Konvencija tika pieņemta 1951.gadā, īsi pēc Otrā pasaules kara, un to ir parakstījušas 144 valstis. Pēdējos gados princips, kas aizliedz patvēruma meklētāju izraidīšanu, tiek arvien vairāk apšaubīts, jo Eiropas valstis cenšas tikt galā ar patvēruma pieteikumu skaita milzu pieaugumu, norāda laikraksts.
2024.gadā ES valstis ir saņēmušas vairāk nekā miljonu patvēruma pieprasījumu, un sabiedrības neapmierinātība ar šo sistēmu vairo nacionālistisko partiju popularitāti.
"The Times" citē kādu diplomātisku dokumentu, ko esot sagatavojusi Polija un ko ES iekšlietu ministri jau apsprieduši. No raksta nav skaidrs, cik tālu šīs diskusijas nonākušas. Tomēr laikraksts norāda, ka pastāv arī citas līdzīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir paātrināt atraidīto patvēruma meklētāju, nelegālo imigrantu un to ārvalstnieku, kas izdarījuši noziegumus, deportāciju.
Dokumentā cita starpā teikts, ka ES valstu valdības neapmierina konvencijas norma, kas ļauj patvēruma piešķiršanu ierobežot "tikai ārkārtas situācijās", jo tas ir pretrunā ar "jauno realitāti". Turklāt dokumenta autori norāda, ka Eiropas valsis nespēj uzņemt tik lielu skaitu imigrantu skaitu, jo daļa ārvalstnieku pat necenšas integrēties uzņēmējvalsts sabiedrībā.
"Nepieciešams plašāks skatījums uz problēmu loku, ar kurām mēs saskaramies. Alternatīvu trūkums starptautiskās aizsardzības pieteikuma pieņemšanai un neizraidīšanas principa ievērošanai noteikti prasa padziļinātu diskusiju, "The Times citē dokumentu.