Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +11 °C
Smidzinošs lietus
Ceturtdiena, 21. oktobris
Severīns, Urzula

Vācijas Bundestāga vēlēšanās SPD pārspējuši Merkeles pārstāvētos konservatīvos

Svētdien notikušajās Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši sociāldemokrāti (SPD), kas ar nelielu balsu pārsvaru pārspējuši ilggadējās kancleres Angelas Merkeles pārstāvētos konservatīvos, liecina sākotnējie oficiālie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc visu balsu saskaitīšanas, par SPD balsojuši 25,7% vāciešu, kamēr kristīgos demokrātus (CDU) un to Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) atbalstījis 24,1% vēlētāju.

Ņemot vērā nelielo balsu starpību, pretenzijas uz valdības veidošanu jau izteikušas abas nometnes, un tīri aritmētiski katra no tām var izveidot vairākuma koalīciju, ja spēs nodrošināt nepieciešamo citu partiju atbalstu.

Trešajā vietā ar 14,8% balsu izvirzījušies zaļie, kas vēsturiski guvuši līdz šim vislielākos panākumus. Viņiem seko liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kuru atbalstījuši 11,5% vēlētāju. Liberāļiem uz papēžiem min labējā eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (AfD), kas izcīnījusi 10,3% balsu.

Savukārt Kreiso ekstrēmistu partijai Die Linke, par kuru balsojuši 4,9% vāciešu, nav izdevies pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.

Vēlētāju aktivitāte sasniegusi 76 līdz 77%. Arī 2017.gada vēlēšanās pie balsošanas urnām devās 76,2% balsstiesīgo Vāciešu

Vislielākās ieguvējas šajā vēlēšanās ir kreisi centriskās partijas - SPD un zaļie, kas kopā ieguvušas aptuveni par pieciem procentpunktiem vairāk balsu nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās 2017.gadā.

Par SPD 2017.gadā balsoja 20,5% vēlētāju, bet pēc tam, kad sociāldemokrāti pēc ilgas stīvēšanās piekrita iesaistīties vēl vienā "lielajā koalīcijā" ar CDU/CSU Merkeles vadībā, partijas popularitāte turpināja vēl tālāku kritumu.

Tomēr veiksmīgas kampaņas rezultātā, kuras laikā Šolcs centās uzsvērt savu kompetenci, viņam izdevās strauji vairot ne tikai savu personīgo popularitāti, bet radikāli uzlabot arī partijas kopējos reitingus.

SPD programmas kodolu pirms šīm vēlēšanām veidoja solījumi celt minimālo algu, pazemināt nodokļus vidusšķirai un zemo ienākumu guvējiem, kā arī palielināt valdības investīcijas.

Tikmēr, Merkelei aizejot no politiskās arēnas, atbalsts viņas pārstāvētajiem konservatīvajiem ir sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem, un CDU/CSU uzrādījusi vājāko sniegumu kopš Otrā pasaules kara.

Sarunas par nākamās koalīcijas izveidi, domājams, ilgs mēnešiem, un tajās noteicošā loma varētu būt zaļajiem un FDP.

Lai gan SPD kandidāts uz kanclera amatu Olafs Šolcs jau paziņojis, ka sociāldemokrāti ir saņēmuši "nepārprotamu mandātu" jaunās valdības veidošanai, viņa sāncensis no CDU/CSU Armīns Lašets ļāvis noprast, ka konservatīvie negrasās piekāpties.

Gan Šolcs, gan Lašets izteikušies, ka cer izveidot jauno koalīciju līdz Ziemsvētkiem.

Taču 2017.gadā jaunās valdības izveide prasīja gandrīz pusgadu, lai gan parasti šis process Vācijā bijis īsāks.

Saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem aritmētiski iespējams saglabāt līdzšinējo "lielo koalīciju". Sociāldemokrāti un konservatīvie kopā Bundestāgā ieguvuši 402 vietas (attiecīgi - 206 un 196), kamēr absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietiktu ar 368 mandātiem.

Taču ņemot vērā to, ka gan SPD, gan CDU/CSU pēdējo nedēļu laikā ļāvuši noprast, ka dotu priekšroku atbrīvoties no līdzšinējās "bezmīlas laulības", domājams, abas nometnes sākotnēji centīsies panākt vienošanos ar zaļajiem un FDP.

Sadarbību ar AfD jau tradicionāli visas pārējās partijas ir noraidījušas.

Faktiski zudusi arī vismaz komentētāju teorētiski apspriestā iespēja izveidot koalīciju tikai no kreisajām partijām, jo Die Linke sniegums ir bijis pārāk vājš.

Iespējamajai konservatīvo koalīcijai ar zaļajiem un FDP svētdienas vakarā atbalstu paudis lielu ietekmi baudošais CSU līderis un Bavārijas premjerministrs Markuss Zēders, kurš pirms vēlēšanām arī pretendēja uz konservatīvo nomināciju kanclera amatam, taču Merkeles tuvāko aprindu spiediena rezultātā tika atraidīts par labu Lašetam.

Mēģinājums veidot tā dēvēto Jamaikas koalīciju, kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties partijas krāsu atbilstībai krāsām Jamaikas karogā, notika jau pēc 2017.gada vēlēšanām. Taču tas izgāzās, kad ar lielu troksni koalīcijas sarunas pameta FDP.

Tomēr FDP līderis Kristiāns Linders nav izrādījis lielu sajūsmu iesaistīties koalīcijā ar SPD un zaļajiem, nesen izsakoties, ka vienīgais par ko liberāļi varētu vienoties ar kreisi centriskajām partijām ir marihuānas legalizācija.

papildināta visa ziņa

Top komentāri

Redz, kā Šulcis skābi smīn!
R
Prognozes taču solīja DAUDZ LIELĀKU pārsvaru, un nu tikai 2% vairāk! Un ragana Bērboka arī ar garu degunu palika, jo tā lielījās ar kancleres amatu, un nu tikai 14%!
vārdu sakot
v
līdz gada beigām partijas nebūs spējušas vienoties par jauno valdību, tāpēc vāciešus Jaunajā gadā apsveiks joprojām Merkele.
LD
L
Žēl, ka visvairāk ir sociķiem. Prieks, ka zaļajiem ir mazāk, nekā viņi gribējuši. Kā mēdz teikt, Grēta kaput.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits