E-rēķini. Likumīgi?

Par ko cepamies? Ja nestrādā nets un Latvenergo nespēj nodrošināt nepārtrauktu AC plūsmu, tad visa elektronika nestrādā. Tātad jābūt tomēr alterantīvai elektronizācijas laikmetā. Tātad klasiskais pasta sūtījums ar oriģinālu ( nu labi ) kopētu vadītāja parakstu uz rēķina. Nāksies vien strādā un uzturēt birokrātust!!!

Tieši tā. Tāpēc jau mēs netiekam no tās birokrātijas vaļā, ka paši sev uzliekam važas. Visu var uztaisīt ļoti vienkārši – ielikt līgumā kādu rūtiņu, kuru atzīmējot saņēmējs piekrīt elektroniskiem rēķiniem un lieta darīta. Bet šī netēma par e-rēķiniem nekad nebeigsies, jo vienmēr atradīsies kāds "zinošais", kurš pateiks, ka rēķiniem obligāti jābūt e-me sertificētam e-parakstam.

Man bija eparaksts, bet tagad tam beidzies termins un neesmu to atjaunojis, jo sava ikdiena man isti nav, kur to izmantot, un tagad daudzas vietas autorizaciju iespejams veikt ari ar internetbankam. Domaju ka sim projektam ir nepieciesams lielaks valsts atbalsts, jo tas tika izveidots labi un viss strada, bet projekta veidotaji gaidija, ka nu privatais sektors atri pielagosies un veidos lieliskus risinajumus, kas balstiti uz so tehnologiju, tacu tas nenotika. Turklat, pasu dokumentu parakstisana man ari prasija diezgan lielas piepules, jo nepieciesama programmatura (es izmantoju e-Me eParakstītāju) un dokumenta sanemejam, ja tas velas parliecinaties par paraksta patiesumu, ari ir nepieciesama papildus programmatura.

jā, ja puses savā starpā vienojas par savu e-parakstu, tad nav problēmu pēc elektroniskā dokumentu likuma to uzskatīt par analogu kvalificētajam e-me parakstam.

wot tikai nesaprotu, kaapeec eparaksts, kuraa noteikti atkal ir iegruusti paaris miljoni valsts naudas ir neeerts, nevienam nepatiik un ljoti daargs. kas tieshi liedz to padariit eertu, pievilciigu un leetu? hmm?

Bravo!!! Elegants raksts!

Visa nelaime ir ļoti augstajā negodīgo cilvēku daudzumā mūsu sabiedrībā. Protams arī tie elektronikas nīdēji nav labāki, varbūt vēl trakāk, jo paši tādi būdami, domā visus citus arī tādus esam. Kamēr vairums nebūs ar spēju uzticēties viens otram vienkārši ar godavārdu, kā O'Henri rakstīja jau tais senajos laikos, vēl ilgi papīrsmērētāji pelnīs un citi "dinozauri"u.t.t.

Jāpiezīmē, ka, lai gan ambrāža ap šo notiek jau sen, lielākie uzņēmumi-LMT, Latvenergo, arī Swedbanka cipariņu savirknējumu ieviesa salīdzinoši nesen. Un principā nu ko tas maina? Vai mēs savirknējam cipariņus vai burtu kombināciju "šis rēķins derīgs bez paraksta". Tak ja vajadzēs identificēt, es pašu velnu identificēšu. Ai, viss pie mums ir dziļā pakaļā.....

Sen jau var sūtīt rēķinus elektroniski ar atbilstošu elektronisku parakstu (nejaukt ar sertificētu elektronisku parakstu, ko izsniedz e-me.lv). Ir visādas nianses, piemēram, uzņēmuma jāizstrādā sava elektroniskā autorizācija (elektroniskais paraksts), kas var būt datubāzē reģistrēta ciparu virkne, svītrkods utml., pusēm ir jāvienojas par šādu rēķinu saņemšanu utt., bet nekas supersarežģīts tas nav. Visi sakarīgi uzņēmumi jau sen izsūta elektroniskos rēķinus, un problēma ir tikai tajā, ka daudzos uzņēmumos ir stulbi grāmatveži (un varbūt arī daži VID darbinieki), kas nezina likumus.

palasi tālāk - 233 pantu... tātad - uz papīra nevajag parakstu... elektroniski - vajag... attiecīgi var klientam sūtīt elektroniski PDF failu ar atzīmi 'šis rēķins ir izmantojams kā attaisnojošs dokuments tikai izdrukātā veidā'. un pie sevis izdrukā otru kopiju.

Elementāri - ja tagad rēķins ir sastādīts ka pienākas, tad preces vai pakalpojuma cenā ir iekļautas arī rēķina izmaksas. Ja pāries uz elektroniskiem rēķiniem, tad ir jāsamazina cena, bet - piem., LMT to negrasās darīt, tāpēc - par spīti visām viņu kampaņām (vienu mēnesi 30 min par brīvu, kuras tāpat neizlietošu) tomēr esmu palicis pie tā, ka rēķinu saņemu arī par pastu, lai gan - nav jau nekādas vajadzības, tas ir principa jautājums.

tieši otrādi, kas attiecas uz PVN rēķiniem - ES Padomes direktīvas 2006/112/EK “Par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu” 229.pants nosaka, ka “dalībvalstis neprasa, lai rēķini būtu parakstīti”

Piezvani pa tiešo FM nodaļai, kas ar PVN nodarbojas un pavaicā, kurā direktīvā tas ir raxtīts.

raksti EC. vai arī ar kadu uzņēmēju asociāciju - LDDK, LTRK taisiet viedokli, ka tas ir šķībi un lai Latvija rosina izmaiņas direktīvā. It sevišķi, ja tai asociācijai ir sadarbības partneri citās ES valstīs, kas arī palobētu no savas puses, tad kāpēc lai neizmainītu novecojušu direktīvu. Bet var jau gadīties, ka kārtējo reizi LV ir īpaši skarbi iztulkojuši to direktīvu, tāpēc vajag pacelt tās anglisko oriģinālu un paskatīties.

Paldies lala par komentāru! Tas noteikti tā arī ir, bet ja viss būtu atbilstoši likumiem un direktīvām, tad acis nebūtu jāpiever nevienam un visiem būtu par vienu lietu mazāk par ko satraukties!