Cēsīm jāizlaužas no pils mūriem

Lai gan pilsētā ir augsts izglītības līmenis, rajonā - veiksmīgi kokapstrādes uzņēmumi, kā arī labas iespējas izvērst plašāk tūrismu, noteikt prioritāros attīstības virzienus un ieguldīt naudu izaugsmē kavējusi ikdiena, drosmes trūkums dažkārt atteikties no kārtējiem tēriņiem, kā arī uzņēmēju un pašvaldības vājā sadarbība. Pa to laiku uzņēmībā cēsniekus apsteiguši kaimiņi - aktīvie valmierieši, kuri nākotnē tiek uzlūkoti kā galvenie konkurenti. Gandrīz 800 gadu vecā pilsēta, dēvēta par Vidzemes pērli, savulaik Livonijas mestriem kalpojusi par rezidenci, Latvijai devusi sarkanbaltsarkano karogu, bijusi populāra kā ziemas kūrorts un slavena ar padomju gados celto, tagad iznīkušo sanatoriju Cīrulīši. Pašlaik tā savu popularitāti Latvijas mērogā iekarojusi ar Operas mūzikas svētkiem un komponista Imanta Kalniņa dienām pilsdrupās Cēsu pils parkā. Ar katru gadu Cēsu pilsētu un rajonu apmeklē arvien vairāk viesu - pērngad to skaits pārsniedza 80 tūkstošus, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā. Tur atrodas tādas tūristu iecienītas vietas kā Āraišu ezerpils, Ērgļu klintis un Zvārtas iezis Amatas upes krastā. Tūristi grib sakoptību Līdz ar dāņa Alekša Rasmusena ienākšanu Cēsīs un pilsētas galvenās viesnīcas privatizāciju un rekonstrukciju pilsēta izveidojusies arī par dažādu konferenču vietu. Aktīvākie konferenču rīkotāji ir dāņi un zviedri. Viesnīcas direktors A.Rasmusens gan samērā skeptiski vērtēja tūrisma attīstības iespējas Cēsīs, kamēr par šo jomu netiks domāts valstiskā līmenī. Āraišu muzeja izpilddirektore Anna Vilka, runājot par nākotni, norādīja, ka Cēsis nebūs ne Venēcija, ne Roma un nevar gaidīt tūristu pūļus, kas padarīs uzreiz bagātus: «Taču pasaule ir atvērta, un jāpiesaista kultūras vietām apmeklētāji un finansējums.» Āraišos, kurus galvenokārt apmeklē rīdzinieki nedēļas nogalēs, A.Vilka novērojusi, ka cilvēki labprāt tērē naudu suvenīriem un dažādiem niekiem. Aptuveni trešdaļu finansējuma savukārt muzejs saņem no dažādiem ārvalstu sadarbības projektiem. Zemnieku saimniecības Kalnumuižas saimnieks Valters Dambe lika ņemt vērā, ka Cēsis ir mazas, te visu var apskatīt divās trīs stundās un pārējā laikā viņiem jāaizbrauc uz laukiem. Viņaprāt, jāizvēlas virzieni, piemēram, Straupes vai Vecpiebalgas virziens, un tad kopīgiem spēkiem jāsakopj: «Lai nav tā, ka pa ceļam uz kādu īpašu vietu jāliek klapes uz acīm, kā tas ir tagad.» Spēcīga kokapstrāde Cēsīs labi attīstījušās celtniecības un kokapstrādes firmas. Piemēram, Pātarnieku robežkontroles punktu uz austrumu robežas cēla uzņēmums Cēsu būvnieks, konkursā par celtniecības darbiem izkonkurējot arī ārzemniekus. Savukārt kokapstrādes firma Staļi, kas ir Latvijas kokapstrādes uzņēmumu pirmajā desmitniekā, Vācijā aizņēmusi desmit procentus logu un durvju tirgus. Radio trīs saimnieks Egīls Viškints atzīmēja, ka pilsētā palielinājusies datoru tirdzniecība un viņam mazajās Cēsīs jākonkurē vēl ar septiņiem datoru tirgotājiem. Pēc ilgas privatizācijas pamazām dzīvība ieviešas Cēsu padomju flagmanī - autoremonta rūpnīcā. Kādreizējā teritorijā, kur savulaik remontēja teju visas valsts smagās automašīnas, iekārtojušies daudzi nelieli uzņēmumi. Firmas Riepnieks direktors Uldis Kokins, kura uzņēmums nodarbojas ar lietotu riepu apstrādi, sarunā ar Dienu stāstīja, ka katrs šejienes uzņēmums sev atradis kādu biznesa nišu - kāds pielāgo kravas mašīnas koku vešanai, cits veic mašīnu motoru remontu. Viņi visi cer uz sava biznesa attīstību. Izglītība vilina bērnus Pēdējos gados Cēsu pilsētā pieaudzis pieprasījums pēc skolām. Cēsu Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāzijas direktors Jānis Endele Dienai stāstīja, ka Cēsu skolās jau pirms pieciem gadiem mainīta skolotāju atalgojuma sistēma, kas ļāvusi nodrošināt lielākas algas labākiem speciālistiem, un līdz ar to panākts augsts izglītības līmenis - pārāks, nekā tas ir Cēsu rajonā. Līdz ar to pretēji tendencei, ka Cēsīs iedzīvotāju mirstība ir lielākā nekā dzimstība, pilsētas skolās uz Cēsu rajona bērnu rēķina ik gadu palielinās pirmklasnieku skaits un klases pilsētas skolās ir pārpildītas. Nav nākotnes vīziju Pēc Cēsu domes deputāta un pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieka Jāņa Zlaugotņa teiktā, pašlaik pilsētas teritoriālais attīstības plāns nav izstrādāts, savukārt pilsētas ģenerālais plāns nav aktualizēts kopš 1988.gada. «Katra nozare prasās pēc kārtīgas inventarizācijas,» uzsvēra J.Zlaugotnis. A.Vilka uzskata, ka nedomāt par nākotni ļāvusi cēsinieku apziņa, ka, pateicoties pilsētas kultūrvēsturiskajai videi, dabai un tūristiem, tās panākumi būs garantēti vienmēr. J.Zlaugotnis norādīja, ka patlaban pilsētas budžeta izdevumi sastāv no sociālajām programmām, izglītības un komunālās sadaļas. Cēsu domes izpilddirektors Aino Salmiņš atzina, ka līdz šim pietrūcis uzdrīkstēšanās kādreiz atteikties no ikdienišķiem tēriņiem par labu nākotnei. «Mūsu traģēdija ir tā, ka mēs strādājam ar apmēram 20% iedzīvotāju - ar skaļākajiem, trūcīgākajiem, neaizsargātajiem, un viņiem tad arī tiek visa nauda.» Valmierieši izkonkurē Konditorejas uzņēmuma Beķereja direktors Ainis Ozoliņš atzina, ka cēsiniekiem ir raksturīgs kūtrums un nevēlēšanās sadarboties un to sākuši izmantot aktīvie un netālie valmierieši. Tas, viņaprāt, varētu atstāt negatīvu iespaidu arī nākotnē. Turklāt jāņem vērā, ka Valmiera jau kļuvusi par Vidzemes reģiona valsts iestāžu centru. «Cēsīs lielu partneri uztver tā - kurš te atļaujas traucēt manu mieru, savukārt Valmierā nav svarīgi - liels vai mazs partneris, bet galvenais kopā kaut ko izdarīt,» norādīja A.Ozoliņš. Ar to valmierieši pie sevis ievilinājuši, piemēram, Paulig pārstāvniecību, savukārt cēsinieki pašu pilsētā zaudējuši universālveikalu, ko apsaimnieko Valmieras reģiona patērētāju biedrība. Cēsinieku kūtrumu atzina arī J.Zlaugotnis un Hansabankas Cēsu filiāles vadītāja Ilze Sončika. «Valmierieši aktīvi ņem kredītus, rēķina savu biznesu un atļaujas pat nākt iekšā Cēsīs,» uzsvēra J.Zlaugotnis. Turpretim, kā norādīja I.Sončika, Cēsīs nav īsti uzņēmēju, kam dot kredītus - ir vai nu tādi, kas ir labi attīstījušies un kuriem kredītu nevajag, vai arī tādi, kuri, kamēr nav kredīta, neko neiesāk. Tūrisms Tūrisma objektu apmeklējums rajonā: 1998.g. - 75 000 1999.g. - 82 000 2000.g. prognoze - 90 000 No tiem aptuveni 80% apmeklē arī Cēsis Vietas naktsmītnēs Cēsīs - 213 gultasvietas Cēsu rajonā - ap 800 Nauda pilsētai Lielākie nodokļu maksātāji Cēsīs: a/s Lode (būvmateriālu ražošana) a/s Ruks (gaļas pārstrāde) SIA Piebalgas alus (alus ražošana) Kooperatīvā sabiedrība Cēsu rajona patērētāju biedrība (tirdzniecība) SIA Cēsu būvnieks (celtniecība) VID dati Cēsu trumpji Izglītoti cilvēki,kultūrvēsturiskā vide, tūrisms, infrastruktūras veiksmīga pilnveide sadarbībā ar uzņēmējiem Cēsīs un Latvijā.