EP apvienotā Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ceturtdien "ar lielu vairākumu" atbalstījušas Vaideres ziņojumu par pilnīgu Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu un piekrita sarunu sākšanai ar Eiropas Savienības (ES) Padomi.
EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas pastāvīgā ziņotāja par Krieviju Vaidere pauda, ka darbs pie ziņojuma notika straujā tempā, un dažu mēnešu laikā panākta vienošanās visu lielāko politisko frakciju starpā. Viņa skaidroja, ka izdevās Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu padarīt spēcīgāku, importa aizliegumu attiecinot ne tikai uz Krievijas gāzi, bet arī uz naftu un tās produktiem.
"Vienojāmies arī par ilgtermiņa līgumu apturēšanu gadu agrāk - no 2027. gada 1. janvāra. Tāpat ar lielu atbalstu vienojāmies par sodu noteikšanu un to, lai netiktu pieļauti izņēmumi Slovākijai un Ungārijai," norādīja deputāte.
Politiķe uzsvēra, ka atšķirībā no sankcijām, kas jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem ar visu 27 dalībvalstu piekrišanu, importa aizliegumu apstiprinās EP un kvalificēts dalībvalstu vairākums, un tas būs spēkā uz nenoteiktu laiku. Vaidere neredz iespēju, ka pārskatāmā nākotnē ES varētu uzskatīt Krieviju par uzticamu tirdzniecības partneri.
Viņa norādīja, ka aizlieguma ieviešana nedrīkst kavēties, jo katrs eiro, kas nonāk Krievijas rīcībā, pārtop ieročos. Vaidere akcentēja, ka tikai šī gada augustā ES valstis Krievijai par naftu un gāzi samaksāja apmēram vienu miljardu eiro - summu, kas ļautu iegādāties vairāk nekā 20 000 militāro dronu.
"Kopš kara sākuma ES valstis Krievijai par fosilajiem energoresursiem samaksājušas vairāk nekā 210 miljardus eiro - gandrīz tikpat, cik Krievija iztērējusi karam, un vairāk nekā ES un dalībvalstis kopā sniegušas atbalstā Ukrainai," uzsvēra eiroparlamentāriete.
Nākamais solis būs sarunas ar dalībvalstīm, lai līdz gada beigām panāktu vienošanos un nodrošinātu, ka aizliegums stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra.
Jau rakstīts, ka EK prezidente Urzula fon der Leiena septembrī paziņoja par ieceri ieviest nodevas Krievijas naftas importam ES, lai līdz gada beigām to izbeigtu pilnībā.
Leiena norādīja, ka šo nodevu ieviešana galvenokārt ir vērsta pret Ungāriju un Slovākiju, kas no Krievijas turpina iepirkt energoresursus. Viņa uzsvēra, ka nodevu ieviešanai vajadzētu pamudināt Ungāriju un Slovākiju atteikties no Krievijas energoresursu iepirkšanas.
ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis, lai sabiedrotie pārtrauktu pirkt Krievijas naftu, pirms viņš ķeras pie Maskavas sodīšanas. Tikmēr Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pavēstījis, ka Ungārija nepārtrauks no Krievijas pirkt energoresursus, jo nepastāv alternatīvu piegādes ceļu. Viņš Eiropas amatpersonas, kas pieprasa atteikties no Krievijas gāzes, nosaucis par fanātiķiem.
Sijārto uzsvēra, ka Budapešta nemainīs savu nostāju pat ASV izdarītā spiediena dēļ. "Mums nav piekļuves jūrai. Būtu lieliski, ja mums tāda būtu, tad mēs varētu uzbūvēt naftas pārstrādes rūpnīcu vai sašķidrinātās dabasgāzes termināli," viņš paskaidroja.