Pirms pasākuma Rīgas pilī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Šteinmeiers Rīgas ostā apmeklēja korveti "Braunšveiga". Vācijas prezidents akcentēja, ka korvete ir viens piemērs pieaugošajām Vācijas aktivitātēm NATO austrumu flanga aizsardzībā, kā arī apliecinājums, ka uz Vāciju kā alianses partneri var paļauties.
Šteinmeiers klāstīja, ka NATO misijā "Baltic Sentry" Baltijas jūrā iesaistījušies Vācijas jūras spēku karavīri. Vācijas prezidents norādīja, ka tas ir svarīgs ieguldījums Baltijas jūras aizsardzībai un kopīgās kritiskās zemūdens infrastruktūras drošībai. Viņaprāt, ir svarīgi, lai šajā misijā Vācija uzņemtos īpašu atbildību.
Vācijas prezidents akcentēja, ka divpusējās attiecības starp Vāciju un Latviju ne tikai drošības jomā, bet plašā tēmu spektrā ir ļoti ciešas un spēcīgas. Abas valstis ir vienotas, sniedzot atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Viņš uzsvēra, ka Vācijas un Latvijas attiecības ir ciešas un spēcīgas arī ekonomikas jomā, jo Vācija ir otrais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris.
Runājot par ekonomikas dimensiju, Šteinmeiers piebilda, ka, ņemot vērā kopīgo drošību, ir vairāk jāinvestē militārajā rūpniecībā. Tāpat ir vajadzīga plašāka un labāka sadarbība ražošanā un iepirkumos, lai veicinātu Eiropas militārās spējas un samazinātu iztrūkumus šajā jomā.
Latvijas prezidents preses konferencē atzīmēja, ka sarunu tēmas ar Vācijas kolēģi bija plašas, ieskaitot drošības situāciju Eiropā, pasaulē un Baltijas reģionā. Rinkēvičs pateicās Šteinmeieram par Vācijas ieguldījumu Baltijas drošības stiprināšanā. Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija redz Vāciju kā neaizstājamu NATO sabiedroto Baltijas jūras stiprināšanā, aliansē un Eiropas Savienībā (ES).
Puses pārrunājušas arī NATO samita Hāgā rezultātus un kādā veidā valstis sasniegs mērķi - atvēlēt aizsardzībai 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Rinkēvičs akcentēja, ka ir svarīgi runāt ne tikai par procentiem un naudu, bet par reālu spēju attīstību.
"Katrā sarunas reizē runājam, kādā veidā turpināt atbalstīt Ukrainu. Mēs noteikti vēlamies redzēt gan papildus ieročus, gan militāro aprīkojumu Ukrainai," sacīja Rinkēvičs.
Pēc viņa paustā, jāturpina arī sankciju spiediens pret Krieviju. "Mēs esam vienisprātis, ka sagatavotā ES 18.sankciju pakotne, kurā iekļautas sankcijas arī pret Krievijas "ēnu floti", ir ļoti svarīga," pārliecināts Latvijas prezidents.
Rinkēvičs nešaubās, ka apdraudējuma gadījumā Baltijas valstis saņems pilnu atbalstu no NATO sabiedrotajiem, izriet no viņa paustā žurnālistiem otrdien Rīgas pilī notikušajā preses konferencē ar Vācijas prezidentu.
Viņš pieminēja, ka drīz pēc 2014.gada, kad Krievija sāka Krimas aneksiju, Baltijas valstīs parādījās pirmās NATO vienības. Tās no kaujas grupas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir pāraugušas brigādes apjomā. Latvijas prezidents akcentēja, ka patlaban noris darbs, lai izveidotu divīziju.
Rinkēvičs klāstīja, ka modernā karadarbība nav tikai klasisks militārs iebrukums, tie var būt dažāda veida hibrīdiebrukumi. Tāpēc tiek runāts, ka NATO līguma 5.pantam un aizsardzības plāniem, kas balstās uz 5.pantu, jābūt gana elastīgiem, jādod pietiekamas pilnvaras un atbildības pakāpe NATO bruņoto spēku augstākajam virspavēlniekam šeit, uz vietas.
Latvijas prezidents žurnālistiem atzina, ka viņa bažas nav par NATO 5.panta ievērošanu, bet gan par to, kā jēgpilni investēt alianses samitā Hāgā nolemto - aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta. Viņš pieminēja, ka pusotra, divu gadu laikā dronu karadarbība ir ievērojami attīstījusies.
"Mēs labi saprotam, ka mums nav daudz laika, jo Krievijas militārā industrija attīstās daudz straujāk. Eiropai ir "jānosedz" problemātiskās jomas, kuras mēs patlaban kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis nespējam "nosegt"," teica Rinkēvičs.