Andra Šķēles veidotais Ministru kabinets

Ivara Godmaņa valdības laikā A.Šķēle strādā Lauksaimniecības ministrijā par ministra pirmo vietnieku un ministra vietas izpildītāju. 1994. un 1995.gadā viņš ir vairāku akciju sabiedrību padomju priekšsēdētājs. 1995.gada rudenī Saeimā pārstāvētie politiskie spēki vienojas par darbu bezpartijiskā premjera A.Šķēles vadībā un viņš saņem Valsts prezidenta aicinājumu veidot valdību. 1997.gada 20.janvārī A.Šķēle paziņo par demisiju, bet 29.janvārī saņem prezidenta piedāvājumu vēlreiz kļūt par valdības vadītāju. Šīs valdības mūžs bija vēl īsāks, un tā paša gada 25.jūlijā korupcijas skandāla laikā valdība atkāpjas. Gada nogalē A.Šķēle paziņo par nodomu izveidot Tautas partiju, kas 7.Saeimas vēlēšanās iegūst 24 vietas. Līdz vēlēšanām A.Šķēle savu darbību saistīja ar firmu Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kas šā gada aprīlī kļuva par Ave Lat grupas īpašnieku. Precējies, ģimenē ir divas meitas - Anete un Madara. Indulis Bērziņš, ārlietu ministra amata kandidāts (Latvijas ceļš) Dzimis 1957.gadā Madonā. 1981.gadā beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, mācījies LU aspirantūrā. Strādājis par vēstures pasniedzēju LU un Lauksaimniecības universitātē, 1990.gadā kļuvis par Latvijas Augstākās padomes deputātu. No 1992. līdz 1993.gadam bijis AP Ārlietu komisijas, kā arī Latvijas Tautas frontes frakcijas priekšsēdētājs. 1993.gadā ievēlēts 5.Saeimā un kā deputāts darbojas līdz pat šim brīdim. Līdz 1995.gadam darbojies kā Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvis. 6.Saeimā atkal ievēlēts par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī - par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegāciju vadītāju. 7.Saeimā I.Bērziņš ir Saeimas priekšsēdētāja biedrs. Kopš 1993.gada ir Latvijas ceļa biedrs un valdes loceklis. Precējies, ir divi bērni. Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministra kandidāts (TB/LNNK) Dzimis 1962.gadā. Mācījies Zūru astoņgadīgajā skolā un Ventspils 1.vidusskolā, kuru beidzis 1979.gadā. 1984.gadā Ģ.Kristovskis beidz Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultāti, 1995.gadā - Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Patlaban mācās maģistrantūrā Latvijas Universitātē. Mācījies ASV Aizsardzības vadības institūtā. Darba gaitas sācis Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļā. No 1989. līdz 1994.gadam bijis Ventspils padomes deputāts. G.V.Kristovskis bijis Augstākās padomes deputāts, ievēlēts 5., 6. un 7.Saeimā. No 1991. līdz 1993.gadam ir Latvijas zemessardzes štāba priekšnieks; no 1993.gada līdz 1994.gada decembrim - iekšlietu ministrs LC valdībās, no amata atkāpjas sakarā ar cietumnieku izbēgšanu. 1998.gadā apstiprināts par aizsardzības ministru. Politisko darbību sācis 1988.gadā, Vides aizsardzības klubā, bijis LTF Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs. 1993.gadā kļūst par Latvijas ceļa biedru, izstājoties no šīs partijas 1998.gadā un politisko darbību turpina TB/LNNK. Precējies ar aktrisi Ilzi Rūdolfu, ģimenē ir divas meitas - 16 gadus vecā Ieva un divgadīgā Emīlija Zelma. Vladimirs Makarovs, ekonomikas ministra kandidāts (TB/LNNK) Dzimis 1957.gadā. Mācījies Strazdmuižas internātskolā, no 1977. līdz 1982.gadam - LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures specialitātē. Studiju laikā strādājis Rīgas Mācību ražošanas kombinātā, bet no 1980. līdz 1990.gadam ir skolotājs Strazdmuižas internātskolā. Viņš ir Vidzemes priekšpilsētas galvenais speciālists, kā arī Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītājs. No 1991. līdz 1994.gadam - Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktors. 1994.gadā V.Makarovs kļūst par sociālo lietu valsts ministru LC valdībā, kaut arī viņa pārstāvētā apvienība Tēvzemei un brīvībai ir opozīcijā. No 1995.gada decembra viņš strādā par labklājības ministru. Tēvzemei un brīvībai biedrs kopš apvienības dibināšanas. Precējies, ģimenē ir divi bērni - dēls Edgars ir students, bet Kaspars - skolnieks. Edmunds Krastiņš, finansu ministra kandidāts (Tautas partija) Dzimis 1958.gadā Ogrē. Mācījies Latvijas Universitātē lietišķās matemātikas specialitātē, Lauksaimniecības Universitātes grāmatvedības specialitātē; ir arī Lauksaimniecības Ekonomikas institūta aspirants. Stažējies politiskajās zinātnēs ASV un mācījies banku un finansu seminārā Šveicē. Pēc studijām LU no 1981. līdz 1988.gadam strādā Statistikas komitejas Valmieras skaitļošanas centrā. 1990.gadā E.Krastiņš ievēlēts par Augstākās padomes deputātu. Viņš bijis V.Birkava valdības valsts īpašumu valsts ministrs Finansu ministrijā. Pēc valdību maiņas, kad viņa pārstāvētā Latvijas Zemnieku savienība aiziet no koalīcijas, E.Krastiņš strādā par konsultantu privatizācijas un finansu jautājumos, bet A.Šķēles valdības laikā - par Ministru prezidenta padomnieku. No 1998.gada marta viņš ir Latvijas Unibankas viceprezidents. Precējies, ģimenē ir trīs bērni. Anatolijs Gorbunovs, satiksmes ministra amata kandidāts (Latvijas ceļš) Dzimis 1942.gadā Ludzas apriņķa Pildas pagastā. Beidzis Rīgas celtniecības tehnikumu un Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot inženiera celtnieka specialitāti, 1978.gadā absolvējis PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju Maskavā. Strādājis par būvdarbu meistaru un vecāko tehniķi, 1966.gadā sāk darboties komjaunatnē un partijā, līdz pat 1990.gadam ir PSKP biedrs un bijis dažādos PSKP nomenklatūras amatos. No 1985. līdz 1988.gadam bijis LKP CK ideoloģiskais sekretārs, bijis arī daudzu sasaukumu LPSR Augstākās padomes deputāts. 1988.gadā kļuvis par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju, 1990.gadā AP ievēlēts jau kā LTF pārstāvis un kļuvis par AP Prezidija priekšsēdētāju. Ir viens no LC dibinātājiem, 5.Saeimā ir Saeimas priekšsēdētājs. 1996.gadā viņš kļūst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pēc A.Šķēles demisijas tiek minēts kā viens no kandidātiem uz premjera amatu, bet atkal apstiprināts par šīs nozares ministru un premjera biedru. Minēto ministra amatu ieņem arī Guntara Krasta valdībā, bet V.Krištopana Ministru kabinetā ir satiksmes ministrs. Šogad Latvijas ceļš viņa kandidatūru izvirzīja prezidenta amatam. Precējies - sieva Lidija Gorbunova, dēls Edgars nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Mareks Segliņš, iekšlietu ministra kandidāts (Tautas partija) Dzimis 1970.gadā Aizputē. Mācījies Aizputes vidusskolā, kuru beidzis 1988.gadā. Pēc tam studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko absolvējis 1993.gadā. Pēc studijām īsu laiku strādājis Liepājas pilsētas tiesā un prokuratūrā. No 1994.gada novembra līdz ievēlēšanai 7.Saeimā pērnā gada novembrī M.Segliņš ir advokātu biroja Pomerancis un Kreicis zvērināta advokāta palīgs, īsu laiku - jau zvērināts advokāts. Precējies. Silva Golde, izglītības ministres kandidāte (Tautas partija) Dzimusi 1955.gadā Liepājā, 1997.beigusi Liepājas pedagoģisko institūtu, mācās skolvadību LU maģistratūrā. Bijusi skolotāja Cieceres internātskolā, metodiķe Liepājas rajona Pionieru namā, skolu inspektore. No 1992.gada - Liepājas rajona skolu valdes priekšsēdētāja. 1998.gada novembrī ievēlēta 7.Saeimā. S.Golde ir Latvijas Izglītības foruma viceprezidente, darbojas Liepājas Pedagoģiskās augstskolas padomnieku konventā un Debašu centrā. Ir precējusies, meita Zanda. Kārina Pētersone, kultūras ministres amata kandidāte (Latvijas ceļš) Dzimusi 1954.gadā Rīgā. 1978.gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes angļu filoloģijas nodaļu, mācījusies arī Tautas kinoaktieru studijā. Bijusi angļu valodas pasniedzēja Rīgas Politehniskajā institūtā un LU. 1991.gadā kļuva par Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova palīdzi, šo darbu turpina, A.Gorbunovam kļūstot par ministru. Bijusi Rīgas domes deputāte un vada Kultūras, mākslas un reliģijas komiteju. 1998.gadā ievēlēta Saeimā. 1998.gada novembrī kļūst par kultūras ministri. K.Pētersone tulkojusi lugas, latviešu un ārzemju teorētiskajos izdevumos gatavojusi publikācijas par angļu literatūru un literatūras teoriju. Precējusies, vīrs Raimonds Auškāps ir tulkotājs un dramaturgs, trīs bērni - meita Auce, dēli Toms un Dāvis. Roberts Jurdžs, labklājības ministra amata kandidāts (TB/LNNK) Dzimis 1963.gadā Ludzā. 1987.gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, iegūstot ķirurga traumatologa un anesteziologa reanimatora specialitātes. Strādājis par Rēzeknes poliklīnikas ķirurģijas nodaļas vadītāju, par Rēzeknes centrālās slimnīcas reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas vadītāju. 1993.gadā iestājies zemessardzē un bijis Latgales brigādes medicīnas daļas priekšnieks. Ievēlēts 6. un arī 7.Saeimā. 1997.gadā iecelts par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru. Kopš 1995.gada R.Jurdžs ir Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedrs. Viļa Krištopana valdībā bijis iekšlietu ministrs. Šķīries, dēls Richards. Valdis Birkavs, tieslietu ministra amata kandidāts (Latvijas ceļš) Dzimis 1942.gadā Rīgā. 1969.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes (LVU) Juridisko fakultāti. Vienlaikus studējis arī Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļā. Līdz 1986.gadam strādājis tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijā, bijis arī tās direktors. 1986.gadā sāk strādāt LVU Juridiskajā fakultātē, ir juridisko zinātņu doktors, viens no 1988.gadā izveidotās Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem un tā pirmais prezidents. 1990.gadā ievēlēts par Augstākās padomes (AP) deputātu un likumdošanas komisijas priekšsēdētāja vietnieku, 1992.gadā - par AP priekšsēdētāja vietnieku. No 1993. līdz 1994.gadam bijis Ministru prezidents, taču pēc viņa vadītā kabineta demisijas visās nākamajās valdībās strādājis par ārlietu ministru. 1993.gadā ir viens no Latvijas ceļa dibinātājiem un arī tā pirmais priekšsēdis. Precējies, dzīvesbiedre Aina Birkava ir advokāte, dēls Gatis. Aigars Kalvītis, zemkopības ministra kandidāts (Tautas partija) Dzimis 1966.gadā Rīgā. Mācījies Rīgas 41.vidusskolā, kuru beidzis 1984.gadā. Pēc tam studējis Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, ieguvis lauksaimniecības ekonomikas maģistra grādu. No 1995.gada mācās doktorantūrā. Stažējies ASV, mācījies arī Kanādā un Īrijā. Gadu strādājis Zviedrijā zemnieku saimniecībā. No 1992. līdz 1994.gadam viņš ir SIA Agro Biznesa centrs direktors, pēc tam gadu - a/s Zemgales piens valdes priekšsēdētājs, bet 1994.gadā A.Kalvīti ievēl par Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāju. Šajā amatā viņš strādā līdz ievēlēšanai 7.Saeimā. Precējies, ģimenē ir divi bērni. Vents Balodis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāts (TB/LNNK) Dzimis 1963.gadā Rīgā. 1987.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Kopš 1986.gada strādājis valsts saimniecībā Zemgale par agronomu, līdz 1989.gadā kļuvis par tā saukto Breša zemnieku, nodibinot savu zemnieku saimniecību. 1994.gadā ievēlēts par deputātu Tukuma rajona padomē. Ievēlēts 6.Saeimā un bijis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. TB/LNNK biedrs kopš 1993.gada, apvienības valdes loceklis. V.Krištopana valdībā strādājis par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Precējies, ir meitas Anna un Elīna, dēls Kārlis. Roberts Zīle, īpašo uzdevumu ministrs (TB/LNNK) Dzimis 1958.gadā Rīgā. Beidzis LU Ekonomikas fakultāti un neklātienē Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta aspirantūru. Strādājis par izdevniecības Avots redaktoru, kopā ar Guntaru Krastu - Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā. Rīgas domes deputāts no 1994. līdz 1995.gadam, kad ievēlēts 6.Saeimā. Tās laikā ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu. Vadīja Budžeta un finansu komisiju. 1997.gadā kļūst par finansu ministru A.Šķēles valdībā, bet 1998.gada novembrī - par īpašo uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām V. Krištopana valdībā. R.Zīle ir apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedrs. Ir divas meitas. Jānis Bunkšs, īpašo uzdevumu ministra kandidāts (Latvijas ceļš) Dzimis 1953.gadā Dobelē. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ieguvis ekonomikas maģistra grādu. Strādājis Lauksaimniecības universitātē. No 1990. līdz 1993.gadam bijis Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs, tad kļūst par Pašvaldību reformu departamenta direktoru. Ar pašvaldībām saistīts arī vēlāk, viņš ir pašvaldību valsts ministrs divās valdībās, bet divu valdību laikā bijis ministrijas parlamentārais sekretārs. J.Bunkšs bija īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos divus mēnešus arī Viļa Krištopana valdībā. 1994.gadā J.Bunkšs kļūst par 5.Saeimas deputātu, tiek ievēlēts arī 6. un 7.Saeimā. J.Bunkšs bija pirmais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. Piedalījies savienības Latvijas ceļš veidošanā, ir arī viens no Kluba 21 dibinātājiem. Precējies. Sieva Maruta, ģimenē ir četri bērni - meita Anda, dēli Jānis, Uldis un Dāvis.