Billes brālis Čingo

Grāmatu ilustrējis Reinis Pētersons, un tā ir liela dāvana bērniem, viņu vecākiem, visiem, kas jūtas jauni, un tiem, kam vienkārši patīk skaistas lietas. Patiesais stāsts par Čingo Babu ir jauns, respektīvi, pirmo reizi grāmatā publicēts Vizmas Belševicas darbs. Lielisks papildinājums tai rakstnieces daiļrades daļai, kas piemērota bērnu auditorijai - kaut Billi diez vai var uzskatīt par bērnu grāmatu, pēdējos gados tā iekļauta obligātās literatūras sarakstos skolās līdzīgi kā latviešu literatūras klasiķu bērnības tēlojumi - Dievs, Daba, Darbs vai Baltā grāmata. Čingo Baba gan piemērota mazākiem bērniem - visticamāk, tiem, kuriem lasīs priekšā, jo krāsainie un spriedzes pārpilnie mazā eksotiskās salas puišeļa piedzīvojumi sadzejoti pantos un izkārtoti lugas veidā. Daļai lasītāju lugas formāts var likties "aizdomīgs", tomēr šī luga varbūt pat daudz lielākā mērā ir lasāma, ne iestudējama vai uz skatuves atdzīvināma. Talantīgi sacerētie, lakoniski, bet trāpīgi raksturotie varoņi dzīvo pilnasinīgu dzīvi un rautin raujas laukā no grāmatas lappusēm - lasītāja intonācijās, klausītāju komentāros. Bez tam brīnumi taču allaž ir krāsaināki un iespaidīgāki, bet piedzīvojumi spraigāki un bīstamāki iztēlē nevis butaforijās uz skatuves. Šai gadījumā vēl jāsaka - iespaidīgāki iztēlē un R.Pētersona ilustrācijās, kas Čingo Babu padara arī par lielisku bilžu grāmatu. Pēdējos gados esmu redzējusi vairākas bērnu grāmatas, kas ilustrētas, mēģinot kopēt vai modificēt klasiķu stilu, piemēram, Margaritu Stārasti. Protams, ka oriģinālu pārspēt neizdodas, vairumā gadījumu - pat attāli tam pietuvoties nē. Tādēļ ir ļoti patīkami, ka liels un mazs ir turējis doto solījumu katru grāmatu veidot savā stilā, pasūtot noformējumu atšķirīgiem un talantīgiem māksliniekiem. Jo ir svarīgi parādīt bērnam, kas grāmatu ņem rokās, ka var dažādi un var skaisti. Man īpaši patīk tas, ka R.Pētersona ilustrācijas nav emocionāli remdenas un tīši bērnišķīgas. Grāmatā ir daudz tumšo krāsu, kas ar kontrastējošu akcentu palīdzību ļauj zemūdens pasauli ieraudzīt vienlaikus krāsainu, vilinošu un bīstamu. Mākslinieks, piemēram, vairākās ilustrācijās atļaujas ūdeni negleznot tradicionāli zilu, bet gan pasniegt kā žilbinoši baltu fonu, uz kura izceļas zemūdens pasaules iemītnieki. Vai priekšmeti un objekti, kuru formas nav noteikti fiksētas ar tumšāku līniju. Šķiet, kas gan tur neparasts, galvenais grāmatas ilustrācijās ir atbilstība fabulai un vizuālā materiāla emocionālā iedarbība. Bet vizuālas vienveidības apstākļos bērnu grāmatu noformēšanā tas ir uzsvēršanas cienīgs fakts. Čingo Baba V.Belševicei izdevies asprātīgs, ļoti sirsnīgs, mazliet pamācošs un aizraujoši interesants - tāds, no kura nespēj atrauties ne pieaugušie, ne bērni. Grāmatas titulvaronis Čingo Baba ir slavens ar to, ka var raudāt katra nieka dēļ. Un arī pavisam bez iemesla, ja vien raudāšanai ir kāds liecinieks, jo citādi tak nav neviena, kas pažēlotu nabaga zēnu, kam nekaunīgā kārtā virsū skrien pat sētas mieti. Diemžēl viņa biedri nenovērtē Čingo Babas unikālo talantu un tā viņš nonāk Jūras Karaļa galmā, kur cits citu tur nemitīgās aizdomās, saskata sazvērestības un kaļ slepenus plānus. Un kur Čingo Babas spēja raudāt nepieciešama jau gluži citiem mērķiem. Kā nojaušat, lugas beigās mazais pinkšķis vairs neraudās, bet kļūs par drosmīgu un izlēmīgu zēnu, iegūs jaunu draugu un atgūs vecos. Kā katra bērnu grāmata arī Patiesais stāsts, protams, ir didaktisks. Bet ļoti gudri un talantīgi didaktisks, ļaujot gan pasmaidīt, brīžiem arī ironiski, par galveno varoni, gan vienlaikus just viņam līdzi. Lugas varoņi ir pilnasinīgi - tajos atrodamas kā pozitīvas, tā negatīvas īpašības. Sižets savērpts ar izdomu un, kaut ir šķietami vienkāršs, tā asprātīgā konkrētība sajūsmina. Un ne tikai sajūsmina, bet pārliecina, jo, piemēram, Čingo Baba pie sava kaitīgā ieraduma izvērtējuma nonāk pats konkrētas, uzskatāmas vajadzības spiests. Bet pats galvenais, manuprāt, ir tas, ka V.Belševica precīzi atradusi to trauslo robežu, uz kuras jābalansē labu bērnu grāmatu autoriem - rakstīt bērniem, tomēr runāt ar viņiem kā ar pieaugušajiem. Tas prasa ļoti lielu atklātības pakāpi, spēju būt godīgam un drosmīgam, jo bērni ātri pamana visu, kas neīsts un uzspēlēts. Čingo Babā autores atklātības pakāpe ir augsta, spējot vienlaikus saprast bērnu, runāt ar viņu vienā valodā, bet nenobīties no nepieciešamības atklāti tekstā ievīt pamācību. Čingo Baba iznākusi kā viena no pirmajām grāmatām apgāda liels un mazs bērnu orģinālliteratūras un augstvērtīgu tulkojumu sērijā, ko finansiāli atbalsta Hansabanka. Tādēļ jāuzsver, ka poligrāfiski labā kvalitātē izdota, skaista grāmata maksā teju uz pusi lētāk nekā bez papildus finansējuma. Tas dod cerības, ka grāmata tiešām nonāks pie lasītājiem, kam tā paredzēta.