Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Dīmanis uz tramplīna

Sergejs Dīmanis, bijušais komunistu frakcijas Līdztiesība līderis, pirmo reizi pēc 1992.gada izraidīšanas no LR Augstākās padomes atkal ieņem sabiedrībā redzamu posteni. Viņš kļuvis par a/s Latvijas Krājbanka padomes priekšsēdētaju. Politikā S.Dīmanis ienāca 1989.gadā līdz ar ievēlēšanu LR Augstākajā padomē.

Deputātos bija arī LKP CK pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks, taču par komunistu frakcijas Līdztiesība vadītāju kļuva Dīmanis. «Bīstams, gudrs pretinieks,» atceroties konfrontācijas ar Līdztiesību, saka Ojārs Kehris, viņš tolaik vadīja AP Ekonomikas komisiju. «Politikā Dīmanis ieguva negatīvu auru, un pat tad, kad lika priekšā labus priekšlikumus, tika uzņemts negatīvi.» Sākumā Kehris viņu kā labu ekonomistu komisijā aizstāvējis, «bet tad Dīmanis pārkāpa visas robežas». Šī robežu pārkāpšana notika balsojumā pret Latvijas neatkarību un arī 1991.gada janvāra barikāžu un augusta puča laikā. Barikāžu dienās viņa vadītā Līdztiesība atstāja AP, notiekošajā vainojot LTF. Ja pretinieks, tad bĪstams Bijušais AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Dīmani vērtē kā pretinieku un arī kā nosacītu sabiedroto. Līdztiesība radījusi daudz problēmu. Valstī tikko sākās demokrātiskie procesi, pasaule vēroja Latvijas parlamentu un no tā sprieda par attīstības tendencēm. «Bija svarīgi tvaiku nolaistu parlamentā, nevis uz ielām,» tā A.Gorbunovs. «Tas ir arī Dīmaņa nopelns, ka daudz kas tika izdiskutēts AP.» Bijušais AP deputāts Jānis Škapars Dīmani vērtē kā gudrāko no LTF pretiniekiem. Viņa jautājumi vienmēr sagādājuši problēmas. «Es viņu neliktu blakus Lopatinam, Alksnim, Rubikam. Viņš nāca nevis ar vienīgu noliegumu, bet ar alternatīvu programmu». AP 1992.gada 9.jūlijā nolēma izslēgt grupu Līdztiesības deputātu, kas 1991.gada 13.janvārī bija piedalījušies LKP CK plēnumā un sadarbojušies ar Vislatvijas glābšanas komiteju. Deputāta mandātu anulēja arī Dīmanim. Savā runā viņš aizrādīja, ka deputātiem neesot morālu tiesību pārmest Līdztiesībai janvāri. OrientĒts uz austrumiem 1988.gada vasarā LVU docents S.Dīmanis bija aizgājis uz LTF. Viņš bija pazīstams kā labs lektors, bet plašāku popularitāti ieguvis kā ekonomists ar publikācijām presē. No LTF pirmsākumiem Viktors Avotiņš atceras: «Viņš atnesa kopā ar tēvu izstrādātu LTF programmu ar ekonomikas daļu. Tā bija liberāla programma, kas paredzēja tirgus ekonomikas attīstību Latvijā, tiesa gan, saistībā ar Krieviju un sabiedrībā saglabājot sociālo orientāciju. Varbūt tā bija pat krasāka sociālisma ekonomikas laušanas programa nekā tā, ko vēlāk pieņēma kongresā.» Taču Dīmaņa sadarbība ar LTF nav attīstījusies. Iespējams, izšķiroša nozīme bija viņa politiskajai orientācijai: arī tirgus ekonomikas apstākļos viņš nespēja iedomāties Latviju ārpus PSRS. Dīmanis kā ekonomists ir simpātiskāks nekā politiķis, - tā viņu vērtē kādreizējais pretinieks AP Jānis Dinēvičs. O.Kehris viņu augstu vērtē kā ekonomistu. «Biju un esmu ļoti sarūgtināts, ka viņš nonāca uz cita politiskā ceļa, kas Latvijai nav ne ekonomiski, ne politiski pieņemams,» saka O.Kehris. «Ja tiktu realizētas Dīmaņa idejas, mēs tagad būtu tur, kur ir Krievija, Baltkrievija.» Dīmanim joprojām ir izteikta austrumu orientācija, tāpēc daudzi politiķi viņa stāšanos Krājbankas padomes priekšgalā uzņem ar bažām. Bijušais Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētājs Arnis Kalniņš domā, ka priekšsēdētājam ir iespējas ietekmēt bankas politiku. «Krājbanka saņēmusi nopietnas valsts injekcijas, tāpēc nav vienalga, kā šie līdzekļi tiek izmantoti». Mazāk raizējas tie, kas strādājuši ar Dīmani. I.Godmanis par savu pēcteci Krājbankā uzdrīkstas domāt, ka diez vai viņš būšot PSRS atjaunošanas idejas piekritējs: «Kad vadīju Krājbankas padomi, viņa darbība bija loģiska, pietiekami erudīta un absolūti nepolitizēta». Arī Krājbankas padomnieks Imants Kalniņš pārliecinājies par Dīmaņa kompetenci. MĪts par otru DĪmani S.Dīmanis ir viena no sarežģītākajām personībām Latvijas politikā pēdējos desmit gados. «Esmu tīrs latvietis,» viņš saka. Senči gadsimta sākumā devušies uz Krieviju brīvas zemes meklējumos. 30.gados mātes ģimeni atkulakoja. Arī tēvs ir Krievijas latvietis, bet bez valodas zināšanām un ar krievu mentalitāti. Pēc kara atgriezušies etniskajā dzimtenē. Vecāki Sergeju sūtījuši latviešu skolā, kaut arī ģimenē runājuši krieviski. Viņš pazīst latviešu vidi, taču diez vai ir tai piederīgs. Meita pēc pases esot latviete, tagad mācoties Maskavā un būšot mediķe. Arī kundze dzīvo Maskavā. O.Rubenim palikusi izjūta, ka Sergejs gribējis darboties LTF, taču nonācis pretējā pusē. Varbūt tā bija aizvainotība, ka nav pietiekami novērtēts. «LTF zaudēja gudras smadzenes, cilvēku, kas varēja pievilkt lojālu nelatviešu grupu, to sabiedrības daļu, kas vēlāk nonāca otrā pusē». J.Dinēvičs spriež, ka tā tomēr bijusi Dīmaņa izvēle, nevis pārpratums: «Viņš bija pietiekami gudrs, lai saprastu, ka TF pēc 1.kongresa neapstāsies, ka tā ies līdz neatkarībai.» LTF viņam varēja būt pieņemama, kamēr tā bija LKP CK kontrolē, bet, kad tā izrāvās no kontroles, Dīmanis palika tur, kur bija - kopā ar kompartiju. «Tautas pacēluma noliegšana noskaņoja sabiedrību pret viņu, un viņš pats ir vainīgs,» saka J.Dinēvičs. «Īsts interfrontietis pēc tā, ko viņš runāja,» Dīmani pagātnē vērtē I.Kalniņš. «Lai saprastu, kas ir Dīmanis, jāzina, kas ir aiz viņa,» saka J.Škapars. Šie spēki parādījās, kad situācija bija kritiska neatkarībai. 7.Saeimas sekretāra biedrs, deputāts no politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Aleksandrs Bartaševičs saka, ka viņu uzskati bijuši līdzīgi: «Tur nebija, kam mainīties. Viņš ir mūsu līderis.» Sabiedrībā ir iespaids, ka S.Dīmanis neesot tur, kur jābūt. «Nē, esmu savā vietā. Tas ir sterotips, ka ikvienam, kas runā latviski, bija jābūt Tautas frontē. Man nepatika tās 1.kongress, es to neslēpu, bet biju absolūti nesaprasts.» Viņš atzīst, ka nebūtu sapraties ar LTF vadītājiem. «Bet otrā pusē es ietekmēju situāciju». Arī Edvīns Inkēns nelolo ilūzijas: «Viņš bija frontes vienā pusē, es otrā. Viņš tur arī palicis, ne soli nav panācis uz šo pusi.» Dīmanis ir kreiso uzskatu pārstāvis un kreisumam politikā nenovelk robežu. Viņš runā, ka varot atrast kopīgu valodu ar jebkuru politisku spēku, izņemot nacionālistus. Bet nacionālistiem pieskaita gan Tautas partiju un TB/LNNK, gan sociāldemokrātus. Viņš neaizstāv sociālisma ideju neatkarīgā Latvijā, jo uzskata, ka sociālisms bija iespējams vienīgi PSRS, saņemot palīdzību no savienotajām republikām. Viņš noraida LTF politiķu apgalvojumus, ka bijis barikāžu otrā pusē: «Atšķirība nebija būtībā, bet dažādās pieejās.Mēs gribējām, lai ir daudznacionāla valsts. Mēs nebalsojām pret neatkarību, bet nebalsojām arī par.» Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu S.Dīmanim ir liegts kandidēt. Viņš to uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu, kuru Saeima būšot spiesta atcelt. Tāpat arī Rubika sodāmību, un viņš ticot, ka Rubika laiks atkal pienāks. J.Dinēvičam radies iespaids, ka Dīmanis runā ne to, ko domā: «Rubika celšana ir tikai spēle uz elektorātu. Dīmanis apzinās, ka pēc visa notikušā politikā viņam palikusi tikai viena vieta, kopīga ar Rubiku, un to viņš mēģina izmantot.» Pagaidām kreisi noskaņotajā sabiedrības daļā populārāks ir Rubiks. Kā saka S.Dīmanis, viņš esot kabineta cilvēks, turpretim Rubiks ir kā radīts mītiņiem. Teikdams, ka Rubika laiks vēl pienāks, iespējams, Dīmanis domājis savu atgriešanos. Amats Krājbankas padomē varētu būt kā tramplīns lēcienam politikā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits