Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 18. jūlijs
Rozālija, Roze

Igaunijas izlūkdienests: Krievijas režīma sabrukšanas iespējamība ir niecīga

Krievija virzās uz pilnīgu diktatūru un pašreizējā režīma sagrūšanas un valsts demokratizācijas iespējas ir niecīgas, trešdien publicētajā ikgadējā ziņojumā secinājis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests (VLA).

Vienlaikus dienests secinājis, ka iespējamība, ka 2023.gadā Igaunija piedzīvos militāru uzbrukumu, ir maz ticama.

Neskatoties uz Krievijas ekonomisko situāciju, dažādām sankcijām un aktīvu iesaldēšanu, nedrīkst aizmirst, ka Krievijas sabiedrībā spēcīgus nospiedumus atstājusi oficiālā ideoloģija, kas balstīta nostalģijā pēc padomju laika un neoimperiālistiskās ambīcijās, izvairoties no objektīvas attieksmes pret padomju vēsturi un tās un izvērtējuma, lasāms ziņojumā.

"Visticamāk, ka tuvāko gadu laikā vara Krievijā būs pašreizējā režīma [prezidenta Vladimira] Putina vadībā vai nedaudz mainītas, bet vienlīdz nedemokrātiskas un spaidos balstītas modernizētas versijas rokās. Vienlaikus putiniskā režīma turpināšanās negarantē iekšēju politisko stabilitāti - iekšējais saspīlējums nenovēršami saasināsies un cīņa par varu Krievijas elitē tuvākajā nākotnē pastiprināsies," secinājuši Igaunijas izlūki.

"Vienlaikus Kremlis ir sapratis, ka melu, ar kuriem tiek attaisnots karš Ukrainā, pamats ir nestabils un ir ļoti grūti izskaidrot Krievijas sabiedrībai arvien radikālāku metožu pielietojumu. Lai gan ir pieņemti likumi "patiesas" informācijas izplatīšanai no viena valsts kontrolēta avota, mūsdienu pasaulē ir nereāli ieviest pilnīgu informācijas blokādi," uzsvērts ziņojumā.

Tādēļ, kā pauduši VLA eksperti, Kremlis rīko propagandas kampaņas kara un pieaugošās diktatūras attaisnošanai, kas acīmredzami kopē Padomju Savienības izmantotās metodes.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta vērtējumā, septembrī visās Krievijas izglītības iestādēs ieviestā obligātā "patriotiskā" programma par vēsturi, vērtībām un pilsoņa pienākumiem ir tikai sākums.

VLA ziņojumā norādīts, ka Krievijas elitē arvien pamanāmāki kļūst radikālāk noskaņotie, turklāt daļa iepriekš mēreni noskaņoto uzstājušies ar diezgan radikāliem paziņojumiem.

"Viņu uzvedība varētu būt panikas pazīme; iespējams, ka viņi ir apzinājušies, ka karš Ukrainā bija milzu kļūda, kuru vairs nevar izlabot, un vienīgais ceļš uz priekšu ir cīnīties, izmantojot arvien radikālākas metodes. Tāpat ir iespējams, ka Putina taktika ietver atļaut radikāļiem nonākt uzmanības centrā, lai parādītu, ka bez viņa pie varas nonāks vēl ekstrēmāks grupējums," secinājis Igaunijas izlūkdienests.

Tikmēr, kā lasāms ziņojumā, var pienākt brīdis, kad Putinam ir grūti savaldīt tos, kurus iedrošina viņu pieaugošā ietekme, jo īpaši tad, ja Putins ir pilnvarojis viņus izrēķināties ar pretiniekiem. Kā īpaši bīstamus VLA nosauca privātā algotņu grupējuma "Vagner" īpašnieku Jevgeņiju Prigožinu un Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu, "kuriem katram ir sava privātā armija".

Rietumvalstu atbalsts Ukrainai līdz šim ir negatīvi pārsteidzis Kremli, secināts ziņojumā, uzsverot, ka Ukrainas politiska un militāra kapitulācija ir Putina mērķis un tā sasniegšanai viņš darīs visu, kas viņam būs iespējams.

"Mūsu vērtējumā, Putins uzskata, ka Ukrainas pretestība un Rietumu atbalsts sabruks pirms Krievijas. Turklāt, Putina skatījumā, Ukraina līdz šim nav pietiekami cietusi, lai sasniegtu lūzuma punktu," paziņojis Igaunijas Ārējas izlūkošanas dienests, piebilstot, ka Putina mērķis ir iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru,, ziemas laikā to sistemātiski bojājot.

"Tādēļ Rietumu militārās un ekonomiskās palīdzības Ukrainai turpināšana ir izšķiroši svarīga, lai novērstu humāno katastrofu civiliedzīvotājiem, novērstu jaunus noziegumus pret cilvēci un garantētu Ukrainas kā demokrātiskas valsts izdzīvošanu," uzsvērts VLA ziņojumā.

Tāpat ziņojumā pausta pārliecība, ka, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem Ukrainā, Krievijai joprojām ir spējas izvērst militāru spiedienu Baltijas reģionā. Kā īpašs risks izceltas Krievijas tradicionālās militārās mācības "Zapad" ("Rietumi").

Krievija šogad plānojot mācības "Zapad", kas nozīmētu, ka tās tiek organizētas biežāk. Iepriekš mācības notika 2021.gadā, bet pirms tam 2017.gadā, pausts VLA gadagrāmatā.

Igaunijas izlūki secinājuši, ka ilgtermiņā valsts drošības riski ir būtiski pieauguši. "Ja Krievija Ukrainā gūtu diplomātiskus vai militāru panākumus, šā gadsimta 20.gadu vidū pieaugtu Kremļa politiskā un militārā spiediena uz Baltijas valstīm risks," lasāms VLA ikgadējā ziņojumā.

VLA norādījis, ka Krievijas vērtējumā visas trīs Baltijas valstis ir NATO ievainojamākais punkts, tādēļ tur tiktu radīts spiediens NATO un Krievijas konflikta gadījumā.

Kā uzskata Igaunijas izlūki, ja Krievija sasniegtu savus stratēģiskos mērķus Ukrainā, pieaugtu Krievijas un NATO militāras pretstāves iespējamība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits