Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Dāņu uzņēmējs, ieguldot četrus miljonus, būvēs vēl vienu cūku fermu

Par spīti tam, ka ārā līņā, ar fermas strādniekiem dānis Alekss Rasmusens sarunājas pa puspavērtu logu un pa durvīm iekšā kāju nesper. Arī četrkājainos saimniecības locekļus viņš aplūko tikai pa logiem, jo, lai ieietu telpās, pat saimniekam jāiziet gara higiēnas procedūra. Pa plastmasas pakešu lodziņu var saskatīt druknās Gaujaskalnu sivēnmātes, kas ar metāla konstrukcijām nošķirtas no pāris nedēļu vecajiem sivēniem.

Otrā fermas spārnā pa prāvu aploku omulīgi rikšo grūsnas sivēnmātes. Papildinot sivēnu cehu Smurģi Cēsu rajona Priekuļu pagastā un sivēnmāšu kompleksu Gaujaskalni, kas atrodas vien pārdesmit metru no Gaujas nacionālā parka lepnuma Ērgļu klintīm, A.Rasmusens ieplānojis izveidot jaunu četrus miljonus latu vērtu cūku kompleksu, kurā vienlaikus paredzēts audzēt turpat 14 tūkstošus sivēnu un sivēnmāšu. "Es šajā biznesā Latvijā saskatu ļoti lielas perspektīvas. No visa cūkgaļas tirgus tikai 60% ir vietējā produkcija, tādēļ Latvijas cūku audzētājiem ir vieta, kur izplesties," stāsta A.Rasmusens. Izbūvējot jauno sivēnu audzēšanas kompleksu, A.Rasmusena uzņēmums Gaižēni, kas jau patlaban ir viena no modernākajām Latvijas cūkaudzētavām, kļūs arī par vienu no lielākajām saimniecībām, vērtē Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Varis Sīmanis. Paplašināsies tālāk no Ērgļu klintīm "Tur iekšā var tikt tikai caur dušu. Jānoģērbjas un jādezinficējas. Mums ir ļoti stingri higiēnas nosacījumi," paskaidro A.Rasmusens, pakāpdamies uz betona paneļa. Redzams, ka saimnieks ne pirmo reizi sivēnmātes vēro no lauka. Lai arī pie fermas Gaujas ūdeņu čaloņu nevar saklausīt, dažus desmitus metru aiz plānā mežiņa atrodas tūristu iemīļots apskates objekts Ērgļu klintis. "Ja par šo kompleksu nerakstītu, neviens pat nezinātu, ka šeit atrodas cūku ferma," stāvot pie modernās mēslu krātuves, stāsta A.Rasmusens. Šajā rezervuārā, kas hermētiski noslēgts ar plēvi, mēsli nonāk pa zemē ieraktām caurulēm un nekādas smakas nav jūtamas. Šī modernā mēslu uzglabāšanas sistēma nākamgad tiks ieviesta arī sivēnu nobarošanas cehā Smurģi, kas savulaik izraisīja asas sabiedriskās diskusijas par intensīvo smaku, kas nāk no fermas. Tur pašreizējā mēslu uzglabāšana, apberot tos ar salmiem, tiks nomainīta ar plastikāta rezervuāru. A.Rasmusens iegādājies arī īpašu traktoru ātrākai mēslu iestrādāšanai zemē. Cūku mēslu smaka ir arī viens no faktoriem, kas rada šķēršļus A.Rasmusena jaunā kompleksa būvniecībai, jo daudzas pašvaldības nevēlas šādus objektus. Neraugoties uz to, ka vietas piešķiršana kavējas, kompleksa projekts jau sagatavots. A.Rasmusens, šķirstot spīdīgos vākos iesieto projektu, stāsta, ka ar laiku jaunajā kompleksā varētu būt vismaz trīs reizes lielāks sivēnu un sivēnmāšu skaits. "Uzreiz jau mums nebūs 13,5 tūkstoši sivēnu. Vispirms būs sivēnmātes, un tad pamazām palielināsim sivēnu skaitu," skaidro A.Rasmusens. Viņš neprognozē, cik ilgā laikā Gaižēniem izdosies sasniegt plānotos cūku audzēšanas apjomus. "Kad iegūsim nepieciešamās atļaujas, tas būs kāda pusgada jautājums," saka saimnieks. Cūkas izdevīgākas Sivēnmāšu kompleksu Gaujaskalni A.Rasmusena uzņēmums sāka veidot 2000.gadā, vienlaikus būvējot arī Smurģus. Patlaban firmas saimnieka pārraudzībā ir turpat četri tūkstoši galvu. A.Rasmusens ar laukaugu un kartupeļu audzēšanu Latvijā sāka nodarboties 1995.gadā. Cūkkopība blakus šai sākotnējai nodarbei patlaban ieņēmusi prioritāro vietu. "Ar cūku audzēšanu var labāk nopelnīt. Laukaugu audzēšanai Vidzemē nepieciešamas lielas investīcijas, daudz darbaspēka, bet proporcionālie ienākumi ir mazāki," skaidro A.Rasmusens. Ar graudaugiem apsētās platības Gaižēni šogad uz pusi palielinājuši. 728 hektāri - tieši tik nepieciešams, lai iegūtu barību cūkām. Daļā šīs platības pavasaros tiek izvesti cūku mēsli. "Tā kā graudu ražas Latvijā ir nepastāvīgas, uzņēmuma valde izlēma, ka nepieciešams paplašināt platības, lai nodrošinātos ar savu pārtiku. Ja mums ir jāmaksā augstāka cena par barību, ceļas arī cūku audzēšanas pašizmaksa un mēs vairs neesam tik konkurētspējīgi," norāda A.Rasmusens. Lielāko daļu produkcijas Gaižēni nodod Cēsu gaļas kombinātam Ruks, nelielu procentu - mazākiem Vidzemes gaļas pārstrādātājiem. Līdz 2000.gadam Gaižēnos bija investēti ap 340 tūkstošiem latu, un pēdējo četru gadu laikā, kad sākta cūkkopība, ieguldīti turpat divi miljoni latu. Jaunā, četrus miljonus latu vērtā kompleksa celtniecībai Gaižēni plāno izmantot 80% kredītlīdzekļu. *** Uzņēmuma CV SIA Gaižēni - Dibināta: 1995.gadā - Īpašnieki: Dānijas uzņēmumi un privātpersonas - Darbinieku skaits: 17 - 2003.gada peļņa: 24 tūkstoši latu - 2003.gadā nomaksātie nodokļi: 63 tūkstoši latu Dati: Lursoft, Gaižēni

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 277

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits