Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Anša Cīruļa reabilitācija

Tikai pateicoties ārstes Lindes neatlaidībai, atjaunoja aizkrāsotos ievērojamā mākslinieka gleznojumus Ārste Vija Linde ir pensionāre un uz bijušo darbavietu Zilokalnu pakājē Jaunogrē atnāk reti. Rimtajā svētdienas priekšpusdienā aiz sanatorijas ēdamzāles logiem sirmajos skujukokos lēkā vāveres un ēnainajā parkā aizzib stirnas ēna.

Telpas divas garās sienas klāj seši gleznojumi, bet šaurākās - vienā galā virs augstajiem logiem, otrā - virs stiklotajām durvīm uz verandu - vāžu ar liepu, ozola zaru un pļavas ziedu pušķiem motīvi. Tas ir Vijas Lindes nopelns, ka šodien Anša Cīruļa darbs ir visiem skatāms. Veca Atpūta un Zviedrijas radi Kad 1970.gadā V.Linde sāka strādāt toreizējā tuberkulozes sanatorijā Ogre par pediatri - ftiziatri, viņai par šiem gleznojumiem nebija ne jausmas, jo tos klāja krāsas kārta. Taču septiņdesmito gadu sākumā kādas kartupeļu talkas laikā ārstes meita, kas tagad plašāk pazīstama kā māksliniece Baiba Vaska, tantes mājas bēniņos Ropažos atrada divdesmitajos gados izdotu nodzeltējušu žurnālu Atpūta, kurā pamanīja rakstu par Anša Cīruļa sienas gleznojumu atklāšanu Ogrē, mammas darbavietā, kur kādreiz atradās bērnu atpūtas nams Mālkalne. Tad vēl otrs gadījums - V.Lindes brauciens 1975.gadā uz Zviedriju, kura laikā satikti radinieki. Atminot bērnības laiku dzimtenē, vīra māsasvīrs rādījis fotogrāfiju, kurā viņš kā mazs puika citu bērnu pulkā pozē fotogrāfam sanatorijas lielajā ēdamzālē ar iespaidīgajiem sienu gleznojumiem. Tikai pēc vairāk nekā desmit gadiem laikazobs paveica savu - atslāba padomju režīma žņaugi, un no ēdamzāles sienām pamazām sāka lobīties vēlākā laika pārkrāsojumi. Pašreizējā rehabilitācijas slimnīcas Ogre direktore Baiba Grīnšteina atceras, kā astoņdesmito gadu vidū, iepazīstoties ar rakstu ārstes Lindes saglabātajā žurnālā Atpūta, viņas Medicīnas vēstures muzejā meklējušas informāciju par A.Cīruļa gleznojumiem un pārliecinājušas sanatorijas galveno ārsti Zoju Zaikinu, ka tie jāatjauno. Drīz Jaunogrē veikt pirmās analīzes ieradušās restauratores Gunita Čakare un Kristīne Širvinska, kas vēlāk kopā ar citiem speciālistiem pie sešdesmit divu kvadrātmetru apjomīgo sienas gleznojumu atsegšanas, nostiprināšanas un tonēšanas nostrādāja četrus gadus. Zīmējumi bērnu prātam «Gleznu saturs piemērots bērnu prātam. Tur vērojama aukle bērnu pūlī, pasakas stāstot, un aiz viņas gaisīgos veidos lido iedomu tēli par ķēniņu valstīm un zvaigznājiem. Šeit bērnu puduris lasa grāmatu par siltām zemēm un tehnikas brīnumiem. Citur redzam bērnus rotaļājam un dārzu kopjam,» - tā 1927.gadā žurnālā Atpūta raksta Ernests Brastiņš. Pamatakmeni Rīgas trūcīgo, tuberkulozes un citu slimību pārslimojušo un novājināto bērnu atpūtai visa gada garumā paredzētajam bērnu atpūtas namam Mālkalne pēc Rīgas Centrālās slimokases rīkojuma lika 1926.gadā. Sienas gleznojumus arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas lielajai, ar parketa grīdu izliktajai un podiņu krāsnīm aprīkotajai ēdamzālei A.Cīrulis veidojis freskas kazeīna tehnikā. Tie bērnu atpūtas namā izvietoti sienu augšmalā, lai bērniem nerastos kārdinājums kaut ko pašrocīgi pielabot. K.Širvinskai, kura strādājusi tādos izcilos objektos kā Rundāles pils, Latvijas Nacionālā opera un Doma baznīca, A.Cīruļa gleznojumu restaurācija sanatorijā Ogre palikusi atmiņā ar siltajām cilvēciskajām attiecībām, kuras tur valdīja. Viņa uzskata, ka freskas ir atdzimušas, pateicoties V.Lindei un ārstu kolektīvam, kam bijusi izpratne par savu unikālo darba vidi un tās vērtībām. Aizkrāso ideoloģiju «Kāpēc aizkrāsoja?... Būtu kādam pionieru kaklauts ap kaklu, nevienam tie zīmējumi nebūtu traucējuši,» iedegas B.Grīnšteina un turpina: «Nebija pareizās ideoloģiskās motivācijas.» Kara laikā ēkā atradies hospitālis, bet pēc okupācijas kādreizējais bērnu atpūtas nams Mālkalne pārveidots par tuberkulozes sanatoriju Ogre, kurā ārstējušies smagi tuberkulozes slimnieki no visas PSRS. Gan pacienti, gan personāls bijis izteikti krieviski runājošs, un kāda no virtuvē strādājošajām darbiniecēm ārstei Lindei atzinusies: «Oi, kak nam nadojeļi eti vse risunki!»* Ēdamzāles sienas aizkrāsoja 1954.gadā. Līdz šim gleznas redzējusi elitāra publika - pārsvarā cilvēki, kas profesionāli saistīti ar mākslu un kultūru, sanatorijas ēdamzālē ciemojušies Ogres viesi no ārzemēm. Taču arī nevienam vietējam mākslas mīļotājam netiekot liegta tāda iespēja, un, jādomā, ir vērts sekot E.Brastiņa ieteikumam žurnālā Atpūta: «Katram mākslas draugam jāapmeklē Ogre un jāaplūko šie sienu gleznojumi. Tie ir Latvijā vēl retums, tos nevar uz Rīgu atvest izstādīšanai, bet tie nedrīkst tādēļ palikt neredzēti.» Šodien vasarnīcas tipa divstāvu ēka Gaismas prospektā ar augstajiem logiem un milzīgo stikloto verandu ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, bet A.Cīruļa sienu gleznojumi - valsts mākslas piemineklis. *** Ansis Cīrulis (1883.25.II-1942.15.IX) izcils lietišķās mākslas meistars, gleznotājs, grafiķis * Glezniecībā raksturīga izteikta formu ritmika un īpatnēja stilizācija. Gleznojis freskas kazeīna tehnikā Jelgavas Lauksaimnieku viesnīcai 1921.gadā (ēka kara laikā iet bojā), Ogres bērnu sanatorijai 1927.gadā, Dzintaru koncertzālei 1936.gadā. * 1923.gadā ieguvis 1.godalgu Rīgas pils Sūtņu akreditēšanās zāles projektu konkursā, to realizējis 1928.gadā (sienu un griestu gleznojumi, mēbeles, lukturi, aizkari, paklāji). * 30.gados pēc A.Cīruļa metiem tapušas figurālās sienas segas un ornamentāli paklāji īsbārkšu un saistītā gobelēna tehnikā. Pēc mākslinieka projektiem dažādās darbnīcās darināti mēbeļu komplekti, vitrāžas Lielās ģildes ēkai, intarsiju panno Latvijas zālei Tautu savienības pilī Ženēvā, porcelāna apgleznojumi u.c. * 1939.gadā pēc A.Cīruļa meta kalti Rīgas pils vārti. * A.Cīruļa darbi ieguvuši Grand Prix un zelta medaļas starptautiskās izstādēs Briselē, Parīzē un Berlīnē. Dati: Latvijas enciklopēdija. Latvija un latvieši * Ai, kā mums apnikuši visi šie zīmējumi! - krievu val.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits