Izpriecu laiks beidzies

Pēc brīža viņa atsteidzas ar kūku kasti rokās, smaidoša un mazlietaizelsusies - tikko no netālā restorāna, kur cep ļoti garšīgaskūciņas. Ir brīvdienu rīts, desmit mēnešus vecais Kārlissasveicinoties sarauc degunu un Baiba tūdaļ atkārto šo grimasi,nodēvējot to par abu firmas zīmi. Sanāk smiekli - abi ir ļotilīdzīgi. "Tikai nesakiet to Romualdam, viņš domā, ka dēls irlīdzīgs viņam," Baiba jokodamās čukst un vedina ienākt mājā. "Mēspastaigāsim," viņai joprojām smaidot uzsauc Romualds un paliek ardēliņu laukā. Baiba viegli parausta plecus. "Nu, redzēs, kāRomualds gribēs, varbūt pateiks kaut ko, varbūt ne," Baiba teicadažas dienas pirms intervijas. Pusotru stundu runājamies, irvējaina diena, bet Romualds ar dēlu pie mājas spēlējas unpastaigājas, tā neuzbāzīgi liekot saprast, ka labāk izvēlas sarunānepiedalīties. "Kur viņi palika?" kad pagājusi aptuveni stunda,Baiba pastiepjas uz loga pusi. Viņa viegli pasmīn un turpinasarunu. Pirms sešiem gadiem intervijā SestDienai Baiba par kopdzīviizteicās: "Zini, kāpēc mēs labi dzīvojam? Tāpēc ka mēs ļotiatturīgi mācām viens otram dzīvot." Tolaik viņas privātā dzīve bijasaistīta ar citu cilvēku, taču šķiet, ka savstarpēji respektējošalīdzās pastāvēšana viņai svarīga arī šajās attiecībās. "Es dzīvēpiekopju principu: ēst to, ko gribas, un neēst to, ko negribas, cikvien dzīve atļauj," Baiba saka. Ar vienu no Latvijārespektablākajiem, vislabāk apmaksātajiem advokātiem RomualduVonsoviču viņas attiecības sākās pirms diviem gadiem drīz pēcdraudzības iziršanas ar TV žurnālistu Jāni Domburu. Baibai tuvibijuši vīrieši no radošām aprindām: mūzikas apskatnieks, tagadžurnāla FHM galvenais redaktors Kaspars Ozols, dīdžejs Error. Tagadpar pagātni viņa saka: "Nav man vairs tie laiki, kad visu naktivarēju sēdēt izpriecās, ja bija forša kompānija, un spriest parvalsti. Mesties uzdzīvē mierīgi, rēķinoties tikai ar to, ka rīt irjāstrādā un cik varu atļauties. Tagad, kad darbs beidzas, skrienuuz mājām." Baiba atzīst, ka kopā ar Romualdu un Pipariņu, kāiesaukuši dēlu, jūtas laimīga, tomēr nenoliedz, ka jaunās dzīvessākumā jutusies arī satriekta. LĀČI DZĪVOJAMAJĀ ISTABĀ Pirmspusotra gada saņemot Romualda uzaicinājumu dzīvot kopā viņaMežaparka mājā, Baiba nolēmusi pamazām mājā ieviest nelielaskorekcijas. "Mans dzīves stils noteikti ir sociāldemokrātiskāks,"viņa viegli pasmīn. Uz atturīgi un eleganti iekārtoto Vonsovičadzīvojamo istabu ar kamīnu atceļojušas Baibai piederošās gleznas.Piedzimstot Pipariņam, te sācis rasties aizvien vairāk bērnišķīgulietu. Baiba smaidot noskatās, kā uz grīdas cits pār citu sakņupušidažāda lieluma rotaļu lāči: "Vai tie te neiederas? Man liekas, patļoti iederas!" Baiba saka. Pirmajās dienās viņa nav mācējusiieslēgt veļas mašīnu. "Citādi viss bija kārtībā!" Baiba domā,nevarēdama atcerēties citus momentus, kas jaunajā dzīvē būtušķituši neierasti un mulsinoši. Līdz tam viņa vairāk bija pieradusitikties un draudzēties ar cilvēkiem no radošām aprindām. "Pirmsgaidīju bērniņu, bijām ieraduši ar Romualdu ceļot uz visādāminteresantām vietām pasaulē," Baiba saka, nevilšus liekot uzmestacis mazai enciklopēdijai par pasaules pilsētām, kas atstāta uzstūra dīvāna iepretim mājas kinozālei. "Vakar skatījāmies olimpiskospēļu atklāšanu un noskaidrojām, ka pasaulē ir tik daudz skaistuvietu, kur vēl neesam bijuši!" Kopīgajos ceļojumos Baibapārliecinājusies, ka nekad nebūs mājās sēdētāja, nespēs dzīvotģimenei vien. "Bijām Tobāgo, kur visu laiku ir karsts, saulainslaiks. Teicu Romualdam - es vairs nevaru izturēt šo vienveidību.Atbraucām uz Latviju, kur visu vasaru laiks mainās, ir auksts unlīst, un Romualds pasmīnot man teica: nu tev tagad ir pārmaiņas."Pēc pārmaiņām, jaunumiem Baiba tiecas visu laiku. Pat, gaidotPipariņu, viņa pamanījās mājās nosēdēt tikai trīs nedēļas. "Tasbija laiks, kad tuvojās lielais brīdis un katru dienu likās: vainav jau jākravā somas un jābrauc uz dzemdību namu?" Grūtniecībaslaikā viņa pamanījās strādāt žurnālā Kas notiek?, taču saka: "Kadmazo gaidīju, biju pilnīgi izlaidusies radība. Mazo darbiņu žurnālājau nevar skaitīt." Tāpēc, viņa domā, Pipariņš ir tik mierīgs, kaMežaparka svaigajā gaisā mierīgi vadījusi savas dienas. "Turklāttad viņš vēl bija manī un nebija sajūtas, ka es būtu piesieta,"Baiba saka. Viņa atzīstas, ka, dēlam piedzimstot, vislielākaistrieciens bijis, kad sapratusi - brīvība beigusies. "Protams,bērniņš - tas ir apburoši un iedvesmojoši, taču tu vairs neesibrīvs cilvēks. Cauri! Tomēr labāk šāds brīvības ierobežojums, nekākāds cits," Baiba atkal pasmīn. Pipariņam bija trīs mēneši, kadviņa, kā pati saka, aizskrēja strādāt Latvijas radio. Smiedamāstaisnojas, ka darbs prasījis tikai trīs stundas - pusvienpadsmitosizbraukusi no mājām un pirms diviem atgriezusies. "Intervijasrakstīju naktīs. Man bija tikai trīs stundas miegam, bet foršasajūta, ka esmu kaut ko izdarījusi. Kopjot tikai māju, galvaapstājas, un tas man nepatīk." Vēlēšanās piedalīties sabiedriskajosprocesos un būt uzmanības centrā viņai ir ļoti svarīgi. "Nujā, esesmu "aktrīze"," Baiba neliedzas. Atšķirībā no Romualda, kuršizvairās būt sabiedrības uzmanības centrā, cik vien iespējams. Kadtop ģimenes fotogrāfijas SestDienai, viņš smaidīdams piedalās, tačujūtams, ka dara to, lai tikai sagādātu prieku Baibai. Jūtams arī,ka viņš lepojas ar Pipariņu, kurš desmit mēnešos jau stingri turasuz kājām un cenšas pats staigāt. Ar lielu maigumu un sirsnībuaugumā lielais Vonsovičs pie pleca piespiež dēliņu, kad Baibaatkāpjas tālāk mājas parkā, lai uzsmēķētu. "Par prieku Romualdam,"viņa nebēdnīgi pačukst pirms tam. Šķiet, ka viņš lūdzis Baibunesmēķēt, vismaz ne tik daudz. DĒLU AUKLĒ ABI KOPĀ "Es nospļaujostrīs reizes, lai viņa noturētos. Vienīgais, kas man vieš cerību, irdzimtas gleznas, ko viņa piekārusi Mežaparka mājā," par Baibasjauno dzīvi saka viņas tēvs, arhitekts Ivars Strautmanis. "Un,protams, mazais Kārlītis. Žēl, ka mūsu mamma to nepiedzīvoja,"balsij aizlūstot piebilst I.Strautmanis. No mammas, ārstes unbioķīmijas pasniedzējas, Baiba mantojusi aso mēli un drosmi. "Jamamma ko pateica, tad tā tas arī bija," Baiba pasmaida. Savubērnību viņa atceras kā ļoti laimīgu un ar sirsnību piemin vecākus."No savas pieredzes varu teikt: vecāki ir tie, kuri cilvēku izveidotādu, kāds viņš ir. Gribas, lai dēls izaug par cilvēku, ar kurupatīkami sarunāties un draudzēties citiem un arī man pašai.Jādraudzējas jau mums būs..." viņa lietišķi pabeidz teikumu. Baibajau bērnībā bijusi asa un neatkarīga, par ko vecākiem reizēm nāciespārdzīvot un nervozēt. Reiz, ar smaidu atceras tēvs, viņa kopā armāsīcu aizgājusi no mājām. "Viņas aizbrauca uz Šauļiem un atgriezāsbez naudas, atradām viņas uz ceļa." Ka šoreiz Baiba no mājām projāmneskries, I.Strautmanis sevi cenšas pārliecināt arī tāpēc, ka viņasdzīvesdraugu Romualdu uzskata par ļoti labu, mierīgu un Baibasraksturam atbilstošu cilvēku: "Daudz gan viņu nezinu. Mūsu ģimenēnav pieņemtas ļoti atklātas sarunas. Tiku iepazīstināts, tiekos armazdēliņu." Romualdam Vonsovičam ir dēls no pirmās laulības.Attiecības ar Baibu viņam izveidojās vairākus gadus pēc tam, kadVonsovičs bija kļuvis atraitnis. Viņu raksturo kā uzticamu ungādīgu cilvēku, kurš savu tuvo dēļ gatavs veikt arī neiespējamo.Līdzīgas īpašības piedēvē arī Baibai. "Ja kāds cilvēks kļūst viņaipatiesi tuvs, Baiba ir gatava izdarīt daudz un ir arī uzticīga līdzgalam," saka viņas tēvs. Baiba Romualdam velta vislabākos vārdus,kaut gan jūtams - negrib par savām jūtām daudz stāstīt. Rūpes pardēlu viņi esot sadalījuši, lai labi justos visi. "Romualds ir ļotilabs palīgs man naktīs, kad dēls pamostas, lai padzertos. Tad ceļasviņš, nevis es," Baiba saka. "Dzīvot mājās ar bērniņu, no vienaspuses, ir forši, bet, no otras, fiziski smagi un vienveidīgi. Tuvisu dienu skalo traukus, dari to un šo. Es nevaru teikt, ka tasdod ārkārtīgu gandarījumu," Baiba ir atklāta. Tas bija viens noiemesliem, kāpēc viņa pirms neilga laika pieņēma izaicinājumu noseptembra kļūt par LTV raidījuma Valsts pirmās personas vadītāju."Man ir profesija, es gribu un protu strādāt. Nebūtu pareizi bērnadēļ aizmirst šo savas būtības pusi," Baiba pārliecinoši saka.Strādāt viņu motivē arī vēlēšanās būt neatkarīgai visās dzīvesjomās. "Esmu pieradusi, ka man ir pašai sava nauda. Man joprojām irsava māja, par ko maksāju rēķinus," Baiba stāsta. Pati gan brīžiemjūtot, ka vēlēšanās būt neatkarīgai varbūt ir pārspīlēta. Viņa,piemēram, paniski baidās no kredītiem un nekad nav tos izmantojusi,lai nekļūtu atkarīga no bankas. Baiba atzīst, ka attiecības arRomualdu viņai devušas daudz, viņa pēdējos gados piedzīvojusi daudzskaistu brīžu. "Neapšaubāmi, laba sajūta ir arī tāpēc, ka naudaspelnīšana vairs nav izdzīvošanas jautājums. Pirms tam, lai kā manpatika darbs, domāju: (nīgri) ak, atkal uz darbu! Varbūt labāk būtunestrādāt? Tagad saprotu, cik forši ir strādāt tikai tāpēc, kadarbs patīk." Viņas kolēģe Ilze Jaunalksne norāda, ka Baibažurnālistikā un arī dzīvē brauc ar sesto ātrumu, visus apdzenot,esot labākā, bet reizēm uz ceļa tas var kļūt garlaicīgi. Vai viņair gatava arī piebremzēt, pieļaut kompromisu? "Nu, protams. Es jaute (Baiba uzmet skatienu dzīvojamai istabai) pagaidām neesmunorāvusi aizkarus." Pilsoniska idille Baibai ar viņas dumpīgoraksturu nespīd nekad, domā viņas tēvs. "Varbūt šīs jaunāsattiecības ir kaut ko mainījušas. Baiba varētu iemācīties noRomualda spēles sajūtu," saka I.Strautmanis. Tas, ka Baiba irgatava ieklausīties un piekāpties, parādās brīdī, kad viņa stāstapar darba piedāvājumiem, ko, auklējot Pipariņu, saņēmusi. "Mumsbija diskusijas par to, un Romualds teica: tur tev būs daudz naudas- forši, bet laimīga nebūsi. Darīt to, kas otram riebtos, esnegribu," Baiba saka un steigšus piebilst - viņiem ne reizi navbijis pārrunu, lai Baiba sēž mājās ar mazo. "Nezinu, vai Romualdsto gribētu. Viņš nav uzdrošinājies man to piedāvāt," Baibaiesmejas.