Turpinoties ASV un Izraēlas triecieniem pa Irānu un bažām par šī kara ieilgšanas ietekmi uz globālo ekonomiku, potenciālās iespējas izmantot šo konfliktu savā labā nelaiž garām Krievija. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins jau paspējis piedāvāt vidutāja lomu politiska risinājuma meklēšanai Irānas kara izbeigšanai, kā arī izteicis Krievijas gatavību atsākt energoresursu piegādi Eiropai, kas tika apturēta Kremļa agresijas pret Ukrainu dēļ.
ASV jau paziņojušas, ka uz mēnesi ļauj Indijai atsākt Krievijas naftas importu, kas tika apturēts ASV izziņoto sankciju draudu dēļ. Savukārt Eiropā īpaši aktivizējušies Kremlim draudzīgie līderi – Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kuri mudina pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis atsākt kara Ukrainā dēļ pārtraukto Krievijas energoresursu importu un atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas.
Putina piedāvājums
BBC korespondents Krievijā Stīvs Rozenbergs raksta, ka Krievija no Irānas kara cenšas iegūt gan diplomātiskus, gan ekonomiskus labumus. No vienas puses, triecienu pa Irānu dēļ ir mazinājušās Kremļa iespējas pasniegt Irānu kā sev uzticamu un ietekmīgu sabiedroto Tuvo Austrumu reģionā un iegūt labumu no ieroču un bruņojuma savstarpējās tirdzniecības ar Irānu.
Krievijai ar Irānu ir noslēgts Visaptverošais stratēģiskās partnerības līgums. Šonedēļ V. Putins vēlreiz apliecināja "nelokāmu atbalstu" Irānai. Taču šis līgums neparedz tādu militāro atbalstu, kāds būtu iekļauts kopējas aizsardzības līgumā.
Tā vietā Maskava piedāvā vidutāja lomu konflikta risināšanā. V. Putinu kā miera nesēju gan daudziem pasaulē uztvert būtu grūti, jo tieši Kremļa saimnieks 2022. gadā pavēlēja sākt pilna mēroga iebrukumu neatkarīgā un suverēnā valstī – Ukrainā. Turklāt tad ANO Ģenerālā asambleja nosodīja šo iebrukumu kā ANO Hartas pārkāpumu.
Krievijas medijs RBK, atsaucoties uz V. Putina palīgu Juriju Ušakovu, vēsta, ka pirmdien notikušajā telefonsarunā ar Donaldu Trampu, kas bija pirmā no 2025. gada decembra un ilga aptuveni stundu, V. Putins esot izteicis "virkni apsvērumu par pēc iespējas ātrāku kara ar Irānu politiski diplomātisku izbeigšanu, kas varētu būt balstīta uz viņa kontaktiem ar Persijas līča valstu līderiem, Irānas prezidentu un citu valstu līderiem". V. Putins esot arī uzslavējis D. Trampa un ASV centienus Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanas procesā.
"Krievijai šī ir iespēja palielināt savu ietekmi Persijas līcī un Tuvajos Austrumos, lai pasniegtu sevi kā lielvaru ar ietekmi. Tā ir arī iespēja padziļināt attiecības ar Vašingtonu. Kremlis vēlas saglabāt labas darba attiecības ar Trampu. Tas uztver attiecības ar Trampa administrāciju kā izdevīgas Maskavas kara mērķiem Ukrainā. Tas izskaidro, kāpēc Putins ir bijis uzmanīgs, par karu Irānā nekritizējot Trampu personīgi un publiski," raksta S. Rozenbergs.
"Putins vēlas būt izpalīdzīgs. Es viņam teicu: tu vari daudz vairāk palīdzēt, panākot, ka tiek izbeigts Ukrainas–Krievijas karš. Tas izpalīdzētu vairāk," D. Trampa teikto citē BBC.
Krievija jau gūst ekonomisku labumu no kara Irānā, jo naftas cenu globālais pieaugums tā dēļ ļauj Krievijai iegūt vairāk līdzekļu, lai turpinātu finansēt karu Ukrainā. Krievijas federālais budžets ir balstīts naftas eksportā par 59 ASV dolāriem par barelu. Pirms kara Irānā globālā naftas cena bija krietni nokritusies zem šīs robežas, taču tagad ir ievērojami pieaugusi.
D. Tramps izteicies, ka ASV varētu uz laiku atcelt ar naftas importu saistītās sankcijas atsevišķām valstīm. 5. martā ASV finanšu ministrs Skots Besents ierakstā X paziņoja, ka uz 30 dienām ASV atceļ aizliegumu iegādāties Krievijas naftu Indijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Viņš gan argumentēja, ka tas neradīšot nozīmīgu finanšu labumu Krievijai, jo attiecoties tikai uz darījumiem ar naftu, kas jau atrodas tankkuģos jūrā.
V. Putins 9. martā sanāksmē par situāciju pasaules naftas un gāzes tirgū paziņoja, ka, "ja Eiropas uzņēmumi, pircēji Eiropā pēkšņi nolems pārorientēties un nodrošinās mums ilgtermiņa, stabilu kopīgu sadarbību bez politiskas konjunktūras, tad lūdzu", atsaucoties uz Kremļa preses dienestu vēsta Meduza.io. V. Putins arī piebildis, ka Krievija nekad neesot atteikusies strādāt ar eiropiešiem, taču tagad Maskavai "vajadzīgi kaut kādi signāli" no Eiropas par to, ka "viņi ir gatavi un arī vēlas strādāt un nodrošināt mums šo pastāvīgumu un stabilitāti".
Aicina atcelt sankcijas
Prokremliskā avīze Komsomoļskaja Pravda jau iezīmē optimistisku vīziju, virsrakstā paužot: "Naftas dārdzība ir iemesls [Rietumiem] atcelt sankcijas."
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka pret Krieviju noteikto naftas sankciju atcelšana būtu nopietns trieciens Kijivai, un mudinājis D. Trampu to nedarīt.
Pretējās domās ir V. Orbāns, kurš 9. martā ierakstā X paziņoja, ka parakstījis aicinājumu Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai pārskatīt un atcelt sankcijas pret Krievijas energoresursiem. Savukārt V. Orbānu atbalstošā avīze Magyar Nemzet komentārā raksta: "Pateicoties Eiropas Savienības noteiktajam Krievijas energoresursu importa aizliegumam, karš Tuvajos Austrumos daudz vairāk ietekmē Eiropas enerģētikas sektoru, jo Eiropai tagad jāsaskaras ne tikai ar naftas un citu energoresursu trūkumu kara dēļ, bet Eiropas tirgū arī pastāv deficīts Krievijas izslēgšanas no tā dēļ. Risinājums ir skaidrs: jāpārtrauc atbalsts karam Ukrainā, jāļauj ievest Krievijas naftu un gāzi un jāfokusējas uz Eiropas konkurētspēju."
Savukārt Kremlis ziņo, ka V. Putins 3. martā notikušajā telefonsarunā ar V. Orbānu "izteica atzinību par viņa principiālo un suverēno ārpolitiku Ukrainas jautājumā".