Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Inese Lūsiņa

Daudz iespēju pārdomāt, kas ir mīlestība

Franču komponista Fransisa Pulenka dedzīgi rakstītā opera Karmelīšu dialogi (1956) vēsta par karmelīšu mūķenēm, kuru šīs zemes gaitas vardarbīgi aprāvās uz ešafota Franču revolūcijas laikā 1794. gadā.

Brāmsa romantiskā poēzija

Savas trīspadsmitās sezonas noslēgumkoncertos 17. maijā Lielajā ģildē un 18. maijā Latgales vēstniecībā Gors Sinfonietta Rīga tiksies ar ievērojamo Šveicē dzīvojošo argentīniešu pianistu Nelsonu Gerneru, ielūkojoties Johannesa Brāmsa mūzikas romantismā aiz orķestrim ierastā un komfortablā klasicisma robežām.

Meklējumu takas jaunās mūzikas mežā

Vairāk nekā trīsdesmit koncertvietās Igaunijā laikmetīgās mūzikas festivālā World Music Days /Pasaules mūzikas dienas no 1. līdz 10. maijam varēja klausīties visdažādāko pasaules zemju komponistu mūziku – 170 skaņdarbu dažādos žanros

Dejas inženiera pareizā formula

Dejas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs Uldis Šteins par to, kā būtu organizējami Dziesmu un deju svētki un kāpēc viņam nepatīk "projekti" un "koncepcijas".

Labs un resns. Jāņem!(5)

Jau kopš pirmajiem radošajiem soļiem koris Ave sol bija īsts brīnums. Ar talantu, uzņēmību un neatlaidību Imantam Kokaram izdevās savu lolojumu spoži apliecināt arī aiz dzelzs priekškara, kur koris ļoti strauji ieguva pasaules slavu. Bet kas notika aiz kulisēm un kas no piedzīvojumiem ar kori palicis prātā tā bijušajiem māksliniekiem?

Koncertzāles visjaunākie laiki(41)

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone par to, cik gadu un cik miljonu vēl prasīs ilgi cerētā Rīgas koncertzāle un vai ar to izdosies "apsteigt" Gaismas pili.

Garanča un Rebeka vienā tiešraidē

Tiešraidē no Vīnes Valsts operas 23. marta vakarā plkst. 20 uz kinoteātra Splendid Palace lielā ekrāna būs iespējams noskatīties pazīstamās itāļu vērisma operas Zemnieka gods un Pajaci, kurās galvenās lomas atveidos izcilās latviešu operdīvas Elīna Garanča un Marina Rebeka – katra savā traģiskajā mīlas un kaislību stāstā.

Maestro bez Ferrari(2)

Šis ir ļoti īpašs gadījums: Guntis Kuzma, kura rokās pagājušajā nedēļā gūla Lielās mūzikas balvas sudraba statuete par izcilu interpretāciju, šo augsto novērtējumu ir izpelnījies vienlaikus gan par savu klarnetista, gan diriģenta veikumu. Augstākais valsts apbalvojums mūzikā viņam piešķirts par Ādolfa Skultes 5. simfonijas grodo lasījumu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā (pagājušā gada 20. janvārī), kā arī par solopartiju somu mūsdienu komponista Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē Latgales vēstniecībā Gors.