«Atklājums ir satraucošs, jo usutu vīruss teorētiski var inficēt arī cilvēkus,» virusologs Jonass Šmits-Šanasits no Bernharda Nohta Tropiskās medicīnas institūta Hamburgā stāstīja The Local. Tomēr līdz šim neviens cilvēka saslimšanas gadījums Vācijā nav konstatēts. Pērn vīruss tomēr atklāts odos.
«Šobrīd nekas neliecina, ka usutu vīruss Vācijā varētu tikt pārnests uz cilvēkiem vai radīt epidēmiju,» uzsvēra virusologs.
Pirmais cilvēka saslimšanas gadījums fiksēts 2009. gadā Itālijā pēc tam, kad viņu sakoda odi. Inficēšanās pazīmes ir drudzis, galvassāpes un ādas izsitumi. Nopietnā formā slimība var izraisīt meningītu jeb smadzeņu apvalka iekaisumu. Tomēr panikai neesot pamata, un vīruss cilvēkiem parasti nerada smagas komplikācijas.
Mirušajos putnos konstatētas usutu vīrusa pēdas. Tomēr nepieciešamas rūpīgākas analīzes, lai noteiktu, vai tūkstošu putnu nāvē Vācijas dienvidos vainojami inficēto odu kodumi.
Zināms, ka vīruss radīja masveida putnu nāvi Austrijā 2001. un 2002. gadā. Galvaspilsētas Vīnes apkaimē tas iznīcināja ap 30% strazdu populācijas, kā arī dažas pelēkās pūces, zvirbuļus, zilzīlītes un citu sugu pārstāvjus.
Nelielākos apmēros vīruss rosinājis putnu, galvenokārt - strazdu, nāvi arī Itālijā, Ungārijā un Šveicē.