Gudrības zobu izraut vai saglabāt?

D.Zobārstniecība un zobu tehnika galvenā ārste Andra Kalvele. Apgalvot, ka ikdienā zobs neveic funkcijas, ir aplami. Katrs zobs, kas cilvēkam dots, veic savas funkcijas. Agrāk, pirms daudziem gadu tūkstošiem, barība bija cietāka, vajadzēja vairāk spēka, lai to košļātu, un cilvēkam bija 32 zobi. Tagad jau par normālu var uzskatīt mutes dobumu, kurā ir 28 (bez gudrības zobiem) zobi. Ir arī tādi, kas iztiek ar vēl mazāku zobu skaitu. Gudrības zobs, tāpat kā visi pārējie zobi, ir cilvēka organisma daļa, un līdz ar to nekas nav lieks. Taču gudrības zobi biežāk nekā citi rada problēmas. Tie izaug pēdējie, tad, kad cilvēkam ir 20, 25 vai vēl vairāk gadu. Vajadzīgi vai nevajadzīgi? Vesels gudrības zobs var būt vērtīgāks nekā slims, ārstējams vai nesaārstējams cits zobs. Mēdz būt arī gadījumi, kad gudrības zoba aizmetnis paliek kaulā un neizšķiļas nemaz. Vislielākā problēma ir vietas trūkums žokļa kaulā. Tādā gadījumā smagana mēdz pietūkt un cilvēkam ir sajūta, ka sāp auss, žoklis vai kakls. 8.zobs var aug neattīstīts (nav pilnvērtīgs sastāvs), tas ir mīkstāks, sakarā ar vietas trūkumu aug ļoti ilgi. Ja, piemēram, 6. vai 7.zobs (tie, kas ir pirms gudrības zoba) ir ar lielām plombām un šaubīgu prognozi, var izšķirties par labu 8. (gudrības) zobam. Izraujot kādu zobu (ar nelabvēlīgu prognozi) iepriekš, pēdējais zobs var tikt izmantots protezēšanā. Nevar kā attaisnojumu gudrības zobu biežajām problēmām minēt to, ka zobu rindas galā ir grūtāk ar zobu suku tikt klāt. Bez šaubām, sānu zobus, ja higiēnists nav ierādījis, cilvēks tik cītīgi netīra kā priekšējos. Taču tas nav īstais bojāšanās iemesls. To vairāk nosaka iedzimtība un pārtika.