Atdod mazo pirkstiņu!

Augstākos kalnos ārpus Latvijas pabijušie par slēpošanu pašu mājās gan viszinoši ironizē: tā ir tāda plunčāšanās vanniņā. Iespējams, taču Cēsu Žagarkalnā, Sabiles Zviedru cepurē vai Valmieras Baiļos šoziem var sadzirdēt prieka pilnas balsis: es te pirmoreiz, bet āķis lūpā jau ir aizķēries. Tad par tiem āķa aizķertajiem vai viņu potenciālajiem sekotājiem. Uz trijām debespusēm No dabas izzinātāju noteiktajām četrām debespusēm Rīgā mītošajiem kalniešiem piemēroti ir trīs virzieni: uz austrumiem (Ērgļi, Gaiziņš, Mežezers), rietumiem (Sabile, Tukums) un ziemeļiem (Sigulda, Cēsis, Valmiera). Uz kuru pusi doties, ir katra paša ziņā, jo, kā zināms, labāk vienreiz redzēt (izbraukt), nekā desmitreiz dzirdēt (lasīt). Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par Latvijas kalnu slēpošanas vietām, ar vienu ziemu var nepietikt - interneta lapas www.vertikalex.lv versijā Latvijā jau ir ierīkotas 34 trases! Šoreiz ar subjektīvām piezīmēm izbrauksim pa nedaudzajām, jau iemēģinātajām. Kontrasta kalns Ērgļos Ērgļi vilina ar divām trasēm: Pārsteigumkalnu un Brieža kalnu. Jau ceļš līdz kalniem ir sagatavots pārsteigumiem, jo nekaisītajos tuvākajos apkārtnes līkumos komfortabli jūtas tikai autobraucēji slalomisti. Ierīkotajā nomas punktā ģimenes apģērbšana ilgs vienu piecminūti. Inventāra izvēle - no lietota līdz 2001.gada modelim, no bērna līdz divmetrīgam tētukam piemērota. Slēpošanas kalns kā radīts iesācējiem. Uz trasēm bez sniega lielgabala, arī Ērgļu, gan nevajadzētu braukt vēlā pavasarī. Diennakts temperatūras svārstības, kad naktīs piesalst, bet svaigā sniedziņa vairs nav, trases pārveido par ledus blāķiem, un tas nav piemērotākais laiks slēpošanas gaitu uzsākšanai. Kritieni ir sāpīga un slapja padarīšana - ledum kūstot, atsevišķās trases vietās lejasgalā ir iespējamas arī peļķes. Pārsteigumkalnā gan ir ugunskuru vietas slapjo vietu žāvēšanai. Latvijas gigants Siguldas pilsētas trase, saukta par Latvijas kalnu slēpošanas gigantu, vēl pavasara nogalē ir kā balts plankums Gaujas senlejas veidolā. To ir vērts izmantot! Sniega lielgabals nodrošinās svaiga sniega pārklājumu, ja vien naktīs termometra skala būs noslīdējusi pāris grādu zem nulles. Saulainākajās dienās gaiss sasils pat līdz 10 grādiem un izjūtas kaut nedaudz tuvināsies tām, kuras ir baudījuši Alpu apceļotāji. Uz Siguldu ir ieteicams braukt priekšpusdienā. Tad traktora nolīdzinātā trase ir īpaši piemērota slēpošanai. Līdzās ierastajiem atribūtiem somā vajadzētu iepakot arī brilles. Tās pasargās no spilgtās pavasara saules iedarbības un kalna augšgalā iespējamajām vēja brāzmām. Siguldā ir labi, bet padārgi. Efektīvs līdzeklis sastrēguma stundās cīņai pret naudas izmešanu vējā ir pērn ieviestā kārtība, kad maksa tiek iekasēta par katru braucienu (Ls 0,25). Sportiskā slēpošanas stila piekritēji noteikti ir pārliecinājušies, ka darbdienās, nonstop režīmā slēpojot, stundā var nobraukt piecus latus jeb 20 braucienus. Pie Pilsētas trases plusiem vēl ir pieskaitāms divvietīgais pacēlājs. Krēsliņu gan nav, toties arī uz turekļiem var izstrādāt tādu triku kā Kodak reklāmā - konkurents ar seju sniegā un blondīne pie sāniem. Siguldas rezerves variants Tuvajam austrumu virzienam rezerves variants ir Reiņa trase. Brīvdienās Siguldas populārākajās vietās Pilsētas un Kaķīša trasē var būt spiedīgi, tad nekas cits neatliks kā stūrēt augšup uz Turaidu un pagriezt pa kreisi Krimuldas virzienā. Kādreiz tik populārajā Reiņa trasē pieaugošās konkurences apstākļos apsaimniekotāji ir ierīkojuši bērnu kalniņu, toties pusotra simta metru garais nobrauciena kalns iepriecinās snovbordistus, bet ne kalnu slēpotājus. Tur var izjust tikko apēstas kotletes kūleņošanu pa vēdera labirintiem. Gar viena pacēlaja malu šaura josla bija piemērota slalomam, pa to gan lejup laidās tikai drosmīgākie un prasmīgākie braucēji. Reini ir iecienījuši studenti un vidusskolēni, kuriem jaunības dullumā spēku pārvērtēšana bieži vien dārgi maksā. Tovakar redzējām gan asiņojošu seju, gan dzirdējām sāpju pilnus vaidus trases lejasposmā. Runāja, ka viens no jauniešiem pat lauzis kāju. Aktieris - instruktors Pusstundas braucienā no Siguldas ir Žagarkalns. Pareizāk gan būtu teikt - Žagarkalni, jo aktieris Juris Žagars apsaimnieko jau trīs kalnus. Reljefa dažādība un pieņemamās cenas magnētiski pievelk slēpotājus no tuvienes un tālienes. Turp brauc pat kurzemnieki, kuri Zviedru cepuri ir izvagojuši krustu šķērsu. Iespēju vienā reizē izmēģināt slīdēšanu pa trim nogāzēm var uzskatīt par Cīrulīšu slēpošanas kompleksa galveno priekšrocību. Žagarkalnu iecienījuši iesācēji un, kazi, arī aktiera pielūdzēji. Ja paveicas, bet varbūt arī pēc pieprasījuma rociņu pieturēs pats Juris Žagars instruktora tērpā. Nedēļas nogalēs četri pacēlāji ir bezspēcīgi apmierināt visus slēpotgribētājus un rinda pie pacēlāja tad stiepjas visa kalna platumā. Īpašās ļaužu pieplūduma reizēs biļetes termiņu saimnieks gan pagarina par 20 minūtēm. Kurzemes Šveice Rietumnieciski tendentie var braukt uz Sabili. Jau otro gadu kalnu slēpošanai piemērota vieta ir Abavas ielejā izveidotā Zviedru cepure. Tur nejutīsieties atpalicējs, jo Kurzemē slēpošana no kalna vēl bērnu autiņos ietīta. Šā iemesla dēļ der zināt, ka inventāru labāk izīrēt Rīgā, nevis uz vietas. Brīvdienās Zviedru cepurē pie nomas punkta ir tikpat garas rindas kā Gorbačova alkohola ierobežašanas kampaņā pie šņabja tirgotavām. Kamēr gaidīsiet slēpes un zābakus, apetīte uz slēpošanu var pāriet. Zviedru cepures relatīvi lēzenais nobrauciens ir piemērots iesācējiem un ģimenēm - ir ragaviņu šļūkšanas kalniņš un mājīga kafejnīca izsalkušajiem. Kupenās grimšana Saprotama ir rīdzinieku vēlme tālu nebraukt. Ieskatoties kalnu slēpošanas kartē, vilinoša šķiet iespēja slēpot netālajā Mežkalnu trasē Baldones apkārtnē. Ziemassvētku brīvdienās tur bija kā Andresena pasakā. Diemžēl, ja sniega par daudz, atkal slikti. Līkumot pa kupenām bija pasmagi, turklāt pagriezienos ātrums strauji samazinājās. Mežkalni ir klusa, jauka vieta ar ugunskura vietu desiņu cepšanai, tomēr kalnu slēpošanas neaizmirstamos mirkļus labāk baudīt citur. Pirms sāc, pārbaudi! Pirms skriet uz veikalu iepirkt inventāru, būtu ieteicams tomēr pārliecināties, vai kalnu slēpošana tiešām ir jūsu aicinājums. To var izdarīt, pirmajā reizē izmantojot īrētu inventāru. Tikai daži ieteikumi, lai nerastos maldīgs priekšstats par šo lielisko izklaides veidu: 1) nebrauciet uz trasēm, kur nav sniega līdzināmā traktora, jo pirmajā reizē lēkāt pa pampakiem būs gan neērti, gan sāpīgi; 2) nebrauciet dienā, kad ilgāku laiku nav uzkritis sniedziņš - trases var būt ledainas un bīstamas; 3) izvēlieties savam maciņam atbilstošu vietu, lai mājās negaida rīkste par ģimenes budžeta pārtēriņu. Pilsētas trase Siguldā Garums 400 m, augstums 80 m 1 trase, 1 pacēlājs (modernākais Latvijā, ar diviem turekļiem) Maksa: Ls 0,25 par braucienu, ķīla Ls 5 par magnētisko karti Hhhh Tuvu Rīgai, garākā un arī dārgākā trase Latvijā. Labi sagatavota, tāpēc allaž apmeklētāju netrūkst. Nedēļas nogalēs pie pacēlāja jārēķinās ar rindā stāvēšanu Žagarkalns pie Cēsīm Garums 200 līdz 250 m 3 trases, 4 pacēlāji Maksa: Ls 2 pirmā stunda, Ls 1 nākamās Hhh Laba kvalitāte par saprātīgu cenu. Iespēja braukt no kalna uz trijām debespusēm pa dažādiem reljefiem. Ir 4 pacēlāji, tomēr brīvdienās tāpat ir garas rindas. Īpašs ģimeņu pievilināšanas objekts - šļūcamkameras Reiņa trase pie Krimuldas Garums 140 m 2 trases, 2 pacēlāji Maksa: Ls 5 diena vai vakars Hh Piemērota asu izjūtu cienītājiem, bet ne svētdienas slēpotājiem. Pampaki gandrīz visas trases garumā. Tuvu Rīgai, tāpēc nav no lētākajām Zviedru Cepure pie Sabiles Garums 250 m, augstums 45 m 2 trases, 2 pacēlāji Maksa: Ls 1 dienā, Ls 2 apgaismotā trasē Hhh Brauc un baudi Kurzemes Šveices ainiņas. Kalns nav stāvs. Piemērots iesācējiem ar priekšzināšanām. Laba kafejnīca un bērnu kalniņš Pārsteigumkalns Ērgļos Garums 200 m, augstums 35 m 3 trases, 3 pacēlāji Maksa: Ls 1 stundā Hh Patīkams pārsteigums snovbordistiem. Patālu no Rīgas, turklāt ir slideni ceļa posmi. Ērta vieta piknikam Mežkalni pie Baldones Garums 140 līdz 240 m, augstums 60 m 4 trases, 2 pacēlāji Maksa: Ls 1 stundā H Konkurences apstākļos aprīkojumā atpaliek no populārākajām slēpošanas trasēm. Piemērota vieta neprašām, kas nevēlas to izrādīt citiem. Maz apmeklēta un nebūt ne pateicīgākā vieta, lai pilnveidotu kalnu slēpošanas iemaņas. Tuvu Rīgai.