Jāņa baznīcā 4.oktobrī skanēja vēl viens meditatīvs telpas mūzikas darbs - pirmoreiz Rīgā dzirdējām tikko festivālā Klangspuren Austrijā pirmatskaņoto austriešu komponista Georga Frīdriha Hāsa Blumenstueck. Netipisku opusu komponistam, kurš ar pavisam citu mūzikas leksiku aprobēts laikmetīgās mūzikas Mekās - Darmštatē un Hadersfīldā, festivālos Wien Modern un Automne de Paris. Patiešām vajadzīga drosme, lai riskētu zaudēt prestižu rietumu intelektuālajā kultūrā vai kļūt par dažu šai kultūrai pretī stāvošo, senajā mūzikā sakņotas jaunās vienkāršības kulta komponistu (Perta, Kančeli, Tavenera, Silvestrova, arī Elīnas Libaueres solo priekšnesumā pirmatskaņotā G.Braiarsa) epigoni. Turklāt apgarotajam mieram G.F.Hāsa jaunajā opusā grūti rast tēlainu saistību ar paša komponista norādīto pirmavotu - XVIII/XIX gs. vācu rakstnieka Žana Pola romānu par neveiksmīgu laulību, nāves un bēru simulāciju. Koris kā noslēpumainas ērģeles kopā ar instrumentālo kameransambli (Rīgas kamermūziķu kvintets un Jānis Retenais, tuba) gandrīz vai izstaro mūziku, kas atbrīvota no notikumiem, informatīvā blīvuma un rūpēm. Septakordu ķēdes drīzāk asociējas ar pārpasaulīgu gaismu. Vairs neizšķirt, kas ir disonanse un kas konsonanse, par ko septakordus pasludināja jau franču impresionists Klods Debisī. Āķis ir tajā, ka "netīrais" skanējums ārpus temperācijas ir dabisks un sakņojas pašas skaņas rezonējošajos virstoņos. Radio koris S.Kļavas vadībā ar šiem, neierastajiem intonēšanas un vertikālo saskaņu nobīdes uzdevumiem tiek galā izcili: plūdums bez pretestības asociējas ar kosmisku ķermeņu lidojumu. Septakordi nesteidzīgi, savā nodabā "lido" pa sev vien zināmām orbītām, lēni pietuvojoties un pieņemoties spēkā - superdaudzbalsīgā kulminācijā un tikpat lēni (varbūt - jau pārāk) attālinoties, izgaistot. Skaņdarbs gan ir nedaudz par garu, jo pārsniedz kritisko robežu, aiz kuras uzmanība nenovēršami atslābst. Iespējams, būtu citādi, klausoties meditēšanai domātā telpā. Arī Ērika Ešenvalda jaunās Leģendas par iemūrēto sievu poetizētais skaistums, iespējams, liktu vilties tiem, kuri Vācijā pēc pavisam citāda viņa opusa dzirdēšanas nosaukuši komponistu par mūsdienu mūzikas cerību. Emocionāli, taču estetizēti, sargājot no sāpju pirmatnējā asuma, izskanēja skaņustāsts par jauno sievieti, kura ticības vārdā iemūrēta jaunceļamas pils pamatos. Tomēr skaņdarba mērķis un vērtība nav tikai vienkārši skaistums. Jūtams, cik dziļi komponists izpētījis un integrējis savā mūzikas valodā senos albāņu tautas raudu dziedājumus. Tie gan iedarbotos tiešāk un spēcīgāk, ja arī Sv.Jāņa baznīcā būtu iespējams tik reljefi akustiski izcelt solistu (īpaši - Gundegas Krūmiņas sulīgā alta) dziedājumus, kā tas bija pasaules pirmatskaņojumā baznīcā Švacā.
Drosme nekliegt
Latvijas Radio koris pirmatskaņo Latvijā Ē.Ešenvalda, G.F.Hāsa
un H.Lahenmana darbus Līdzās jau iepriekš Latvijas Radio kora
izpildījumā Rīgā dzirdētajiem Andra Dzenīša Četriem madrigāliem ar
E.E.Kamingsa dzeju un Džonatana Hārvija ārpus laika, tagadnes
dimensijā plīvojošajiem Eņģeļiem, festivāla Arēna koncertā Sv.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.