegt detalizētu novērtējumu par šo pasākumu ietekmi," laikraksts citē Beļģijas enerģētikas ministra Matjē Biē teikto. Viņš sacīja, ka Beļģija rīkos tehniskas sarunas par to, kā ES lēmums atteikties no Krievijas energoresursiem, ietekmēs Beļģijas sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru.
Tikmēr citas ES lielākās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importētājas - Spānija un Nīderlande - ir gatavas atbalstīt gaidāmo ES lēmumu, kas paredzēs atcelt Krievijas gāzes iepirkuma līgumus, raksta "Politico".
Energoresursu tirgus analītikas kompānijas "Kpler" dati liecina, ka 2024.gadā Francija, Beļģija, Nīderlande un Spānija no Krievijas importēja 16,77 miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes. Kopumā Krievija par sašķidrinātās dabasgāzes pārdošanu šīm četrām ES valstīm pagājušajā gadā saņēma vairāk nekā sešus miljardus eiro.