Izpostītā ligzda

Kamēr šī drošības sajūta bija, vairākums necentās jaukties to cilvēku lietās, kas bija uzņēmušies gādāt par ligzdas drošību. Šie ļaudis varbūt nemaz nevēlējās, lai viņu lietās kāds maisītos. Partijā nebija pieņemts publiski iebilst, un pirms tādas izrunāšanās katram vajadzēja padomāt, vai pēc tam nenāksies kaut ko zaudēt, piemēram, iespēju kandidēt nākamajās vēlēšanās vai atbalstu savai pašvaldībai. Tautas partijā arī nebija pieņemts zināt vairāk, kā vajadzēja zināt, un nav pamata neticēt tiem vienkāršajiem ierindas biedriem, kas izbrīnā reaģē uz mediju ziņām par aizdomīgiem ar partiju saistītiem gadījumiem, kas atspoguļo viena vai otra līdera biznesa intereses. "Tautas partija ir un paliek viena oligarha partija, kas ir veidota kā ietekmes, nevis kā sabiedrības pārstāvniecības instruments," šā gada vasarā sacīja politologs Jānis Ikstens. Viņaprāt, ja TP dibinātājs Andris Šķēle nenoiet malā un tiek saglabātas finansiālās un atbalsta struktūras, piemēram,valsts investīciju programmas TP kontrolētajām pašvaldībām, tad partijā nekas nevar mainīties. "Tad tā būs tikai kosmētiska pārmaiņa, kad bieza grima kārta tiek uzklāta ļoti krunkainai sejai, bet biezs grims krīt nost lieliem gabaliem, atklājot nepievilcīgu skatu," ir sacījis Ikstens. Teiktais rada iespaidu, ka Šķēle pats rūpīgi veidoto ligzdu arī izpostījis. Viņa kolēģi tā nedomā, uzskatot, ka nav vainojams ne Šķēle, ne no partijas vadītāja posteņa aizejošais Aigars Kalvītis, bet ikviens partijas biedrs, jo partija sastāv no katra tās biedra. Tagad tikai laiks rādīs, vai arī TP gadījumā darbosies politiskā svārsta likums, par kuru runāja viens no partijas Latvijas ceļš līderiem Andris Bērziņš pēc tam, kad, sasniedzis gandrīz desmit gadu slieksni, Latvijas ceļš 2002.gada nogalē palika ārpus valdības un Saeimas. A.Bērziņš pieļauj, ka TP nebūs viegli sevi pasargāt no šīs norietošās fāzes, jo "cilvēkiem iestājas apnikums, viņi vēlas kaut ko jaunu, un tad ir jāatrod spēks kādu laiku padzīvot ārpusē". Gandrīz desmit gadu, pateicoties veiksmīgiem stratēģiem, stabilai finansiālajai bāzei, ļoti stiprām reģionālajām nodaļām un prasmīgām sabiedriskajām attiecībām nu jau bijušā partijas biedra Jurģa Liepnieka vadībā, TP ir pamatoti sevi dēvējusi par spēcīgāko politisko spēku Latvijā. Runājot LPP/LC līdera Aināra Šlesera vārdiem, kurus viņš vairākkārt attiecinājis uz sevi, arī TP ir pratusi par vienu reizi vairāk piecelties nekā krist. Tā uzvarēja 7.Saeimas vēlēšanās, bet palika opozīcijā. Tolaik starp Šķēli un Ventspils mēru Aivaru Lembergu vēl pastāvēja pretrunas, kuru dēļ TP nelaida pie varas. Abi ietekmīgie cilvēki par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu vienojās vēlāk. Pēc 8.Saeimas vēlēšanām TP opozīcijā atstāja vēlēšanās uzvarējušais Jaunais laiks. Arī šoreiz TP prata "ielikt kāju durvīs" un atgriezties pie varas. Pēc diviem premjerēšanas gadiem 2006.gada rudenī Tautas partija uzvarēja 9.Saeimas vēlēšanās un Kalvītis kļuva par pirmo premjeru, kas pēc vēlēšanām atkārtoti saņēmis uzaicinājumu veidot valdību. Tas ir bijis Kalvīša kaldināts panākums, atzīst TP tagadējais frakcijas vadītājs Māris Kučinskis un arī Jānis Lagzdiņš, kas frakciju vadīja pirms viņa. Lagzdiņš atminas, ka Šķēle toreiz, pirms vēlēšanām, vairs nav ticējis partijas spējām un atgājis malā. Daži viņa 300 000 latu ziedojumu Liepnieka vadītajai sabiedriskajai organizācijai, kas ar trešo personu starpniecību reklamēja TP pirms vēlēšanām, jau uztvēruši kā Šķēles atvadu naudu. Labu laiku Šķēles iespaids uz lēmumu pieņemšanu bija mazinājies, jo premjera biroju vadīja Liepnieks, kas bija tuvāk Kalvītim un premjers esot vairāk ieklausījies biroja vadītājā, nevis partijas dibinātājā. Pretēji Šķēles gribai Jaunais laiks tika iesaistīts Kalvīša valdībā, Šķēle 2006.gada sākumā palika mazākumā arī jautājumā par valstij piederošo Rīgas siltuma akciju nodošanu privatizācijai, kam partijas spice nepiekrita un koalīcija vienojās tās atstāt valstij, atsakot akciju nodošanu privatizācijai. "Taču, redzot spožos panākumus, vēlēšanu naktī Šķēle ieradās un pārņēma no Kalvīša un Liepnieka uzvarētāju karogu. Pēc vēlēšanām viņa ietekme atkal palielinājās," atceras kāds TP biedrs. Vispirms tika nomainīts premjera biroja vadītājs, ko sabiedrība uztvēra ar izpratni, jo Liepnieks taču bija veidojis pozitīvisma kampaņu. Taču Kalvītis joprojām dzīvoja tā, it kā viņa birojs būtu viens no nozīmīgākajiem lēmumu centriem, nepamanot, ka tajā vairs nav cilvēku ar analītisku pieeju politikai. Dažus mēnešus pēc vēlēšanām no aktīvās politikas it kā aizgāja arī viens no TP stratēģiem Gundars Bērziņš. Pirmā TP izgāšanās notika premjera biroja paspārnē — viņa padomnieka Raimonda Lazdiņa vadībā tapušie drošības likumu grozījumi beidzās ar tautas nobalsošanu 2007.gada vasarā. Kalvīša otrā rūpe bija KNAB vadītāja Alekseja Loskutova nomaiņa, kurai viņš veltīja ievērojamu daļu savu spēku. Tā gan izdevās tikai 2008.gada vasarā, taču jau pirms tam novembrī Doma laukumā notika Tautas sapulce, kurā cilvēki prasīja atlaist Saeimu un nomainīt Kalvīti. Viņš notiekošajā saskatīja vienīgi politisko cīņu un piekāpās tikai tad, kad redzēja — palikšanai amatā vairs nav atbalsta arī partijā. "Tas bija neticami, ka tik pieredzējusi un labi strukturēta partija, uzvarot vēlēšanās un iegūstot tik pateicīgu starta platformu, ar vieglu roku savu sūri grūti iekrāto kapitālu pazaudēja," atzīst Lagzdiņš. Kā iemeslus tam TP biedri minējuši gan pēcvēlēšanu eiforiju un sajūtu, ka tagad vairs ne ar vienu nav jārēķinās, gan pieradumu lietas kārtot ierastā, sabiedrībai nesaprotamā un neatklātā, veidā. Cituprāt, atsevišķiem TP politiķiem, arī ministriem, līdz ar nogurumu bija zudusi arī motivācija. Pirmsvēlēšanu lozungs "Izglītība, rūpniecība un reģioni" tagad ir nolikts plauktā, ja neskaita atsevišķu partijas pārstāvju centienus pabeigt pašvaldību reformu.JO ĀTRĀK, JO LABĀK Pavasarī ārpus Rīgas notika kāda valdes sēde, kuru tās dalībnieki gan vairāk uztvēruši kā prāta vētru. Vieni atceras, ka to vadījis Šķēle, bet citiem šķiet, ka viņš tikai vēlējies pārtraukt neomulīgo klusumu un sākt diskusiju. Ko partijas vadītājs Kalvītis turpmāk domā darīt, jo tālāk tā vairs nevar dzīvot, viņam esot pavaicājis nevis Šķēle, bet kāds cits no valdes. Tad arī Kalvītis paziņoja, ka esot noguris un rudenī vairs nekandidēs uz priekšsēža amatu. Viņš būs pirmais TP priekšsēdis, kas nenostrādās visus četrus gadus, bet atstās amatu pēc diviem tajā aizvadītiem gadiem. Lai gan kā līderis viņš tika uztverts arī laikā, kad bija premjers, bet partiju vadīja Atis Slakteris. TP pirmā iedibināja praksi vēlēt priekšsēdētāju uz četriem gadiem, 1998.gada maijā dibināšanas kongresā Šķēlem uzticot partijas vadību uz tik ilgu laiku, tā paredzot līdera atbildību par pilnu vienas Saeimas darbības ciklu. Vasaras otrajā pusē notika vēl viena nozīmīga valdes sēde, kurā nepiedalījās ne Kalvītis, ne nākamais priekšsēža kandidāts Mareks Segliņš. Daži mudinājuši Šķēli uzņemties partijas vadību, bet TP dibinātājs teicis, ka viņa laiks aktīvajā politikā patiešām esot pagājis. Partiju vadīt nav vēlējusies arī viņa dzīvesbiedre Kristiāna Lībane–Šķēle. Tad arī vairākums secinājis, ka Segliņš ir labākais kandidāts priekšsēža amatam. Tradicionāli TP kongress notiek novembra beigās vai decembra sākumā. Tagad atskārsts — jo ātrāk notiks kongress un vadības maiņa, jo labāk. Laiks spēlēja TP tikai par sliktu. Mediji turpināja rakstīt, kā bez vērā ņemamām varas pozīcijām TP apspēlē partnerus un grib viņiem atņemt amatus Rīgas domē un citviet, jo augstākajos valsts amatos un arī lielo pilsētu vadībā bija citu partiju pārstāvji. Politiskie konkurenti Kalvīša darbībā saskata "pragmatisko sadarbību ar Krieviju" un uzsver viņa hobijus, sākot ar medībām un beidzot ar kāpšanu Everestā. Agrāk TP biedri demonstrēja savu profesionālismu partijas rīkotajās tematiskajās konferencēs, bet šogad neviena tāda nav notikusi. Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) un satiksmes ministra Šlesera ēnā paliek TP ministri, no kuriem pamanāmākie ir iekšlietu ministrs Segliņš un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Vēl pirms diviem gadiem vismaz Kalvītim un Gundaram Bērziņam šķita, ka varu no viņiem varētu pārņemt Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs, taču tagad abi jau ir izveidojuši citu partiju. Pabriks nemierā ar lēmumu pieņemšanu šaurā lokā, kad pārējie ir tikai kā marionetes, aizgāja pats, bet Štokenbergs tika no TP izslēgts. Viņš jau 2007.gada vasarā sāka izrādīt nepatiku gan pret Šķēles pārāk lielo lomu partijā, gan pret Valda Zatlera izraudzīšanos Valsts prezidenta amatam, ierodoties uz alternatīvo prezidenta inaugurācijas pasākumu Andrejsalā. PĀRRĀVUMS PĒCTECĪBĀ Mareks Segliņš drīzāk ir salmiņš, pie kura pieķerties, redzot viņa degsmi uzņemties partijas vadību. Nav pamata ticēt konkurentiem, kas Segliņu uzlūko kā pārejas perioda līderi, aiz kura muguras kādam vēl ir vēlme "sakārtot, kas vēl sakārtojams", jo Segliņš apgalvo — tā nenotiks. Taču TP pagātnē jau ir epizodes par cerīgiem politiķiem, kuru politiskās dzīves stāsti būtu ierakstāmi politoloģijas mācību grāmatās. To vidū vispirms varētu minēt Māri Vītolu, kas 90.gadu vidū bija viens no Kristīgo demokrātu savienības līderiem ar tam nepieciešamajiem dotumiem un arī uzdrīkstēšanos — piemēram, pasapņot par grozījumiem Satversmē, lai par Valsts prezidentu varētu ievēlēt jau 35 gadus sasniegušu personu, negaidot 40 gadus. Pērn Vītols pārsniedza šo gadu robežu, bet jau vairākus gadus par viņu nekas nav dzirdēts. Tagad sazvanīts, Vītols sacīja, ka piezvanīšot vēlāk, bet pēc tam vairs neatsaucās ne uz tālruņa zvaniem, ne īsziņām. 1998.gadā viņš bija TP dibinātāju vidū un arī partijas pirmajā valdē, jo pakļāvās vilinājumam nomainīt popularitāti zaudējušo KDS ar Tautas partiju. Gadu pēc 7.Saeimas vēlēšanām Vītols jau kļuva par izglītības un zinātnes ministru, būdams jaunākais valdības loceklis. Plānoti vai nejauši, bet tieši viņa laikā Izglītības un zinātnes ministrija tās īpašumā esošo dabas draugu centru Saulesdārzs iznomāja Skonto apakšuzņēmumam Ķeizarmežs. Nākamajās vēlēšanās Vītols vairs netika iekļauts Saeimas deputātu kandidātu sarakstā. Kādu laiku pēc tam viņš bija TP finanšu direktors. TP pirmajā valdē bija arī Arnis Razminovičs, kas pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām guva ievērību ar vēršanos finanšu policijā par Jelgavas siltumtīklu iznomāšanu, saskatot tajā likumpārkāpumus. Šis notikums iegāja vēsturē kā stāsts par to, kā "Tautas partija iemeta cietumā politisko konkurentu zaļo zemnieku mēra kandidātu Andri Rāviņu", kas pēc vēlēšanām atkal kļuva par mēru. Vēl viens jaunās paaudzes politiķis — Mihails Pietkevičs palicis atmiņā kā Mākoņu pastnieks ar savām likumdošanas iniciatīvām, kas, dažuprāt, bija rakstītas vairāk TP dibinātāja un viņa domubiedru, nevis vēlētāju interesēs. Pietkevičs tagad ir Privatizācijas aģentūras valdē, kur pērn nopelnījis nepilnus 32 000 latu, bet Razminoviču partija iekārtojusi vairākās padomēs, kur viņš pagājušajā gadā nopelnījis vairāk nekā 11 000 latu. TP patiešām ir daudz brīnišķīgu jauniešu, kas var izpausties vēlēšanu kampaņās un dažādās akcijās, bet viņi nav redzēti kā līdzvērtīgi sarunu partneri pie tā galda, kur tiek veidota partijas politika.ŽAGARS RUNĀTU ATKAL "Ja tagad būtu lietussargu revolūcija, es atkal ietu un uzstātos Tautas sapulcē. Ja tagad būtu pozitīvisma kampaņa, es arī runātu un atbalstītu kultūras ministri," saka aktieris Juris Žagars, kas pirms vēlēšanām pat nebija starp tiem, kuri televīzijas reklāmās cildināja kultūras ministri Helēnu Demakovu. Pērn pēc varas partijām neglaimojošās runas Tautas sapulcē Doma laukumā Žagars netika deleģēts TP kongresam. Taču viņš cer tajā uzstāties šogad. Žagars tomēr palicis partijā, jo jūtas tipisks TP biedrs un viņam netīk mētāties. Cēsu domē un kultūras jomā ar viņu kopā ir cilvēki, par kuriem "man nav iemesla teikt, ka viņi kaut ko darītu slikti, bet to, kas notiek partijas augšā, es nezinu," sacīja Juris Žagars. Cēsu mērs Gints Šķenders ieteica Ērgļos pavaicāt cilvēkiem, kā viņi vērtē mēru Guntaru Velci vai ko madonieši domā par Andreju Ceļapīteru — visur teikšot, ka viņi "ir baigie malači, bet, kad saruna nonākot līdz Tautas partijai, tā sākas stomīšanās". Segliņš, kurš kandidē uz partijas vadītāja amatu, ir solījis šo pretrunu kliedēt, aicinot partijas dzīvē iesaistīties ikvienu. Ir iespaids, ka Segliņam pagaidām vēl neviens neraksta priekšā, ko teikt, un viņa paziņojumos varētu būt arī kaut kas no tā, ko politiķis patiešām domā. Taču viņa priekšgājēju lasīto, bet citu uzrakstīto runu jēga, iespējams, labāk atklājas tieši pēc gadiem. Pirms diviem gadiem TP kongresā pēc uzvaras 9.Saeimas vēlēšanās Atis Slakteris sacīja: "Ar atbildību, rīcības konsekvenci un pēctecību mēs atšķiramies no citiem. Ar to valstisks lēmums atšķiras no populistiska lēmuma. Valstiskums nozīmē rīkošanos saskaņā ar sabiedrības interesēm." Kalvītis toreiz teica: "Uzvara pēdējās vēlēšanās nebija kādas esošās situācijas nostiprināšana. Mums ir jāuzņemas jauni uzdevumi. Mūsu veiksmes un neveiksmes vistiešākā veidā ietekmēs vēlētāju ticību šai valstij, demokrātijai un konservatīvām vērtībām." KALVĪTIS JŪTAS STIPRS Kalvītis sevi uzskata par spēcīgu cilvēku un nedomā atzīties kļūdās pat pēc trim referendumiem — par drošības likumiem, Satversmes grozījumiem un pensiju likuma grozījumiem. Tā bijusi tikai politiskā cīņa. Pār viņa galvu tik daudz kas esot gāzies tāpēc, ka vairākus gadus Kalvītis acīmredzot esot bijusi spēcīgākā personība. Arī kultūras ministre Helēna Demakova un Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis nedomā, ka ar TP būtu noticis kas īpaši slikts, jo šajā laikā visas partijas piedzīvo popularitātes kritumu. "Man nedrīkst būt pirmajā vietā partijas popularitāte, jo primārais ir valstiskās intereses," sacīja Ābiķis. Demakova vispirms jūtoties kā ministre un domā, ka "tagad ir darba laiks — tagad nav tas laiks, kad būtu jāspodrina tēls partijai, ne man personīgi". Abi politiķi nodala savu darbību no sabiedrības attieksmes, it kā tās nebūtu saistītas. Vairākus gadus svētdienu vakaros TP viedokļu līderi pulcējās kopā, un tieši šajā vakarēšanā tika sagatavoti galvenie lēmumi. Tajā piedalījušies, piemēram, Šķēle, Kalvītis, agrāk Lagzdiņš, vēlāk — Kučinskis, Edmunds Krastiņš, Gundars Bērziņš, Segliņš, arī partijas ģenerālsekretārs Aivars Tiesnesis. Pirmdienās joprojām notiek vadības un TP ministru tikšanās, kas tagad tiek rīkotas Finanšu ministrijā. Grūti prognozēt, kāds neformālais viedokļu līderu loks veidosies pēc kongresa, ja veidosies. Segliņš apgalvo, kas vairs nepastāvēs nekādi formāti ārpus valdes. Pēc dažu domām, Kalvīša un arī Gundara Bērziņa ietekme partijā varētu samazināties un ne jau tikai tāpēc, ka Segliņa un Kalvīša attiecības ir bijušas rezervētas. Izskanējušas runas, ka arī Šķēle ar Kalvīti un Bērziņu vairs kādu laiku negribot runāt. Abu pazinēji gan šaubās par to, jo Šķēle Bērziņu pat uz valdes sēdēm šad tad atvedot, un Bērziņš, lai ko arī viņš sarunātu un lai kādu kaitējumu partijai ar to nodarītu, tomēr esot tas, "kas saprot politiku". Kad Šķēle 2003.gada janvārī savā 45.dzimšanas dienā gāja projām no politikas, viņš to prata izdarīt tā, ka Saeimas deputāti viņu pavadīja ar ziediem un pieceļoties kājās. Kalvītim šis notikums vēl priekšā, taču viņš jau ir pateicis: "Esmu pārliecināts par sevi un par to, ko es esmu darījis. Es negribu nevienam taisnoties. Nevienam. Un tie trīs gadi ir bijuši labākie gadi, kādi Latvijā ir bijuši un diez vai būs tuvākajā laikā." Kalvītim joprojām pie uzvalka atloka katru dienu ir TP nozīmīte, kas simbolizē pirms desmit gadiem izteikto apņemšanos — astoņos gados nodrošināt, lai, abiem vecākiem strādājot, ģimene spēj izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Viņa ģimene to ir spējusi. Vairāki TP biedri nozīmīti vairs ikdienā nenēsā, sacīdami, ka tā palikusi pie cita uzvalka. ***Tautas partijas dzīve. Popularitātes reitings 1998 Partija dibināta 2.maijā Rēzeknē, Andris Šķēle vienbalsīgi ievēlēts par priekšsēdi uz četriem gadiem Oktobrī TP uzvar 7.Saeimas vēlēšanās, iegūst 24 mandātus, bet paliek opozīcijā. SKDS aptauju dati 18 % vēlēšanu rezultāti 21 % SKDS aptauju dati 25 % ____1999 Jūnijā TP ar valdības koalīcijā esošo TB/LNNK un valdību atbalstošo LSDSP vienojas par atbalstu Vairai Vīķei–Freibergai prezidenta vēlēšanās, kas jau iezīmē valdības krīzi Jūlijā TP nonāk pie varas un iegūst arī premjera amatu, kurā apstiprina Šķēli. Tā ir viņa trešā valdība, pirmās divas viņš vadīja kā bezpartijiskais SKDS aptauju dati 18 % ____2000 Februārī parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdis Jānis Ādamsons min politiķus par varbūtējo saistību ar pedofilijas lietu, nosaucot arī Šķēli. Vēlāk Ādamsonu notiesā par neslavas celšanu, taču TP reitings krīt Aprīlī demisionē Šķēles valdība, bet TP iesaistās arī nākamās — Andra Bērziņa (LC) valdības veidošanā Latvijas faktu aptauju dati 9 ____2001 Martā pašvaldību vēlēšanās Tautas partija iegūst mēra amatu deviņās no 26 pilsētām, bet paliek opozīcijā Rīgas domē 2002 Jūlijā notiek pretrunīgi vērtētā Latvijas kuģniecības privatizācija, kas atstāj iespaidu uz Tautas partiju, jo tās pārstāvis Aigars Kalvītis ir ekonomikas ministrs Oktobrī 8.Saeimas vēlēšanās TP iegūst 20 mandātu, bet paliek opozīcijā Novembrī partijas kongresā Šķēle negaidīti paziņo, ka atkārtoti vairs nekandidēs uz partijas līdera amatu vēlēšanu rezultāti 17 % ____ 2003 Janvārī savā 45.jubilejā Šķēle paziņo arī par aiziešanu no politikas Latvijas faktu aptauju dati 12 % ____ 2004 Martā — TP atstāj opozīciju un ieiet Induļa Emša (ZZS) valdībā Jūnijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās TP atbalsta 6,6% Oktobrī TP gāž valdību, paziņojot, ka neatbalstīs budžetu, lai gan to sagatavojis TP finanšu ministrs un partijas pārstāvis vada arī Saeimas Budžeta un finanšu komisiju. Decembrī Saeima nobalso par uzticību Aigara Kalvīša valdībai, iesaistās arī JL vēlēšanu rezultāti 7 % Latvijas faktu aptauju dati 9 % ____2005 2005.gada martā pašvaldību vēlēšanās TP iegūst ievērojamu ietekmi vietējā varā, tās pārstāvji vada 13 no 26 pilsētām 2005.gada aprīlī Kalvīša valdību atstāj JL, bet tā nekrīt. Dažu stundu laikā premjers vakantajās vietās atrod ministru kandidātus Latvijas faktu aptauju dati 7% ____ 2006 Oktobrī TP uzvar 9.Saeimas vēlēšanās, iegūstot 23 vietas. Novembrī Saeima nobalso par uzticību Kalvīša otrajai valdībai vēlēšanu rezultāti 20% ____2007 Janvārī skaļu rezonansi izraisa premjera biroja pārstāvju sagatavotie grozījumi drošības likumos, kurus Saeima pieņem, bet to publicēšanu martā aptur Valsts prezidente Jūlijā notiek referendums par drošības likumu grozījumiem. Kalvītis sāk plānot izmaiņas ministru sastāvā, taču tās netiek īstenotas Oktobrī pieaug neapmierinātība ar Kalvīša valdību, kam viens no iemesliem ir arī centieni nomainīt amatā KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu Decembrī Kalvītis atkāpjas no amata un atgriežas Saeimā vēlēšanu rezultāti 14% vēlēšanu rezultāti 13% vēlēšanu rezultāti 5% ____ 2008 Aprīlī Kalvītis pirmo reizi publiski pieļauj, ka varētu nekandidēt uz TP priekšsēža amatu vēlēšanu rezultāti 7% vēlēšanu rezultāti 4%.