Augstskolas vietā krogs

Nu, protams, ka tas ir Vecrīgas krodziņš Aptieka un tā īpašnieks Kristaps Krēsliņš — trīsdesmit septiņus gadus vecs Amerikas latvietis, kurš pagājušogad pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Iesēdās bāros Jau kopš skolas laika Kristaps savu dzīvi saistījis ar krogiem un restorāniem, strādājot par bārmeni un viesmīli. Pēc Minsteres latviešu ģimnāzijas atgriezies Vašingtonā, Kristaps aizgājis uz valsts koledžu studēt grafisko dizainu, taču ātri vien sapratis, ka interese par mākslu ir lielāka nekā paša spējas izpausties. "Man nebija pacietības vai vienkārši nekas nesanāca. Tajā laikā labi pelnīju restorānos un bāros un drusku tur iesēdos. Septiņus gadus strādāju pie viena džeka, kuram tagad ir kādi divpadsmit bāri Vašingtonā. Viņš paņēma mani zem sava spārna un iemācīja visu to biznesu no sākuma līdz beigām," stāsta Kristaps. Lai kaut ko dzīvē mainītu, Kristaps kopā ar sievu Hannu nolēma pārcelties uz Filadelfiju. Jau atstājuši darbavietas un mēģinājuši tikt vaļā no dzīvokļa, kad nācis piedāvājums līdzdarboties kādas roka kafejnīcas atvēršanā. Kristapam ir pankgrupa Mācītājs On Acid, tāpēc piedāvājums viņam ļoti patika. Tomēr nesaskaņu dēļ Kristaps drīz vien no projekta atteicies, un arī pārvākšanās jau bijusi apturēta. "Tad es sēdēju mājās un teicu: Hanna, ko lai es tagad daru? Viņa man teica: ja tu biji gatavs atvērt krogu kopā ar citiem, kāpēc neatvērt pašam savējo? Nebūs nevienam citam jāstrādā — atvērsim mazu krogu, ar ko paši varētu tikt galā, varēsi būt pats sev boss."Bez reklāmas Pēc septiņiem mēnešiem Kristaps atvēris nelielu krogu Aptieka Vašingtonā, kur uz izkārtnes rakstīts arī "Krogs Aptieka" latviešu valodā. Kristapa tēva tēvam pirms kara bijušas aptiekas Rūjienā un Rīgā, bet pēc emigrācijas uz Ameriku viņš strādājis slimnīcās. "Tas pa pusei viņam par godu un, no otras puses… es esmu tāds smieklīgs džeks, un aptieka kā krogs — tas man liekas tīri loģiski," smejas Kristaps. No sava partnera, ar kuru Vašingtonā strādāja kopā septiņus gadus, Kristaps esot iemācījies gan labas lietas, gan arī tādas, ko savā krogā nedarīt. "Es netaisīju nekādu reklāmu, par Aptieku zināja draugi — mūziķi un mākslinieki. Tā ir tāda publika, uz ko es tēmēju," stāsta Kristaps. Pārcelties uz Latviju viņam gribējies jau sen, jo vairākas reizes te bijis ar savu grupu koncerttūrēs un ieguvis daudz draugu. Sieva, kura nav latviete, akceptējusi domu pārcelties, jo arī viņai šeit iepaticies. "Pagājušā gada janvārī mēs domājām — braukt atpūsties uz Meksiku vai Bahamu salām? Bet Hanna saka: nē, nē, lidojam uz Latviju un redzēsim, vai ir iespēja atvērt krogu Rīgā ziemā," atceras Kristaps. Gribējies pamēģināt kaut ko jaunu. "Es domāju, ka būtu žēl, ja es atjēgtos Vašingtonā, nepamēģinājis dzīvot citur." Kristaps pārcēlās uz Rīgu pagājušā gada marta sākumā un jūnijā parakstīja līgumu par telpām Mazajā Miesnieku ielā. Būvdarbi sākās augustā, un 1.novembrī Rīgas Aptieka tika atklāta. "Tas, ka man kā trimdniekam ir krogs Vecrīgā, izklausās tā romantiski. Novietojums ir ļoti labs — Vecrīga, bet tādā klusākā vietā, nav tajā burzmā starp striptīzklubiem." Biedēja, ka neizdosies Vašingtonā viņš pagājušogad atgriezies tikai uz īsu brīdi, lai nosvinētu Aptiekas desmit gadu jubileju, bet pats sev kā dāvanu sagādājis Rīgas Aptiekas atvēršanu. "Tādi, kas bijuši abos krogos, saka: es nevaru noticēt, ka uz tavu krogu te nāk tādi paši cilvēki kā uz krogu Vašingtonā. Pēc izskata starp 25 un 35, indīrokeri un mākslinieki. Iegadās arī vecāki cilvēki, kas nāk iedzert kafiju. Te nav kaut kāda baigā tīņu šņabene." Kristaps domā, ka savās veiksmēs var vainot rokmūziku. Grupa Mācītājs On Acid viņam Latvijā ļoti palīdzējusi — iepazīstinājusi ar šo zemi, latviešiem un paša latvietību. Liela daļa draugu radušies, pateicoties grupai, kaut pašam licies, ka to neviens nav dzirdējis. "Tagad cilvēki nāk un stāsta, ka dzirdējuši pirms daudziem gadiem Kabatā, Pulkvedī vai Kuldīgā, un tas momentā vieno." Klientus pievilina arī no Amerikas atvestais kompaktdisku mūzikas automāts, un kopš janvāra reizi mēnesī krodziņa pagrabā notiek koncerti. Amerikā daudzi bija mēģinājuši Kristapu atrunāt no domas atvērt krogu Latvijā, jo viņš nesapratīšot latviešu klientūru, kas ir pavisam citāda nekā Amerikā. "Biedēja arī ar to, ka būs grūti atrast darbiniekus, ka mani apkrāps. Bet tieši Latvijas draugu dēļ tādus draudus neesmu jutis." Kristaps ir ļoti apmierināts ar viesmīlēm un bārmeņiem, kas palīdz ar latviešu valodu vai reizēm labsirdīgi apsmej. "Es nelieku nevienam strādāt sešas dienas nedēļā, drīzāk kādas trīs, lai viņiem ir prieks nākt uz darbu."