Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kamerons atvainojas par Brexit referenduma raisīto sašķeltību

Lielbritānijas bijušais premjerministrs Deivids Kamerons atvainojies par sašķeltību, ko izraisījis viņa savulaik ierosinātais referendums par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Sestdien publicētā intervijā laikrakstam The Times Kamerons atzinis, ka "katru dienu" domājot par Brexit referenduma, kuru viņš kā toreizējais Lielbritānijas premjerministrs ierosināja 2016.gadā, un "līdz izmisumam" bažījoties par to, kas notiks tālāk.

"Katru dienu es domāju par to, par referendumu un to, ka mēs zaudējām, un sekām un lietām, ko varēja darīt citādāk, un es līdz izmisumam bažījos par to, kas notiks tālāk," vaļsirdīgi teicis Kamerons, kurš nākamajā nedēļā klajā laidīs memuārus For the Record (Zināšanai).

"Es pilnībā negaidīju jūtu spēku, kāds uzvirmoja gan referenduma laikā, gan pēc tā, un man ir patiešām žēl, ka gados pēc tā man ir jāredz valsts, ko es mīlu, ciešam no tādas neskaidrības un sašķeltības" viņš atzina. 

Vienlaikus viņš neatkāpās no sava lēmuma rīkot referendumu, sakot, ka tas bija nepieciešams un neizbēgams, jo cilvēkiem bija jādod iespēja paust savu viedokli par britu politikā tik nozīmīgu jautājumu.

Kamrons, kurš atbalsta Lielbritānijas palikšanu ES, no amata atkāpās dienu pēc 2016.gadā notikušā referenduma.

52 gadus vecais politiķis intervijā kritizēja bijušos sabiedrotos Borisu Džonsonu, kurš tagad kļuvis par Lielbritānijas premjeru, un Maiklu Govu, kurš vadīja kampaņu izstāšanās atbalstam.

Kamerons uzstāja, ka kampaņas pirms referenduma laikā viņi "noklusēja patiesību".

Intervijā viņš neizslēdza iespēju, ka varētu notikt otrs referendums par Brexit.

"Es nesaku, ka tāds būs vai tādam vajadzētu būt. Es tikai saku, ka pašlaik neko nevar izslēgt, jo ir jāatrod veids kā atbloķēt strupceļu," teicis bijušais britu Konservatīvās partijas līderis.

Lielbritānijas politikā iestājusies paralīze, jo politiķi nespēj vienoties, kā īstenot valsts izstāšanos no ES pēc referenduma, kurā 52% dalībnieku atbalstīja Brexit. Saistībā ar strupceļu pēdējo nedēļu laikā pieaug aicinājumi rīkot jaunu referendumu.

Pašlaik noteikts, ka Lielbritānija no ES izstāsies 31.oktobrī. Džonsons, kurš amatā stājās jūlijā, solījis, ka tas notiks neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Opozīcijas partijas un ES atbalstošie politiķi valdošajā Konservatīvajā partijā šomēnes kopīgi iesniedza likumprojektu, kas aizliedz bezvienošanās Brexit un uzliek par pienākumu Džonsonam vērsties pie ES ar lūgumu par izstāšanās termiņa pagarinājumu, ja līdz 31.oktobrim neizdodas panākt vienošanos.

Galvenais klupšanas akmens sarunās ar ES ir par Īrijas robežu, kas pēc Brexit būs vienīgā Lielbritānijas sauszemes robeža ar bloku. Atvērtā robeža pašlaik nenoliedzami ir saistīta ar trauslo Ziemeļīrijas miera līgumu, tādēļ daudzi iebilst pret stingras robežkontroles atjaunošanu uz šīs robežas.

Top komentāri

Deja
D
Lai Kemeruns tikai nedirss, vins so referendumu rikoja tikai tapec, lai vinu atkartoti ieveletu ka premjeru, tas ir faksts kurs ir fiksets.
Pareizaisjautājums
P
Kāda velna pēc ir vajadzīga valdība, ja visu var izlemt cilvēki, izsakot viedokli referendumā?
hmm
h
Referendums nav izraisījis sašķeltību, tas tikai parādīja to sašķeltību, kas jau bija pirms tam. Agrāk vai vēlāk tā šā vai tā nāktu gaismā.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits