Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 28. janvāris
Spodris, Kārlis

Āgenskalna pērle brūk

Nometņu ielas jūgendstila namu negrib atjaunot ne iedzīvotāji,ne pašvaldība Greznos balkonus stutē dēļi, metāla kalumi no sētasir izlauzti, uz balkoniem un jumta dīgst zālīte un kociņi - šādiizskatās ēka Nometņu ielā 45, vietējas nozīmes kultūraspiemineklis. Nams, kas sava krāšņuma un rajonam pieskaņoto izmērudēļ veido vesela Āgenskalna kvartāla noskaņu, kopš dzīvokļuprivatizācijas lēnām sabrūk.

Patlaban gan namu joprojāmapsaimniekojošās pašvaldības ierēdņi, gan nama iedzīvotāji gaida,kad otra puse kaut ko darīs. Statuss neskaidrs Ēkas statuss irneskaidrs - dzīvokļi ir privatizēti, taču nams joprojām atrodasRīgas domes īpašuma departamenta bilancē. Tā kā ēka ir Rīgas domesīpašuma departamenta bilancē, tad saskaņā ar likumu atbildība irvietējai pašvaldībai. Taču iemesls tam, kādēļ nams ir Rīgas domesbilancē - iedzīvotāji nav izveidojuši ēkas apsaimniekošanaskooperatīvu. "Par ēku ir atbildīgs tās īpašnieks vai valdītājs,"norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas juristeRegīna Eize. Pēc sākotnējā zvana uz Zemgales priekšpilsētasizpilddirekciju Diena tiek nosūtīta uz tās apsaimniekotāju - namupārvaldi Zemgale, pēc tam uz Rīgas domes komunālo departamentu. "Itkā komunālais departaments tur nebūtu atbildīgs," saka JānisUpītis, komunālā departamenta direktora vietnieks. "Tas irprivātīpašums, it kā ēku vajadzētu remontēt īpašniekiem. No otraspuses - arī domei. Shēmas šādu situāciju risināšanai Rīgā navattīstītas. Par populistiski noteikto 14,8 santīmu īri kvadrātmetrāneko darīt nevar. Ja iedzīvotāji nodibinās savu mājasapsaimniekošanas kooperatīvu, neviens nebūs gatavs apsaimniekot topar 14,8 santīmiem kvadrātmetrā. Līdz ar to viņi nav ieinteresētikooperatīvu dibināt," viņš uzskata. Pēc J.Upīša domām, iniciatoriemfasādes atjaunošanā jābūt namu pārvaldei Zemgale. Taču viņš arīsaprotot, ka pašvaldībām nav vēlēšanās izmantot nodokļu nauduprivātas mantas apsaimniekošanai. "Tad jau atkal žurnālistiuzkluptu," saka J.Upītis. Beigās viņš piebilst, ka līdzekļus varētupiešķirt valsts, jo tā nosaka pieminekļa statusu. Pirms pārisgadiem nauda fasādes remontam gan tika piešķirta, atklāj J.Upītis.2002.gada maijā konkursā izvēlētais uzņēmums Laval & Partneriizstrādāja pamatīgu (un attiecīgi dārgu - konkrēti cik, nevienspateikt nevar, jo KD finanšu nodaļas vadītāja ir atvaļinājumā) ēkasatjaunošanas projektu. Tomēr galu galā dome naudu neiedeva. Līdzīgibija 1999.gadā - remontam tika piešķirti pāri par 50 tūkstošiemlatu, taču Zemgales izpilddirekcija tos izlietoja citiem mērķiem.Sajukušie numuri 1998.gadā, veidojot Latvijas Republikas kultūraspieminekļu reģistru, Nometņu iela 45 pārpratuma dēļ bija pārtapusipar Nometņu ielu 43 (tā joprojām ir reģistrēta šajā adresē VKPAI),kur ir divas necilas koka mājas. "Apsaimniekotājs varējaatrakstīties - tur tādas mājas nav," atceras Anmāra Gegere, Rīgaspilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mākslasvēsturniece. Tas ļāva ēkai "izslīdēt" no pieminekļu saraksta unvienas ēkas daļas īpašniekiem veikt būvdarbus greznajā īpašumā,uzbūvējot pagrabā baseinu. Spriežot pēc VKPAI atbildes, ka 45.numurā nav nekāda arhitektūras pieminekļa, ēka joprojām formālineskaitās arhitektūras piemineklis. To atzīst juriste R.Eize, tačupiebilst, ka "ar to vien, ka ieliek pieminekļu sarakstā, jautājumsnav atrisināts - ja īpašniekiem nav naudiņas, ir grūti ko risināt."Kooperatīvu nedibinās "Kāpēc tas jūs interesē? Jūs spiedienu uzmani izdarāt?" vaicā Valdis Holbergs, namu pārvaldes Zemgaledirektors, reaģējot uz Dienas zvanu, vēlāk tomēr izskaidrojot savunostāju. "Īpašniekiem vajadzēja noformēt kopīpašumu jau divus gadusatpakaļ. Viņi nepilda likumu - likums prasa, ka pusgadu pēcprivatizācijas ir jāsapulcējas un jānoņem ēka no Rīgas domesbilances. Tā nav mūsu problēma, ka tas nav noticis. Viņi grib, lairemontē par domes naudu. Par tiem grašiem, ko mums maksā par īri,mēs nodrošinām sētnieku," viņš stāsta. Iemītnieki ir gataviuzņemties atbildību tikai par iekštelpām un kooperatīvu negrasāsveidot. "Pašvaldībai uz mūsu pleciem nav jāliek arhitektūraspiemineklis," saka nama iedzīvotāju pārstāvis Jānis Cekuls.Dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka ēkas sienas un jumts joprojām piedervalstij. Arī R.Eize uzskata, ka atbildība par ēku ir proporcionālagan īpašniekiem, gan domei. "Līdzekļus jāmēģina atrast, ne tikstingri skatoties uz likumu," viņa uzskata. Diena novēroja, ka ēkaspagalma pusē uz brūkošās fasādes izceļas salabots balkons. PēcJ.Cekula vārdiem, viens no dzīvokļu īpašniekiem to ir salabojis,lai balkons neuzkristu uz viņa terases. Kāda domes darbiniece, kasvēlējās palikt anonīma, Dienai atzina, ka tikai tad, ja māja būs"sabrukšanas stadijā", dome varētu apsvērt līdzekļu piešķiršanuremontam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits