Aglonas ģimnāziju - katoļiem!

Pirms kara valsts ar devīgu roku palīdzēja cilvēkiem celt baznīcas, skolas un saimniecības. Valsts toreiz palīdzēja cilvēkiem tikt pie īpašuma un neapstrīdēja to, ja tas iegūts dāvinājuma veidā. Pašreiz Aglonas internātģimnāzijas ēkas ir ierakstītas zemesgrāmatā kā likumīgs baznīcas īpašums. Baznīca uzskata, ka tas ir pareizi darīts, atdodot tai konfiscēto īpašumu, vēl jo vairāk tādēļ, ka to ar speciālu vienošanās aktu (1995.gada 21.IX) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija, nododot baznīcai ne tikai «visu zemesgrāmatā uz Aglonas bazilikas draudzes vārda nostiprināto nekustamo īpašumu», bet arī «Aglonas internātģimnāzijas kustamo īpašumu». Kad komunistu vara 1940.gada 20.septembrī izdeva pavēli par baznīcas skolas slēgšanu Aglonā, tad pavēlē, ko parakstījis Izglītības tautas komisārs J.Lācis, teikts: «Skolas ēkas, mēbeles, mācību līdzekļi, bibliotēka, izņemot reliģiska satura grāmatas, dažādas iekārtas un inventārs, kurināmais u.c. materiāli, kā arī internāta pilna iekārta jānodod valstij lietošanā.» Tāpēc ceram, ka, atdodot šo skolu atkal baznīcai, ēkas nebūs izdemolētas, bet gan pilnā kārtībā ar visu inventāru, tāpat kā tas bija konfiskācijas brīdī. Ir zināms, ka 50 gadus izglītības sistēma bija ateistu uzmanības centrā, it īpaši tādā vietā kā Aglona. Nav jābrīnās, ka bezdievības gars šai sistēmā saglabājies ilgāk. Tādēļ arī tiek traucēta baznīcas skolas atvēršana Aglonā. Uz demagoģiskiem apvainojumiem presē mēs atbildam lietišķi un pēc būtības: «Mūsu mērķis ir kristīga jaunatnes audzināšana, tāpēc mēs vēlamies atvērt kristīgu skolu, it īpaši Aglonas svētvietā un baznīcai piederošās telpās. Mums nav nekas pretī, ka internātģimnāzijas skolēni un skolotāji paliek savās vietās. Mēs lūdzam palikt visus, kas grib sastrādāties ar baznīcu jaunatnes audzināšanā.» 1995.g. 21.septembra vienošanās 5.punkts paredz, ka «Aglonas katoļu ģimnāzijai jāsaņem finansējums un valsts dotācijas tās uzturēšanas izdevumu un skolotāju algu segšanai proporcionāli valsts mācību programmu īpatsvaram šīs ģimnāzijas mācību plānā.» Tas ir taisnīgi triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, baznīca uzņemas skolēnu kristīgu audzināšanu, bet pamatizglītības garantēšana ir valsts pienākums, jo par to skolēnu vecāki maksā nodokļus, kas ietilpst valsts budžetā. Bez tam Aglonas skolā daļa no audzēkņiem ir bāreņi, kam nav apgādnieka. Otrkārt, finansējumu prasa arī skolas tehniskais stāvoklis. Pirms kara skola tika konfiscēta labā stāvoklī. 1995.gada oktobrī Latvijas Būvinženieru savienība kā neatkarīgu ekspertu organizācija veica tehnisko apsekošanu tagadējās Aglonas internātģimnāzijas ēku kompleksā un konstatēja: «Pašreizējais ēku tehniskais stāvoklis ir visai neviendabīgs un to (ēku) fiziskais nolietojums ir robežās no 21% līdz 76%. Objektu tehniskais remonts veikts neregulāri un nepilnā apjomā, tādēļ arī to fiziskais stāvoklis visai atšķirīgs. Atsevišķās ēkās vai to elementos konstatēts pirmsavārijas vai avārijas stāvoklis, līdz ar to šo ēku turpmākā ekspluatācija ir apdraudēta.» Tāpēc būtu taisnīgi, ja pašreizējie saimnieki skolu nodotu baznīcai vismaz normāli sakārtotu. Treškārt, finansējumu baznīcas skolai nav tiesību apstrīdēt arī morālā kaitējuma dēļ, kāds ir izdarīts baznīcai, pielietojot pret to stagnācijas laika demagoģiju. Ieinteresētām personām atgādinām, ka ieilgušo jautājumu par Aglonas skolu visvienkāršāk atrisināt, godprātīgi pildot vienošanos, kas noslēgta starp Izglītības un zinātnes ministriju un baznīcu.